Eiropas Komisija (EK) ir tā institūcija, kura kā izpildvara atbild par konkurences nodrošināšanu dalībvalstīs. Nesen tā uzvarēja milzu prāvu pret informācijas tehnoloģijas gigantu Microsoft, kuras rezultātā šim uzņēmumam nāksies šķirties no 860 miljoniem eiro soda naudās. Kopumā viss tiesāšanās process Microsoft ir izmaksājis 1,68 miljardus eiro.
Tagad EK ir paziņojusi, ka uzsāk oficiālu izmeklēšanas procedūru pret Gazprom par iespējamu ļaunprātīgu dominējošā (monopola) stāvokļa izmantošanu Austrumeiropā un Rietumeiropā, tai skaitā arī Latvijā. Pirms aptuveni gada kļuva zināms, ka EK veic pārbaudes vairākos ar Gazprom saistītos uzņēmumos un Gazprom birojos dažādās ES valstīs. Var secināt, ka pārbaudes laikā tika atklāts pietiekami, lai šobrīd uzsāktu izmeklēšanu. Redzot Microsoft likteni, kļūst skaidrs, ka nonākt EK Konkurences ģenerāldirektorāta redzeslokā jebkuram monopolistam ir bīstami - no tā izlocīties nevar.
Arī ES likumdevēja Eiropas Parlaments (EP) darba kārtībā aizvien aktuālāki ir konkurences veicināšanas jautājumi tieši enerģētikas jomā. Pirms vairākiem gadiem EP pieņēma "Trešo likumdošanas pakotni enerģētikā", kas ar likumu nostiprina prasību dalībvalstīs nodrošināt konkurences iespējas fiksētos elektrības un gāzes sadales tīklos. Savukārt, pirms nedēļas Parlaments balsojumā atbalstīja manis sagatavotu likumprojektu, kas palielina EK lomu starpvaldību līgumos ar trešās valsts enerģētikas piegādātājiem. Ja līdz šim ES lielākais dabasgāzes piegādātājs Gazprom ir varējis piekopt zināmu "skaldi un valdi" politiku Eiropā, tad līdz ar šīs likumdošanas pieņemšanu ES spers pirmo konkrēto soli vienotas enerģētikas ārpolitikas virzienā, kas ļaus dalībvalstīm runāt vienotā balsī ar tādiem ietekmīgiem un lieliem uzņēmumiem kā Gazprom.
Protams, katru reizi, kad ES institūcijas vēršas pret kādu monopolu, ir liela pretdarbība. Kurš monopolists jebkad ir labvēlīgi atteicies no savas dominējošās pozīcijas tirgū? Microsoft gadījumā viss process vilkās gandrīz 10 gadus, taču neskatoties uz labi atalgotajiem advokātiem un ASV spēcīgo ietekmi, monopolists zaudēja. Līdzīgi manis virzītais likumprojekts sastapās ar milzu pretestību no daudzām ES dalībvalstīm Eiropas Padomē (EP), kur tādi smagsvari kā Vācija, Francija, Itālija un citi vēlējās šo likumdošanu apturēt. Neatlaidīgi strādājot kopā ar Dānijas prezidentūru, mums izdevās nonākt pie kompromisa varianta, ko Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja.
Latvijas patērētājiem dabasgāzes piegādes un līdz ar to cena ir atkarīga no monopola. Privatizācijas rezultātā Latvijas gāze nonāca Gazprom kontrolē, kas līdz ar to kontrolē gāzes piegādi burtiski līdz mūsu dzīvokļa un māju durvīm. Uzņēmumam līdz 2017.gadam tika noteikts monopolstāvoklis. Fizisko cauruļvadu ierobežojumu dēļ, Baltijas valstīs nav iespējams piegādāt gāzi no jebkura cita avota kā vienīgi no Gazprom. Šī situācija ir jebkura monopolista sapnis.
Šobrīd no ES puses ir pastiprināti pievērsta uzmanība situācijai enerģētikas jomā mūsu reģionā. Ne tikai Komisija vēršas pret Gazprom kā monopolistu mūsu reģionā, bet arī Parlaments ir atbalstījis likumdošanu, kas paredz EK lielāku lomu starpvaldību enerģētikas līgumos, tālāk ierobežojot monopolistu rīcības brīvību un ietekmi. Kā trešais, mūsu patērētājiem nozīmīgais ES solis, jāuzsver EK apņemšanās līdz pat 85% finansēt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijas valstīs, kas beidzot dotu iespēju patērētājiem iegādāties gāzi no cita avota kā Gazprom. Šobrīd EK ir pasūtījusi neatkarīgu pētījumu, kas noteiks, kur Baltijas valstīs būtu visizdevīgāk šādu termināli celt.
Lai pilnībā atbrīvotos no monopola gāzes tirgū, arī Latvijas valdībai jāsper konkrēti soļi. Galvenais darbs - izstrādāt likumdošanu, lai līdz 2017.gadam varētu atdalīt gāzes pārvades un sadales tīklus no pašas Latvijas gāzes. Pastāv dažādi varianti, kā to darīt, taču iespējams vēlamākais varētu būt līdzīgs kā Latvenergo un Sadales tīkla atdalīšanā. Šajā gadījumā valsts nemainīja īpašumu struktūru, bet nodrošināja neatkarīgu tīklu operatoru, kas (ar uzraudzību) garantē jebkurai trešajai pusei piekļuvi tīkliem, līdz ar to nodrošinot konkurences apstākļus.
Bez šaubām Gazprom mēģinās paildzināt savu monopolstāvokli Baltijas tirgū. Mums ir jābūt gudriem un jāizmanto ES kopējā nostādne un labvēlīgā likumdošana pret monopoliem, lai varētu patērētājiem piedāvāt izvēles iespējas. Līdzīgi kā tas šodien ir telekomunikācijās un pamazām veidojas elektrības tirgū, brīva konkurence gāzes sektorā nodrošinās cenu stabilitāti un pēc iespējas lētākas cenas mums visiem - patērētājiem. Jo lielāka monopola pretestība, jo skaidrāk ir saredzama tā neizbēgamais noriets.