Grūti ko pārmest Latvijas masu mediju pārstāvjiem, kas pat lāgā nemēģināja veikt dziļāku analīzi, bet gan godprātīgi savos izdevumos klonēja lielāko Eiropas masu mediju ziņas par grautiņiem Francijā. Nu, nav pētnieciskā žurnālistika viņu stihija, ko nu tur var padarīt. Toties var droši apliet ar samazgu spaiņiem tos starptautiskos, īpaši kreisi vai centriski orientētos medijus, kas padomju propagandas stilā visiem spēkiem mēģināja mums pierādīt, ka kamieli var dabūt caur adatas aci. Proti, ziņojot par liesmojošajām Francijas pilsētām, tikai retais žurnālists lietoja kādu patiesu, bet ļoti neērtu apzīmējumu, lai atbildētu uz būtisku jautājumu – kas tieši dedzina automašīnas, valsts iestādes un uzbrūk mierīgajiem civiliedzīvotājiem Francijas pilsētu ielās.... Tika lietoti tādi apzīmējumi, "jauni vīrieši", "neapmierināta jaunatne", "imigranti no Ziemeļāfrikas", Francijas iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī pat izteica interesantu minējumu, ka dumpinieki varētu būt "nelieši" vai "padibenes"....

Bailes no vārda "musulmanis"

Tikai nedaudzi uzdrošinājās atzīt, ka Franciju grauj un dedzina musulmaņu jauniešu bandas. Līdz šim pat pamatskolā ģeogrāfijas stundās netika slēpts, ka Ziemeļāfrikas valstis, no kurienes ir cēlušies praktiski visi dumpīgie "jaunie vīrieši" vai "nelieši" (katrs var izvēlētie sev tuvāko apzīmējumu), ir praktiski 100% islamticīgo apdzīvotas valstis. Lai gan es varbūt varu kļūdīties, jo skolā gāju samērā sen, iespējams tomēr, ka Alžīriju, Tunisiju un Maroku apdzīvo par dzimumu līdztiesību stāvoši un krītoši ateisti. Es jau vairs neesmu pārliecināts par savām ģeogrāfijas zināšanām – tāda sajūta man ir kopš tā laika, kad es no it kā pieskaitāmiem cilvēkiem uzzināju, ka Turcija esot Eiropas valsts.

Bet, paldies Visaugstākajam, manas šaubas izgaisināja dažā labā TV sižetā skaidri no pustumsā pilsētu demolējošā pūļa puses atskanošais spalgais kaujas sauciens "Allahu akbar!" jeb "Allahs ir visvarens!". Kaut kā veselais saprāts atsakās ticēt pieņēmumam, ka "jaunie vīrieši" būtu LSD pārrijušos ķīniešu vai indiešu imigrantu pēcteči, kuru skābes sabojātajās smadzenēs būtu noticis vērtību lūzums par labu pravieša Muhameda sludinātajai mācībai.

Ziniet, esmu gatavs saderēt ar ikvienu, ka absolūtais vairākums no "jaunajiem vīriešiem" bija musulmaņi.... Kaut vai tāpēc, ka piedzimstot musulmaņu ģimenē nav nemaz tik viegli pāriet citā ticībā vai, nedod, Dievs, palikt par bezdievi. Kas var notikt ar cilvēku, kas to mēģina izdarīt, vislabāk lasītājam varētu pastāstīt daudziem pazīstamais musulmaņu izcelsmes indiešu rakstnieks Salmans Rušdijs, kurš joprojām atrodas policijas aizsardzībā galvenokārt jau šī iemesla, nevis kādas musulmaņus aizskarošas grāmatiņas sarakstīšanas dēļ. Vislabāk šo islamā dziļi iestrādāto pieeju pret reliģiskajiem dezertieriem tepat, komentējot šo Delfi Versiju (https://www.delfi.lv/archive/article.php?id=12604414
&ndate=1130101200&categoryID=898102) ir paudis vietējais islama adepts ar mistisko segvārdu "B 02:51". Šis mūsu līdzpilsonis ir patiešām labi izstudējis islama svētos rakstus, ko arī var redzēt viņa komentārā par dezertieriem islamā. Viņš raksta: "Es teicu, ka cilvēks, kas noliedz Dieva pravieti (Muhamedu), zinot, ka tas ir Dieva pravietis, ir pelnījis nāvi. Tas ir, viņš nav pelnījis dzīvi, jo apzinātie Dieva pravieša noliedzēji nekad nepakļausies Dievam, tādi viņi nevar izpildīt savu sūtību uz zemes un tādi viņu dzīvei nav nekādas jēgas. Tādi, ja viņi cīnās pret Dieva pravieti, tādi cīnās pret Dieva nodomu, vēsti, tad šie ir kā parazīti pret Dievu, kurš viņiem nodrošina iztiku, jo nekas šajā pasaulē neizaugtu bez Dieva rīcības." Eleganti teikts, vai ne,?

Nu, un kas, ka musulmaņi?

Citu Francijas emigrantu nemusulmaņu minoritāšu (vjetnamiešu, ķīniešu, ieceļotāju no Karību jūras salām, arī no Āfrikas nemusulmaņu valstīm nākušo cilvēku) dzīves labklājības un integrācijas pakāpes rādītāji pilnībā padara smieklīgu viedokli, ka Francijas musulmaņu kopienas nabadzībā un atstumtībā ir vainojami rasistiskie, imigrantus nīstošie francūži.

Ir jābūt kurlam un aklam vienlaicīgi, lai neredzētu, ka islams un musulmaņi paši ir viennozīmīgi galvenais Eiropas musulmaņu kopienas atstumtības un nabadzības cēlonis. Vispirms, pievērsīsimies atstumtībai.

Islams ir būvēts kā sistēma, kas nostāda musulmaņus pret visiem pārējiem neticīgajiem un, protams, pret bezdievjiem jeb, lietojot jau citēto “B 02:52” terminoloģiju – ir musulmaņi un ir parazīti. Ikvienam būtu jābūt skaidram, ka islams sevi uzskata par visu reliģiju kroni un pēdējo, mūžīgo, negrozāmo vēstījumu cilvēcei. Šī te, šoreiz nevis hitleriskā āriešu, bet gan musul-māņu pārākuma kontekstā, ļoti daudzus Eiropas šīs reliģijas piekritējus daudz kā cita starpā satracina pati ideja, ka viņiem, kam no bērnības ir mācīts, ka musulmanis ir cilvēces kronis, tagad būtu it kā jāintegrējas kaut kādā bezdievju, šajā gadījumā Francijas sabiedrībā? Šai integrācijai nav pamata ne no islāma teoloģijas viedokļa, ne daudzu musulmaņu indivīdu vērtību skalā. Nav iespējams integrēties tajā, ko nicina vai pat ienīst.... Tas gan netraucē izmantot neticīgo maksātās nodevas savu dzīvības procesu uzturēšanai. Šī ir prakse, kas vēsturiski ir pazīstamā jebkurā no zemēm, kuras pakļāva musulmaņu iekarotāji. Nu, jā, nedaudz ir mainījušās gan karošanas metodes, gan nodevu iekasēšanas tehnika. Mūsdienās Francija, Vācija, Nīderlande tiek iekarota ar imigrācijas un plānprātīga demogrāfijas pieauguma metodēm, bet nodevas tiek saņemtas sociālo pabalstu (vidējais pabalsts Francijā, uz ko var cerēt viens automašīnu dedzinātājs, ir apmēram 800 – 1000 EUR mēnesī), bezmaksas medicīnas un izglītības (šī labuma izmantošana gan nav pārāk populāra musulmaņu jauniešu vidū) veidā. Tādējādi var apgalvot, ka Francijā, kā izteiktā labklājības valstī, ikviens musulmaņu vai citas izcelsmes imigrants ir pietekami nodrošināts, lai sāktu patstāvīgu ķepurošanos uz augšu. Atšķirība gan te ir tajā, ka citi imigranti lielākoties cenšas izsisties uz augšu, bet ļoti daudz musulmaņu imigrantu izmanto šos pabalstus, lai slaistoties apcerētu neticīgo varas pāridarījumus un tādējādi nostiprinātu savu naidu pret valsti, kas viņus uztur. Šī pašuzspiestā bezdarbība rada vēl kādu nozīmīgu problēmu – daudzi musulmaņi padodas neticīgo izgudrotiem kārdinājumiem (narkotikas, alkohols, naktsklubi), kā rezultātā viņi jūtas grēkojuši savas reliģijas priekšā. Rezultāts ir redzams televizoru ekrānos – pilna Francija ar cilvēkiem, kas nīst gan sevi, gan arī to neticīgo pārvaldīto sapuvušo valsti un sabiedrību, kurā dzīvo. Ja cilvēks nīst sevi un citus sev apkārt, tad viņš nīst dzīvi. Tiktāl par “iespējām” cīnīties ar atstumtību musulmaņu kopienās Francijā....

Musulmaņi un modernā ekonomika

Nesen uzgāju vienu ļoti trāpīgu izteicienu, kas raksturo musulmaņu (it sevišķi arābu) sabiedrību attiecības ar moderno ražojošo un pakalpojumu ekonomiku. Teiciens ir šāds: "Visa arābu pasaule bez naftas ir globālai ekonomikai mazsvarīgāka nekā viena Somijas mobilos telefonus ražojoša kompānija".

Šis izteiciens varētu būt gana pazemojošs daudziem musulmaņiem (kas ir ticams, jo tā jau ir iepriekš paredzama reakcija, proti, musulmaņu gaušanās par citu nodarītajām pārestībām), bet ir pilnīgi precīzs.

Reliģijā bāzētais fatālisms (cilvēks kā Allaha neizzināmās gribas vergs utt.) un ģimenēs tieši vai netieši apgūtā nevēlēšanās strādāt raksturo jebkuru arābu sabiedrību, pat tās, kuras locekļiem, tāpat kā neticīgo uzturētajiem Francijas arābu izcelsmes imigrantiem, nav īsta nepieciešamība strādāt. To vislabāk var redzēt bagātajās arābu naftas valstīs, kuras ir spējušas izniekot neticamu bagātību - ap 10 triljoniem naftas dolāru pēdējo 30 gadu laikā (informācijai – 10 triljoni – tas ir tūkstošiem Latvijas gada budžetu), taču no modernas funkcionējošas ekonomikas šajās valstīs nav ne vēsts (runa te ir par, piemēram, augsto tehnoloģiju ražotnēm, nevis šopinga centriem Apvienotajos Arābu Emirātos). Šo valstu ekonomikas turas tikai uz ārvalstu viesstrādnieku armijām.

Tātad lielāks vai mazāks naids pret sevi un citiem, negulētas naktis, kas pavadītas postot līdzpilsoņu un valsts mantu + nevēlēšanās strādāt – tas viss veido izcilu komplektu, lai Francijas un citu Eiropas valstu musulmaņu kopienas, īpaši to jaunā paaudze, izķepuroties no nabadzības varētu tikai tad, ja mazohisti Eiropas valstu valdībās piekristu maksāt viņiem pabalstus vidējās algas līmenī. Tas gan jau tā stagnējošajās Eiropas ekonomikās vairs neies cauri pat tīri teorētiski, pat ja neņem vērā iespējamo šo valstu nodokļu maksātāju pašcieņas atmošanās iespēju.... Tas nu būtu pār iespējām plaši iesaistīt Francijas musulmaņu kopienu modernajā darba tirgū....

Viens risinājums

Jau minētais franču iekšlietu ministrs Sarkozī, šķiet ir vienīgais Francijas politiskās elites pārstāvis, kas cenšas atrast kādus reālus risinājumus esošajai situācijai. Francijas prezidents Širaks dod priekšroku iespējai satikt mūsu šarmanto prezidenti Parīzē, nevis nodarboties ar savas valsts glābšanu. No otras puses, Širaks šobrīd labprāt paklusētu, jo viņš ir viens no spožākajiem korupcijā un nihilismā iestigušajās Francijas politiskajās elites pārstāvjiem, kas arābu diktatoru naftas dolāru piekukuļoti (kaut vai no topošā nelaiķa Sadama Huseina puses), ir ļāvuši sev nepievērst vērību tam, kas notiek valstī mītošo musulmaņu imigrantu kopienā.

Turpretī no imigrantu ģimenes nākušais Sarkozī nāk klajā ar dažādiem risinājumu priekšlikumiem. Viņš ir pietiekams reālists, lai īpaši daudz par integrāciju un pabalstu palielināšanu nerunātu. Protams, Sarkozī gadās arī politkorektas kļūmes, piemēram, viņš vēl nesen izteica "spīdošu" ideju, ka veids, kā satuvināt musulmaņu kopienu ar valsti, būtu valsts finansētu mošeju celtniecība. Ideja, kas ir ķecerīga jebkurā kaut cik sekulārā republikā, ir bezjēdzīga vēl arī tāpēc, ka cer uz to, ka šādi izdosies izveidot reformētu, mūsdienīgu musulmaņu kopienu. Tādejādi pilnīgi tiek ignorēta islāma būtība, kas paredz, ka šīs reliģijas sakrālos tekstus, piemēram, korānu, kas ir Allāha mūžīgais vēstījums, nevis viņa pravieša Muhameda personisks skarbajā 7. gadsimtā tapis viedoklis, nedrīkst grozīt. Smieklīgs ir fakts, ka kā nopietna tiek pasniegta iniciatīva, kas paredz to, ka musulmaņi nu pēkšņi sāks bezdievju finansētās mošejās nodarboties ar nāvēs grēka piekopšanu, proti, ar tādu Korāna pantu grozīšanu, kas atzīst par svētīgām Eiropā krimināli sodāmas darbības, piemēram, nepaklausīgu sievu sišanu, bezdievju slaktēšanu utt. Tas, ka jau tagad Francijā, ASV un citās rietumvalstīs ir pa pilnam mošeju, kas sludina tādu islāma versiju, kas faktiski ir tāds nevis uz rasi, bet tagad jau uz reliģisko pārliecību balstīts nacisms, apliecina to, ka lai nu vai nu kur, bet mošeju celtniecībā lēnām grūstošajai Francijas Republikai veikt papildus investīcijas nevajadzētu. Neatmaksāsies....

Tomēr Sarkozī pagaidām šķiet vienīgais ne pārāk radikālais franču politiķis, kam ir ienācis prātā vienīgais risinājums, kas novērstu problēmas, ko Francijas Republikai sagādā nevaldāmākā tās musulmaņu kopienas daļa. Proti, Sarkozī paziņoja, ka izsūtīs no valsts apmēram 120 ārvalstu pilsoņus, kas piedalījušies nemieros, pat tos, kuriem ir patstāvīgas uzturēšanās atļaujas. Tas ir kā gaismas stariņš tiem francūžiem un citiem eiropiešiem, kam ir pietiekami daudz pašcieņas, lai aizstāvētu savu Rietumu kultūru un demokrātiskās vērtības pret viduslaiku vērtības iemiesojošu cilvēku uzbrukumu.

P.S. Kā jau daudzi zina, patlaban Parīzē notiek Latvijas kultūras festivāls "Pārsteidzošā Latvija". Kāds gana cinisks Delfu komentētājs izteica viedokli, ka grautiņi Francijā ir šī festivāla kultūras programmas sastāvdaļa. Ir paredzēts arīdzan rīkot līdzīgu festivālu, tādu sava veida "Pārsteidzošo Franciju", Latvijā 2007. gadā. Modificējot augstāk minēto viedokli, es gribētu ierosināt, lai sadarbībā ar Francijas drošības spēkiem, par šīs programmas galveno naglu tiktu padarīta Francijas musulmaņu huligānu izlases brīvdabas performance, teiksim Vecrīgā. Nopietnu dzinuli izaugsmei gūtu abas iesaistītās puses. Latvijas publika, piemēram, varētu praksē apsvērt jautājumu par islamticīgās Turcijas uzņemšanas ES (kas nozīmē imigrantu pieplūdumu) lietderīgumu. Huligānu izlasei Vecrīgas demolēšana būtu sava veida profesionālas izaugsmes katalizators, jo dedzināt priekšpilsētā "Renault Clio" nav tas pats, kas pielaist uguni kādam Vecrīgā novietotam "Lexus", "Hummer" vai, ja tāda būs Visaugstākā griba, pat "Maybach"....

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form