Vairākās Eiropas valstīs šobrīd ir vērojams t.s. "galēji labējo" jeb "anti-imigrantu" politisko partiju uzplaukums. Tas notiek Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā un citur. Francijas prezidents Sarkozī izraida nelegāli rezidējošos čigānus no savas valsts (tai seko Itālija), un pirms trim dienām Vācijas kanclere Merkele publiski atzina, ka Vācijas "multikulturāla" politika nav izdevusies. Kas īsti notiek?

Notiekošais ir reakcija uz to, ka daudzās Eiropas valstīs ir aizvien pieaugošs imigrantu skaits, kuri nav integrējušies savās mītņu valstīs un neprot savas jaunās valsts valodu. Kancleres Merkeles risinājums ir vienkāršs: aktīvāk veicināt turku imigrantu vācu valodas apguvi. Pat Turcijas prezidents publiski aicina savus tautiešus Vācijā aktīvi apgūt vācu valodu.

Latvijā mums ir līdzīga problēma: mūsu valstī dzīvo tūkstošiem krieviski runājoši iedzīvotāji, daži jau otrajā vai trešajā paaudzē, kuri neprot mūsu valsts valodu. Ironija - mūsu oficiālā izglītības politika šo situāciju jau divdesmit gadu ir veicinājusi, uzturot krieviski runājošo skolas par nodokļu maksātāju naudu.

Kā tas ir, dzīvot Latvijā neprotot latviešu valodu?

Pirmkārt, tas nozīmē, ka nav pieejama tā pati informācija medijos, kāda ir vairumam valsts iedzīvotājiem. Ņemot vērā kaimiņvalsts tuvumu un zināmo ārpolitiku, lielākā daļa šo cilvēku gūst informāciju tieši no Krievijas masu medijiem, kuriem ir izteikti atšķirīgs viedoklis par daudziem pasaules notikumiem nekā Latvijas un citu Eiropas valstu medijos. Tātad šiem iedzīvotājiem nav iespējams "dzīvot līdzi" mūsu valsts iekšējiem notikumiem.

Otrkārt, šiem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas darba tirgū. Valsts sektorā nav iespējams labi apmaksāts darbs bez latviešu valodas zināšanām. Kaut gan privātajā sektorā krievu valoda ir bieži sastopama parādība zemi apmaksātā pakalpojumu sfērā (kasieres utt.), labi apmaksātos darbos (bankās, utt) bez latviešu valodas iztikt nevar.

Latvija faktiski veicina diskrimināciju pret krieviski runājošiem iedzīvotājiem, liedzot viņiem pilnīgi integrēties sabiedrībā un apgūt valsts valodu. Risinājums ir elementārs: par valsts naudu ir jāgarantē 100% izglītību latviešu valodā visiem Latvijā dzīvojošiem bērniem no pirmās klases caur vidusskolas beigām. Eiropas valstīs tā ir norma. Kāpēc tas tā nav šobrīd Latvijā?

Latvijā mēs dzīvojam ar smagu vēstures nastu. 50 gadus ilga okupācija un 1/3 iedzīvotāju nomaiņa ir atstājusi dziļas rētas. Taču niknākā rēta ir mūsu pašu latviešu pašapziņas noplacināšana. Vācietim liekas kā pati par sevi saprotama lieta, ka Vācijā dzīvojošam cilvēkam ir jāprot vācu valoda. Latvija no Vācijas jau neatšķiras. Tāpat kā tur, arī pie mums nav iespējama pilnvērtīga dzīve bez labām valsts valodas zināšanām.

Ir jau arī labas ziņas. Latvijā, īpaši Rīgā, aizvien vairāk krieviski runājošas ģimenes pašas piesaka savus bērnus latviešu bērnudārzos un latviešu skolās. Viņi ir tie veiksmīgie vecāki, kuri ir sapratuši, cik svarīga ir izglītības nozīme viņu bērnu nākotnei. Taču valstij tomēr ir jāpalīdz visiem tās bērniem, ne tikai dažiem.

Kopš neatkarības atgūšanas, Latvijā oficiāli pastāv integrācijas politika. Ir pagājuši 20 gadu. Esam izveidojuši savu neatkarīgu valsti. Pienācis ir laiks integrācijas politiku aktīvi īstenot caur mūsu izglītības sistēmu. Šāds solis ne tikai izbeigtu diskrimināciju pret tiem bērniem, kuri mājās runā krievu valodā, bet tas arī mazinās sabiedrībā spriedzi un novērsīs "galēji labējo" partiju augsni sabiedrībā pirms tā pat parādās.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form