Līdzīgi kā cilvēka dzīvībai ir nepieciešams skābeklis, veselīgai ekonomikai nepieciešama naudas aprite. Runājot līdzībās, mūsu ekonomika smok. Bankas neaizdod naudu, uzņēmumiem krītas apgrozījums, cilvēki zaudē darbu, un valsts budžetā aizvien mazinās ieņēmumi. Visa valsts pārvalde ir pievērsusies valsts budžeta izdevuma samazināšanai. Tomēr ir skaidrs, ka ar budžeta izdevumu apcirpšanu vien būs par maz, lai mums klātos labāk. Mums nepieciešama arī ekonomikas izaugsme, lai rastos jaunas darba vietas un budžeta ieņēmumi atkal palielinātos. Ja citur pasaulē jau jūt ekonomikas atkusni, tad mums Latvijā vēl ir diezgan barga ziema. Bez naudas aprites ekonomika nekādi nevarēs atveseļoties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no naudas avotiem ekonomikai ir banku kredīti. Otrs - eksporta ieņēmumi. Diemžēl šis sektors mūsu tautsaimniecībā joprojām nav attīstījies tā, lai tas reāli varētu aizstāt iekšējo patēriņu kā galveno ekonomikas dzinuli. Vēl trešais naudas avots ir ārvalstu investīcijas, kam pēdējos 15 gados ir bijusi ļoti būtiska loma mūsu ekonomikas attīstībā. Latvijai jāatjauno ārējo investīciju plūsmas, vienlaikus nodrošinot, ka neveidosies kārtējais ekonomikas burbulis.

Kāpēc investori šobrīd neiegulda naudu Latvijā? Neskaidrības dēļ. Neskaidrības par to, kas notiks ar Latvijas ekonomiku (lasi - lata stabilitāti) un neskaidrības par to, kāda būs nodokļu politika nākotnē.

Par nodokļu politiku mums jau drīzumā jātiek skaidrībā, pieņemot nākamā gada valsts budžetu. Tad gan mēs, gan potenciālie investori zinās, kāds būs nekustamā īpašuma nodoklis, kāds būs nodoklis kapitālam, būs vai nebūs vēl kādas nodokļu sistēmas maiņas. Svarīgi ir nodokļu sistēmu attīstīt tā, lai veidotos līdzsvarota ekonomikas attīstība un lai maksimāli pasargātu tautsaimniecību no burbuļa veidošanās kādā atsevišķā ekonomikas segmentā. Pārveidojot sistēmu šodien, tai ir jābūt prognozējamai rīt.

Otrs jautājums ir, kā mēs atrisināsim/izbeigsim neskaidrību par lata stabilitāti. Ironiski ir tas, ka neskaidrību par lata stabilitāti neraisa bažas par Latvijas centrālās bankas spēju nosargāt latu pret uzbrukumiem (ko tā spēj), bet tieši dažādu pašmāju un ārzemju ekonomistu un politiķu runas par to, ka devalvācija būtu panaceja ekonomikas atveseļošanai.

Viens no "devalvētāju" galvenajiem argumentiem ir tas, ka devalvācija ieviestu skaidrību potenciāliem investoriem. Kāpēc ieguldīt naudu šobrīd, ja pēc devalvācijas ieguldījums būtu lētāks? Ja devalvētu latu, neskaidrības šķērslis atkristu, un investīcijas atkal atsāktos mūsu tautsaimniecībā. Tomēr mēs paši būtu pliki un nabagi. Tādēļ devalvācija nav Latvijas izvēle. Krītot lata vērtībai, mūsu valsts jau novājinātai vidusšķirai varētu kļūt nepanesami banku un enerģijas rēķini, kas izraisītu postošu bankrotu vilni. Latvijas tautsaimniecība sabruktu un līdz ar to izraisītu plaša mēroga nestabilitāti visā Baltijas jūras reģionā.

Tad kā citādi atrisināt šo situāciju mūsu valsts un sabiedrības interesēs? Mērķis ir skaidrs - skaidrība un stabilitāte, kas  atjaunotu naudas apriti ekonomikā. Jautājums ir par līdzekļiem. Šajā gadījumā ir kāds daudz labāks risinājums, kas, ja līdz šim arī ir izskanējis, tad bez pietiekamas ievērības - Latvijai, Igaunijai un Lietuvai organizētā veidā jāuzstāj, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jāpieņem politisks lēmums iekļaut Baltijas valstis eiro zonā. Gaidot, kamēr varēsim sasniegt visus Māstrihtas kritērijus, mēs varam arī pilnībā nogrimt. Kā mēs panāksim mazu budžeta deficītu, ja ekonomika neaug (un budžetā nauda neieplūst)? Valsts budžeta samazināšanai ir robežas.

Latvijai nav jābaidās no tā, ka šādai nostādnei būs pretinieki. Citas valstis uzdos jautājumu - kāpēc šāds izņēmums dažiem un ne visiem? Atbilde ir vienkārša. Eiropai ir vajadzīga stabilitāte tikpat cik Baltijas valstīm. Ja šejienes tautsaimniecības pilnīgi sabruks, tas iespaidos ne tikai visu Baltijas jūras reģionu. Tūlītēja eiro ieviešana Baltijas valstīs nodrošinās skaidrību, tātad krietni nostabilizēs situāciju. Investīcijas sāks atgriezties mūsu reģionā un sāksies atlabšanas process.

Alternatīva tūlītējai eiro ieviešanai ir ilgstoša neskaidrība un nestabilitāte, kas kaitē ne tikai Baltijas valsts iedzīvotājiem un ārzemju bankām, bet visam reģionam. Jo ilgāk mūsu valsts ir šķietami nestabila, jo ilgāk būsim atkarīgi no citu valstu palīdzības. Eiro ieviešana Latvijā būtu pirmais solis mūsu ekonomikas suverenitātes atgūšanai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form