"Sveiks!
Klau, ("Delfi" žurnālista vārds), skatos, Tu veic darbu iekš delfiem! Papètīju visus Tavus postus... var skaidri redzèt, ka esi nopirkts meļu žurnālists. Més ar Tevi un visiem, kas tādus rakstus raksta un apzināti māna Mūsu cilvèkus... tiksim galā pavisam mierīgi. Tie, kas laicīgi atzīsies melos un kā strādà...tiem būs miermīlīgāk... tu Mūsu Tautai ("Delfi" žurnālista vārds) nèesi vajadzīgs! Mès parūpèsimies... lai skaļi izskan Visi vārdi, kas nodarbojas ar Tautas dezinformèšanu un apzinātu vakcīnu uzspiešanu.
bez cieñas, Tautas fronte."
Tieši šādu ziņu saņēma mans kolēģis par rakstu saistībā ar Covid-19 tēmu. To nav rakstījis kāds politiķis vai kādas nelielas grupas pārstāvis. Nē, to ir rakstījis viens no mums, viens no Latvijas cilvēkiem. Par Covid-19 tēmu mēs jau rakstām vairāk nekā pusotru gadu, agresīvas vēstules esam saņēmuši arī iepriekš, bet tā bija pirmā reize, kad draudi tika izteikti tik tieši. Kāpēc tieši tagad?
Tas ir saistīts ar pēdējiem notikumiem un to, ka dažādi politiskie spēki, gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, ar katru dienu aktīvāk izmanto populistisku retoriku, faktiski sniedz primitīvas atbildes uz ļoti nopietniem un sarežģītiem jautājumiem, precīzāk – sniedz maldīgu priekšstatu, ka viņiem šīs atbildes ir. Bet dzīve nav tik vienkārša. "Delfi" kā visvairāk lasītajam Latvijas ziņu medijam gan latviešu, gan krievu valodā ir jāatbild uz šiem un nākotnes "uzbrukumiem". Saistībā ar augstāk citēto vēstuli mēs izdarīsim visu, lai aizstāvētu savus žurnālistus. Protams, mums ir tiesības tiesāties arī ar politiķiem par neslavas celšanu vai mēģinājumos manipulēt ar auditoriju izdarīt viņiem sāpīgāko – ignorēt visu, kas saistīts ar viņiem, tā nedodot viņiem iespēju komunicēt ar plašu auditoriju. Un auditorija ir liela: "Delfi" video, kurā Gobzema kungs stāsta, ka mediji ir varas rupors, tikai "Facebook" kanālā vien skatītāji aplūkoja 180 000 reižu. Ironiski, ka tā bija tiešraide, kurā "Delfi" un citi mediji tika apvainoti neobjektivitātē un melos. Apvainojumi par kalpošanu varai izskanēja vien dažus metrus no "Delfi" žurnālista, kurš atspoguļoja notiekošo demonstrāciju un filmēja to.
Bet mēs nedarīsim ne vienu, ne otru – par minētajiem apvainojumiem un neslavas celšanu nesniegsim prasību tiesā, tāpat mēs arī negrasāmies ignorēt jaunos politiskos spēkus. Mēs turpināsim savu darbu kā žurnālisti – vēstīsim par visiem būtiskajiem notikumiem mūsu valstī, tāpēc ka "Delfi" misija ir atspoguļot un iesaistīt. Mēs gribam, lai cilvēkiem ir pieejama informācija par to, kas notiek Latvijā. Redakcija strādā, lai šī informācija būtu profesionāli sagatavota, būtu pieejami vairāku pušu viedokļi, lai šī informācija būtu analītiski vērtēta un pētīta. Mēs ceram, ka, vērtējot un patērējot mūsu saturu, lasītāji, skatītāji un klausītāji paši pieņems lēmumus un veidos savas pozīcijas par apkārt notiekošo. Bet, galvenais, viņi nepaliks vienaldzīgi pret to, kas notiek mūsu valstī. Mēs ticam – lai spriestu, jāzina!
Tas, ka grūtos laikos politiskajā arēnā parādās cilvēki ar populistiskiem lozungiem, vairs nav nekas unikāls, mēs to redzējām Lielbritānijā "Brexit" vēlēšanu laikā, redzējām ASV 2016. gadā, mēs to redzējām arī pie kaimiņiem partijas EKRE izpildījumā. Turklāt mūsdienās vairs nav nekādu problēmu izplatīt informāciju, ja tev ir telefons rokās. Vienīgais jautājums: vai šai informācijai var uzticēties? Es jau redzu, ka to pašu jautājumu uzdod arī mums, medijam ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi: ""Delfi", vai jums var ticēt?" Man ir skaidrs, kāpēc tas notiek. "Delfi" sniegtajai informācijai uzticas ārkārtīgi daudz cilvēku, un daži politiskie spēki grib pierādīt, ka mēs darām savu darbu nekvalitatīvi. Šo spēku mērķis ir šķelt sabiedrību, veidojot ilūziju, ka dzīvojam kategorijās "mēs" un "viņi". Taču šāda veida kategorijas ir mākslīgas. Ar to palīdzību tiek cerēts iegūt vairāk vietu nākamajās vēlēšanās. Taču mēs negribam pieļaut, ka pasaule dalās tikai divās pusēs un cilvēki domā, ka ir tikai divi viedokļi – "mans" un "cits – nepareizais". Tāpēc šodien es kā AS "DELFI" valdes priekšsēdētājs sniedzu atbildes uz jautājumiem par to, kā strādā Latvijas visvairāk lasītais medijs. Es skaidroju, kas ir medija īpašnieki, kā uzņēmums pelna, lai uzturētu vienu no lielākajām žurnālistu redakcijām Latvijā. Turklāt ir iespēja pie šī raksta atstāt savu komentāru. Es apsolu izlasīt visus komentārus. Vienīgais: šos komentārus varēs ievietot tikai reģistrēti lietotāji. Kāpēc tikai reģistrēti? Tāpēc, ka cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem un mūsu komentāros nav vietas anonīmai naida runai.
7 mīti un jautājumi par "Delfi"
Kas ir patiesais "Delfi" īpašnieks?
Šī informācija nekad nav tikusi slēpta un ir publiski pieejama. AS "DELFI" - 100% akciju īpašnieks ir igauņu mediju holdings "Ekspress Grupp". Tas ir uzņēmums, kas kotējas "Nasdaq" biržā Tallinā, un jebkurš cilvēks var nopirkt "Ekspress Grupp" akcijas un iegūt tiesības piedalīties "Ekspress Grupp" akcionāru sapulcē. Lielākais akcionārs ir "Ekspress Grupp" dibinātājs, Igaunijas pilsonis Hanss Luiks. Neskatoties uz to, ka medija īpašnieks atrodas Igaunijā, visi nodokļi tiek maksāti Latvijā. Šeit nodokļos pērn samaksājām virs 1,5 miljoniem eiro. Arī visi mūsu žurnālisti algas saņem šeit Latvijā.
Vai "Delfi" atbalsta tikai valdības pozīciju?
"Delfi" ir visvairāk lasītais ziņu medijs Latvijā tāpēc, ka vairāk nekā 20 gadus mūsu galvenā vērtība ir redakcionālā brīvība un lasītāju uzticība. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt objektīviem un profesionāli jāatspoguļo visi valstij nozīmīgie notikumi, gan tādi, kas var radīt sajūtu, ka mēs atbalstām kādu oficiālu pozīciju, gan tādi, kas valdības darbu liek uzlūkot kritiski un pat nesaudzīgi, ja tas ir sabiedrības interesēs.
Arī pandēmijas laikā esam daudzkārt vērtējuši, kā valsts ir vai nav tikusi galā ar krīzes izaicinājumiem, piemēram, analizējām krīzes laika iepirkumus, pētījām, cik grūti gājis ar krieviski runājošās auditorijas uzrunāšanu un cik nesaprotama brīžiem bija brīvdienu vakcinācijas iespēja. Šis princips attiecas ne tikai uz Covid-19, bet arī citām tēmām, piemēram, pagājušajā nedēļā tika publicēts raksts "Mīklainie notikumi pie robežas – žurnālistus tuvumā nelaiž, liek paļauties uz amatpersonām". Redakcija savu darbu veikusi, ievērojot ētikas standartus, tai ir saistošs darbības ētikas kodekss. "Delfi" ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedrs. Tāpat "Delfi" rūpējies, lai visu pandēmijas laiku būtu pieejama arī pārbaudīta un kvalitatīva informācija krievu valodā, ko ik mēnesi novērtē ap 280 tūkstošu "Rus Delfi" lasītāji.
Mīts: "Delfi" atbalsta valdību, jo tiek finansēts no valsts naudas?
2020. gadā AS "DELFI" apgrozījums bija 4,1 miljons eiro, kur 3,8 miljoni (92,7%) bija reklāmas ieņēmumi, bet 0,3 miljoni (7,3%) – citi ieņēmumi (piemēram, maksas abonentu maksājumi, vietējie un starptautiskie granti). Reklāmas apjoms, ko mēs saņēmām no valsts sektora, kopā ar Kultūras ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem nepārsniedza 120 000 eiro jeb nepilnus 3% no mūsu apgrozījuma. Neviens reklāmdevējs nevar ietekmēt mūsu saturu! Tas ir mūsu medija pamatprincips. Lasītāja uzticība un redakcionālā brīvība vienmēr būs svarīgāka par īstermiņa labumu. Mums ir bijuši gadījumi, kad mēs nepiekritām kādiem uzstādījumiem vai pārtraucām sadarbību ar uzņēmumiem, kuri mēģināja izmantot naudas faktoru, lai ietekmētu mūsu publikācijas. Šis princips attiecas uz visiem mūsu reklāmas ienākumiem, tai skaitā arī no valsts sektora nākušo. Pat ja valsts iestādes kādā paralēlā pasaulē censtos ietekmēt "Delfi" saturu, tad iepriekš minētie 3% ir pietiekami maz, lai mēs spētu no šī finansējuma atteikties, jo palikt uzticīgiem saviem principiem un saglabāt redakcijas neatkarību ir svarīgāk. Jāpiebilst, ka 2021. gadā valsts sektora reklāmas īpatsvars "Delfi" apgrozījumā ir vēl mazāks nekā 2020. gadā.
Mīts: "Delfi" neatspoguļo patieso informāciju par notiekošo (piemēram, samazina piketa dalībnieku skaitu, neatklāj patieso saslimstības līmeni utt.)?
Jebkura medija uzdevums vienmēr ir pārbaudīt savus informācijas avotus, ideāli, ja šo informāciju apstiprina vismaz divi neatkarīgi avoti. Mēs to darām. Dažreiz informācijai ir pieejams tikai viens oficiālais avots, piemēram, ja ir runa par saslimstības datiem. Izņemot Veselības ministriju, nav neviena cita avota. Tāpēc, kad lasāt "Delfi", jūs varat būt pārliecināti, ka mēs izdarījām savu darbu un atradām visautoritatīvāko avotu, bet mēs nevaram jūs pārliecināt, ka tieši valsts sniegtā informācija ir pati uzticamākā. Atbilde uz jautājumu, vai jūs ticat vai neticat mūsu valsts nodrošinātajiem datiem, jums ir jāsniedz sev pašiem. Mūsu uzdevums ir no visiem avotiem izvēlēties tos, kuri ir visdrošākie un uzticamākie. Ja rodas bažas, ka kādi valsts dati šķiet nesaprotami, tad "Delfi" skaidro, kā tie veidojušies, prasījuši valsts iestādēm atbildes.
Vai portālam nevar uzticēties?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vienmēr ir jāzina konteksts un konkrēti piemēri, par ko tieši un precīzi ir runa. Taču fakts, ka pandēmijas laikā mūsu auditorija tikai palielinājās, liecina par to, ka cilvēki mums uzticas arvien vairāk un vairāk. Šo faktu apliecina arī vairākas iedzīvotāju aptaujas. [1] Ar to mēs būtiski atšķiramies no "Facebook", kas nesauc sevi par mediju, bet tikai par platformu un neuzņemas nopietnu atbildību par saturu. Rezultātā "Facebook" jebkurš cilvēks var uzrakstīt jebkādu viltotu ziņu, kas momentāni kļūs populāra. "Delfi" ir jāpārbauda visa publicētā informācija, jo mēs esam reģistrēti Latvijas Republikā un uz mūsu darbību attiecas Latvijas likumi, kas uzliek mums atbildību par katru publicēto vārdu. Jā, mēs saņemam vēstules par to, ka kādam nepatīk tas, ko mēs uzrakstījām, dažreiz saņemam tiesvedības pieteikumus, taču pēdējo astoņu gadu laikā mums nav bijis nevienas tiesvedības, kurā mēs būtu zaudējuši. Tas liecina, ka mēs godprātīgi pildām medija darbu, bet gadījumos, kad kļūdāmies, to arī atzīstam un labojam savas kļūdas.
Vai "Delfi" nodarbojas ar cenzūru un dzēš komentārus?
Mēs esam privāts uzņēmums un varam izstrādāt komentāru rakstīšanas noteikumus atbilstoši savai medija filozofijai. Mums nav pienākuma pieciest, ka viens lietotājs pazemo citu vai raksta citas nepieņemamas lietas, kas saistās ar naida un diskriminācijas atbalstīšanu. Tāpēc mēs turpināsim slēgt komentārus, kas neatbilst mūsu medija filozofijai, un iestāsimies par cieņpilnu komunikāciju. Mēs turpināsim attīstīt komentēšanas rīku ar mērķi panākt, ka šī vide ir tīra no naida runas.
"Delfi" ir daudz gramatikas kļūdu? To nevar uzskatīt par uzticamu avotu?
Katru dienu mēs publicējam vairāk nekā 250 rakstu. Faktiski pa vienam rakstam ik pēc sešām minūtēm. Vienam cilvēkam nav iespējams izlasīt tik lielu informācijas apjomu, bet mūsu vairāk nekā 800 000 lasītāju katru dienu saņem būtiskāko informāciju par valstī un pasaulē notiekošo. Mūsu auditorija jau pieradusi pie tā, ka tad, ja kaut kas noticis, par to uzreiz var uzzināt mūsu portālā. Mums tas nozīmē to, ka dažkārt jāstrādā zibens ātrumā, bet šādos apstākļos ir viegli pieļaut kādu gramatikas kļūdu. Atvainojamies par to. Auditorija grib zināt šeit un tagad par to, kas notika pirms sešām minūtēm vai pusstundas. Garākus rakstus, kurus žurnālisti gatavo vairākas dienas vai pat nedēļas, pārlasa arī "Delfi" strādājošs literārais korektors.
Izvēloties starp ātrumu un kvalitāti, mums vienmēr ir jāizvēlas zelta vidusceļš. Taču varu garantēt, ka par rakstu kvalitāti nav aizmirsts. Par to arī liecina fakts, ka vairākus gadus pēc kārtas "Delfi" žurnālistu raksti un satura projekti atrodas starp Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvas nominantiem. Šogad mums bija veselas astoņas nominācijas, vairāk nekā jebkuram citam komercmedijam. Par mūsu satura kvalitātes uzlabojumiem liecina arī tas, ka divu gadu laikā mūsu maksas satura abonentu skaits jau izaudzis līdz 12 500. Paldies lasītājiem par uzticēšanos mūsu medija misijai un mūsu žurnālistiem!
Un noslēgumā – kāpēc šajā rakstā es saku paldies Aldim Gobzemam?
Tāpēc, ka Aldis Gobzems 2020. gada 10. oktobrī pateica šādus vārdus:
"Un es sākšu savu runu ar dažiem pateicības vārdiem, jūs zināt, cik daudz katru nedēļu lamāju "Delfus" par to, kādu mēslu viņi tur raksta, šodien pasakām paldies, viņi rāda tiešraidi, viņi pelnījuši paldies, aplausi "Delfiem".
Ar to es gribu teikt, ka vienmēr visās dzīves situācijās neatkarīgi no tā, vai mēs esam vienā partijā, vienādi vai atšķirīgi domājoši, vai citās partijās un pozīcijā un opozīcijā, ja cilvēki dara labus darbus un atbalsta viens otru, tad tas taisnīgi ir jānovērtē. Un tas ir piemērs ar "Delfiem", kurus es ikdienā kritizēju."
Gobzema kungs, paldies, ka atzīstat, ka "Delfi" labi dara savu darbu. 2021. gadā šajā ziņā nekas nav mainījies. Un nākotnē tas nemainīsies.
Lasītāji, ja jums liekas, ka "Delfi" dara savu darbu profesionāli un palīdz grūtājā laikā saprast, kas notiek pasaulē, tad šeit jūs varat kļūt par mūsu abonentiem un atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku.