Pirms diviem gadiem, atgriežoties no studijām Amerikā, es ar šausmām konstatēju, ka manas meitas matos plaukstošu koloniju izveidojis utu pulks. Steidzīgi devos uz aptieku, iegādājos attiecīgu ķīmisko ieroču arsenālu un izvērsu pret nelūgtajām viešņām plaša mēroga genocīdu. Šķita, ka ar to problēma būs atrisināta. Galu galā - utis var dabūt ikviens. Mana meita iet privātskolā, kur mācās bērni no labvēlīgām, pat turīgām ģimenēm. Tomēr divu gadu laikā man pretutu losjons bija jāiegādājas vēl trīs reizes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sāku justies kā aplenkumā, no kura izrauties ir bezcerīgi: kaut arī es attīru savu bērnu galvas no utīm, tās atkal nez' no kurienes uzrodas. Diemžēl izskatās, ka "utu apsēstība", kā to tagad pieņemts dēvēt, ir daudz nopietnāka problēma, nekā to sākumā biju iedomājies. Turklāt, pretēji pastāvošajiem uzskatiem, tā nebūt nav bomžu, nabadzīgo, nelabvēlīgo vai citu marginālo grupu kaite. Iespējams pat, ka utu izplatības galvenie avoti meklējami mūsu tik apjūsmotā turīgā vidusslāņa vidū.

Statistika

Kā man paskaidroja Sabiedrības Veselības aģentūrā, statistika par utu izplatību kopš 2005. gada vairs netiek apkopota. Tas tāpēc, ka atbilstoši Eiropas nostādnēm "utu apsēstība" vairs netiek uzskatīta par slimību, bet gan par sabiedrisku problēmu. Diemžēl pārkvalificēšana no "slimības" uz "sabiedrisku problēmu" šo stāvokli vienīgi "normalizē", bet neatrisina. Pēdējie statistiskie dati rāda, ka 2005. gadā, salīdzinot ar vidējo līmeni iepriekšējos 5 gados, utu izplatība Latvijā palielinājās par teju 40%. Man ir visai pamatotas aizdomas, ka pēdējos divarpus gados utu koloniju skaits ir pieaudzis vēl straujāk. Netieši utu izplatību varētu noskaidrot, pamatojoties uz Latvijā pārdoto pretutu līdzekļu pārdošanas apjomiem. Firmā "GlaxoSmithKline Latvia", kas izplata vienu šādu līdzekli "Nix", mani informēja, ka pēdējos 12 mēnešos pārdošanas apjoms ir bijis 22 000 iepakojumu, kas ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā iepriekšējā 12 mēnešu periodā! Kaut netieši, šie skaitļi norāda uz "utu apsēstības" eksploziju mūsdienu Latvijā.

Sociālā problēma

Ilgus gadus utu izplatības statistika tikusi uzskatīta par visai labu kopējā labklājības līmeņa rādītāju. Jo nabadzīgāka, neizglītotāka, netīrīgāka utt. sabiedrība, jo vairāk utu. Diemžēl pēdējos gados tā vairs nav. Kā minēts kādā no pravda.ru angļu versijas rakstiem, pēdējā laikā utis arvien vairāk iecienījušas tīrus, smaržīgus un kārtīgus matus. Bezpajumtnieka savēlušās pinkas vairs nav to iecienītākā mājvieta. Par spīti tam, kā to izdevies noskaidrot sarunās ar skolu pārstāvjiem, tīro un kārtīgo matu pārstāvji – turīgie vidusslāņa pārstāvji – nereti pilnībā izslēdz iespēju, ka viņiem varētu būt galvas utis. Niezēšanu saista ar alerģiskām reakcijām vai nezināmu, īpaši uz galvas sadzelšanu orientētu odu uzbrukumiem vai ko tamlīdzīgu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji izjūt kaunu pat iedomājoties vien, ka viņu galvās varētu būt utis. Tāpēc par to nerunā, neinformē savus līdzcilvēkus vai citu bērnu vecākus skolās. Arī skolu vadības attieksme pret utu izplatību reizēm ir nepieņemami nolaidīga. Tā vietā, lai izglītotu vecākus un skolēnus un veiktu kompleksus pasākumus utu likvidēšanai, parasti ir pieņemts par šo problēmu latviski klusēt. Arī paši vecāki izturas līdzīgi. Bieži vien tie kautrējas doties uz aptieku un palūgt pretutu līdzekli. Šādas attieksmes rezultāts ir strauja utu izplatība. Katrs var individuāli cīnīties pret utīm, bet kamēr šis jautājums netiks risināts pietiekoši kompleksi, sadarbojoties ar citiem un bez kautrēšanās, nekas nemainīsies.

Ņemot vērā šādu lietu stāvokli, ir laiks apzināties, ka utis ir kļuvušas par plaši izplatītu problēmu Latvijā. Iespējams, ka nav tādas skolas, kurās utis netraucēti neklejotu no viena bērna galvas otrā. Turklāt nav vērts meklēt nelabvēlīgās ģimenes, lai noveltu vainu uz tām. Bagātie, sapucētie un smaržīgie bērni var būt tik pat utaini. Kamēr skolu vadība vēl nav sākusi rīkoties, rosinu visus, kas lasa šo rakstu, doties mājās un rūpīgi pārbaudīt savu ģimenes locekļu galvas. Ja izrādās, ka jums matos ir utis vai gnīdas, neklusējiet, bet informējiet par to citus. Ejiet uz vecāku sapulcēm un runājiet tur. Neļaujiet veidoties situācijai, kad jūs cītīgi attīrat savas ģimenes no utīm, bet citu cilvēku nolaidības, kautrības, baiļu vai iedomīgas spītības dēļ jums tas jādara atkal un atkal. Otrs risinājums ir pilnībā mainīt attieksmi pret galvas utīm, atjaunot līdz viduslaikiem eksistējušo viedokli, ka utis ir cilvēka veselības apliecinājums un celt godā tuvinieku galvas ieskāšanu kā savstarpējo simpātiju cienījamu apliecinājumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form