Klāvs Sedlenieks: Kal niknāk, korupcijas kalve!

Pagājušajā nedēļā kāda kolēģe man ieteica izlasīt referātu, kas publicēts kolekcijā http://referati.venta.lv, jo tas esot par mani interesējušo dzimumlīdztiesības tēmu. Atvēru minēto referātu un.... atradu pats savu rakstu, par kura autoru uzdevās kāds Lauris Šulcs, Biznesa Augstskolas “Turība” tieslietu students. Teksts bija pārkopēts vārds vārdā, ja neskaita virsrakstu.

Kopā ar politika.lv darbiniekiem aptuveni pusstundas laikā noskaidrojām, ka ar Laura Šulca vārdu http://referati.venta.lv atrodami vēl divi portālā politika.lv iepriekš publicēti raksti. Mazliet rūpīgāk izlases veidā pārskatot citus referātus, izrādījās, ka referātu kolekcijā ir ne viens vien plaģiāts. Daļa no tiem, kā vēsta ieraksts, ir konkrētu studentu rakstīti un iesniegti konkrētiem pasniedzējiem.

Reakcija

Turpmākajās dažās dienās politika.lv producente Krista Baumane sazinājās ar visām iespējami iesaistītajām vai ieinteresētajām personām, kuru reakcija bija šāda.

“Turības” tieslietu fakultātes dekāne Kristīne Strada bija nepatīkami pārsteigta par iespēju, ka L.Šulcs varētu būt iesniedzis norakstītu darbu kāda mācību priekšmeta nokārtošanai. Viņa sazinājās ar studentu, kurš teica, ka mājaslapai http://referati.venta.lv gan esot nosūtījis šos rakstu darbus, bet mācību procesā tos izmantojis neesot. Vēlāk, kad L.Šulcam piezvanīja K.Baumane, viņš noliedza, ka vispār būtu kaut kādā veidā saistīts ar šo plaģiātu tapšanu. Kāds esot vēlējies viņu iegāzt un tāpēc šo visu sarīkojis. Noskaidrojis, vai telefonsaruna netiekot ierakstīta, viņš paskaidroja, ka viņam esot labi zināms plaģiātisma nelikumīgums, jo esot taču tieslietu students. Vēlāk viņš palūdza šos darbus no datubāzes izņemt, kas arī tika izdarīts. Līdz nokopētā raksta izņemšanai no datubāzes tas jau bija lejuplādēts 107 reizes.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas Studiju fakultātes dekāns Jānis Sīlis, uzzinot par Ulda Priekuļa plaģiātisma atklāšanu, nebija pārāk izbrīnīts, jo Priekulis jau pirms vairāk nekā trim mēnešiem par parādiem un plaģiātisma piekopšanu esot atskaitīts (tiesa, ne par konkrēto internetā ievietoto referātu).

Referātu kolekcijas http://referati.venta.lv veidotāji paskaidroja, ka nekādā veidā neatbalstot plaģiātismu. Viņi nevarot visu referātu autorību pārbaudīt un nekādu atbildību neuzņemoties. “Mēs tikai novietojam šos darbus publiski pieejamā vietā,” portālam politika.lv raksta viens no referātu lapas uzturētājiem Ivars Jukāms.

Pārdomas

Principā jau nevienam neko vairs nevar pārmest. L.Šulca dalība plaģiātisma tapšanā nav pierādāma, ja vien viņš minētos rakstus patiešām nav iesniedzis “Turībā” (plaģiātismu gan bija iespēja novērtēt “Turības” rektoram, kuram tika nosūtīts e-pasts ar saitēm uz plaģiātu un oriģināliem). Protams, tikai sev zināmu iemeslu dēļ studentam bija interesanti, vai telefonsaruna tika ierakstīta, vai nē, turklāt dekānei stāstītais atšķīrās no portālam teiktā. Ko darīja tie 107 cilvēki, kas līdz plaģiātisma izņemšanai no referātu kolekcijas bija lejuplādējuši šo tekstu, protams, nav zināms. Pilnīgi pieļaujama šķiet doma, ka daudzi skolotāji un pasniedzēji visā Latvijā šo tekstu novērtējuši ar visdažādākajām atzīmēm, nemaz nenojaušot, ka “autori” to īsti nav pat izlasījuši.

Uldis Priekulis no Ventspils Augstskolas jau ir izslēgts. Par pārējiem Ventspils Augstskolas studentu plaģiātisma gadījumiem es šeit vairāk neko neteikšu, ļaujot pie to atklāšanas pacīnīties pašiem augstskolas pasniedzējiem. Sevi cienošās augstskolās studentus pat par vienu atklātu plaģiātisma gadījumu varētu izslēgt. Attieksme, protams, var būt arī niansētāka. Cik tieši niansēti pret plaģiātismu izturas Ventspils Augstskolā, cerams, varēsim drīz vien uzzināt.

Savā pirmajā rakstā par studentu plaģiātismu es salīdzināju augstskolas ar korupcijas kalvēm. Šeit minētā Ventspils Augstskola nebūt nav vienīgā, kurā plaģiātisms tiek sistemātiski kultivēts. Domāju, ka nekļūdīšos, sakot, ka plaģiātisms ir endēmiska problēma vairumā Latvijas augstskolu. Nav nekāds brīnums, ka studenti kopē viens no otra un no interneta tā, ka spalvas put, un tādas studentu uzturētās referātu krātuves kā http://referati.venta.lv šo sērgu veicina – pietiek uzmest aci sludinājumu sadaļai, kur referātus pērk un pārdod ar mērķi svešu darbu uzdot par savējo, lai pašam nebūtu lieki jāpūlas. Pasniedzēji, kuriem ir 70 un vairāk studenti, turpina spiest šos studentus rakstīt referātus par pilnīgi nekonkrētām un analītiskās spējas neveicinošām tēmām, piemēram, “Latvija un ES” vai “Civillikuma vēsture”, vai “Latvijas nodokļu sistēma”. Ko domā to augstskolu vadība, kurās pasniedzēji apgalvo, ka ir spējīgi izlasīt vairāk nekā simt referātus? Kam ir vajadzīga šāda melu industrija, kurā pasniedzēji melo, ka lasa referātus, studenti melo, ka tos raksta paši, bet augstskolas melo, ka tām par šo procesu nekas nav zināms?

Nesen advokāts Platacis minēja, ka labam juristam Latvijā ir jābūt korumpētam. Korupcijas kalvēs plēšas dūc un veseri klaudz. Produktu ražošanas tempi šeit pagaidām nekrītas. Augstskolas čakli gatavo jaunajam izlaidumam cilvēkus, kas būs rūdīti intelektuālās krāpniecības speciālisti un varēs droši turpināt darbu korupcijas laukā. Tomēr ar katru šīs korupcijas ražotnes vesera piesitienu krītas to augstskolu prestižs, kuras plaģiātismu uzskata par svešu un ļoti attālu problēmu.