Latvijas Televīzija (LTV) aicina līdz 5. decembrim iesūtīt konstruktīvus priekšlikumus tās mājas lapā publiskotajam dokumentam "VB SIA Latvijas Televīzija Nacionālā pasūtījuma projekts 2009. gadam", kurā iekļauta arī "Latvijas Televīzijas attīstības stratēģija 2009.-2011. gadam". Jau 8. decembrī plānota Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) sēde, kurā paredzēts atkārtoti skatīt un, iespējams, apstiprināt, LTV Nacionālo pasūtījumu (NP). Šo divu faktu sastatījums kārtējo reizi norāda, ka arī pēc vairākkārtējiem sabiedrības aicinājumiem padarīt LTV NP izskatīšanas un pieņemšanas procesu atklātu un ņemt vērā sabiedrības viedokli, LTV un NRTP vadība turpina ignorēt LR likumdošanā nostiprinātos informācijas atklātības un labas pārvaldības principus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LTV publiskotais dokuments ir deklaratīvs, un tas nesatur būtisku informāciju par LTV programmas veidošanu, saturu un finansu izlietojumu 2009. gadā. Līdz ar to formālai sabiedriskai apspriešanai LTV vadība ir nodevusi nepilnīgu dokumentu, kas neatbilst Radio un televīzijas likuma 53. panta prasībām1 un tāpēc nav definējams kā nacionālais pasūtījums. Tātad nacionālais pasūtījums nav nodots sabiedriskai apspriešanai, un NRTP grasās apstiprināt nepubliskotu un nepubliskojamu, pēc viņu domām, dokumentu (publiskotajam dokumentam ir pielikumi, kas netiek atklāti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu).

Neskatoties uz to, ka LTV publiskotais dokuments ir nepilnīgs, tomēr esam veikuši tā analīzi, kas atklāj teju skandalozu ainu, jo LTV paredzētais raidlaiku sadalījums 2009. gadā ir kardinālā pretrunā ar NP projektā vārdos paustajām prioritātēm.

Slēpšanās aiz skaistiem vārdiem

NP projekts un LTV attīstības stratēģija ir pārpilni ar sabiedrībai tīkamiem jēdzieniem un formulējumiem, kuriem būtu grēks piesieties, ja vien tie neizklausītos pēc tukšām frāzēm, kas tiek lietotas bez satura un izpratnes. Piemēram, LTV misija esot "uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas informē, iesaista un iedvesmo". Diemžēl nekur netiek paskaidrots, ko tieši LTV saprot ar dzīves kvalitāti, kas ir tās rādītāji un kā LTV varētu tos ietekmēt. Nav skaidrs arī tas, kādiem darbiem vai rīcībai LTV vēlas iedvesmot Latvijas iedzīvotājus un ar kādu jēgu tiks piepildīts programmu saturs.

Tomēr daudz būtiskāks ir definētais princips "visaptveroša pieejamība", kurš jau šī dokumenta ietvaros tiek pārkāpts, plānojot ieviest LTV 3. kanālu "LTV Kultūra", kuru paredzēts translēt kabeļtelevīzijā, tā pieejamību sašaurinot līdz 70 % no Latvijas iedzīvotājiem. Tātad jaunā stratēģija paredz diskriminēt 30 % no sabiedrības (galvenokārt lauku rajonu iedzīvotājus un maznodrošinātos), kuri pielieto analogās uztveres tehnoloģijas (vismaz līdz 2011. gadam, kad paredzēta visas valsts digitalizācija), izslēdzot viņus no kultūras informācijas aprites. Arī LTV deklarētā "nacionālas un pilsoniskas sabiedrības veidošana" nav iespējama bez nopietnām izglītības un kultūras programmām, kuras šobrīd stratēģiski tiek plānots novirzīt no centrālā LTV 1. kanāla uz vēl neeksitējošu un visiem nepieejamu 3. kanālu.

 

Cik uzticams var būt šis dokuments, ja, sākumā deklarējot par galveno mērķi "kalpot Latvijas sabiedrības interesēm", turpmāk LTV attīstības stratēģija paredz vienas sabiedrības daļas interešu neievērošanu?

Projektā tiek apgalvots, ka LTV programmu veidošana jābalsta uz demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. Ņemot vērā to, ka pati projekta sagatavošana un apstiprināšana NRTP neatbilst šiem principiem (tiek sagalabāta dokumentu pielikumu slepenība, dokuments neatbilst likumā noteiktajam, sabiedriskā apspriešana tiek organizēta formāli), LTV vadības izpratne par to, kas ir demokrātija un kādi ir tās principi, šķiet vismaz apšaubāma.

 

To, kā LTV definētie uzdevumi tiks īstenoti realitātē, nav iespējams noteikt, jo publiskotais NP projekts neietver informāciju par programmu plānojumu un finanšu izlietojumu. Tā kā saskaņā ar Radio un televīzijas likumu tikai konkrētais programmu un raidījumu plānojums, kura realizāciju ar savu naudas maku atbalsta ikviens nodokļu maksātājs, ir uzskatāms par nacionālo pasūtījumu, tad jāsecina, ka NRTP un LTV apzināti maldina sabiedrību, piedavājot apspriest nevis Nacionālā pasūtījuma projektu, bet sacerējumu ar daiļrunības elementiem.

LTV deklarētās un reālās prioritātes

LTV 1. kanāla 2009. gada projekta aprakstā tiek uzsvērts, ka tas lielu vērību veltīs kultūras raidījumiem, bērnu un jauniešu raidījumiem, ziņām un informatīvi dokumentālajiem raidījumiem. Balstoties uz projektā atklāto raidlaiku sadalījumu, jāsecina, ka no kopējā raidlaika LTV 1 bērnu un jauniešu programmas aizņems 3,3%, kultūras un izglītības programmas - 8,7%, izklaidējošās programmas - 9,1%, ziņas un informatīvi analītiskās programmas - 21,5%, ekranizējumi - 44,1%, reliģijai veltīti raidījumi - 1,3%, reklāmas, pašreklāma, rezerve - 11,8%.

Ņemot vērā to, ka zem "ekranizējumiem" slēpjas arī visa veida TV seriāli un filmas, kas lielākoties ir izklaidējoša rakstura, var teikt, ka LTV 1 reālā prioritāte ir izklaide, kas aizņem 53,2 % no raidlaika.

Vēl iespadīgāka patieso prioritāšu aina atklājas, ja līdzīgai anlīzei pakļauj kopējo LTV 1 un LTV 7 kanālu raidlaika sadalījumu. Atliek secināt, ka NP projektā vārdos par prioritātēm atzītajām sabiedrībai svarīgajām tēmām darbos tiks atvēlēts - ziņām un analītiskajiem raidījumiem - 14,46%, kultūrai un izglītojošajiem raidījumiem - 4,3%, bērnu un jauniešu raidījumiem - 1,6%.

Kopējais proporcionālais raidlaika sadalījums norāda uz patiesajām LTV prioritātēm, kuras ir pretrunā ar deklarētajām. Šajā gadījumā atrunas par plānoto 3. kultūras kanālu, kas īstenotu kultūras un bērnu raidījumu prioritātes, ir absurdas un nepamatotas, jo par to pilnīgi nekas nav zināms - ne kopējais plānotais raidlaiks un tā sadalījums, ne raidījumu plānojums, ne finansējums. No LTV vadības publiskiem izteikumiem secināms, ka tai nav skaidrs pat tas, kad tieši plānots izveidot 3. kanālu. Līdz ar to jāuzskata, ka šī kanāla izveide 2009. gadā nav iekļauta Nacionālajā pasūtījumā, kuram pēc likuma ir jābūt garantētam valsts finansējumam.

Vai LTV melo?

 

LTV attīstības stratēģijā, kas balstās uz trīs kanālu koncepciju, vērojamas dziļas pretrunas ar NP projektā rakstīto, lai gan NP projekts un LTV attīstības stratēģija tiek pasniegti kā vienots dokuments.

Pirmkārt, pretrunas attiecas uz LTV 1 saturu. Ja, runājot par 2009. gada plānu, kultūras un izglītojošie, bērnu un jauniešu raidījumi tika uzsvērti kā LTV 1 prioritāte, tad no kopējā 2009.-2011. gada stratēģijas apraksta šie jēdzieni ir pazuduši pavisam. Toties tiek pieminēti izklaides raidījumi un ekranizējumi. Tieši šī tendence atklājās arī 2009. gada programmu raidlaika analīzē. Tas nozīmē, ka dokumenta saturs, kas nosaka LTV prioritātes 2009. gadā, ir melīgs. Šāds apgalvojums būtu apgāžams vienīgi ar uzskatāmiem programmu un raidījumu plāniem, kas diemžēl nav pieejami.

Aizbildināšanās ar kultūras, izglītojošo un bērnu raidījumu pārcelšanu uz potenciālo 3. kanālu nav nopietni ņemama, jo šāda kanāla nodrošināšana ekonomiskās krīzes apstākļos pie esošā LTV finansējuma neatbilst LTV reālajām iespējām un netiek ekonomiski pamatota arī NP projektā. Turklāt iekļaut Nacionālajā pasūtījumā 3. kanālu, kurš nevar tikt finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, jo esošais finansējums paliek līdzšinējā apjomā un līdz šim tikai daļēji ir sedzis divu pastāvošo kanālu darbību, ir pretlikumīgi.

Kopumā vērtējot LTV Nacionālā pasūtījuma projektu 2009. gadam un stratēģiju 2009.-2011. gadam nākas atzīt, ka tas ir ļoti nepilnīgs, pretrunīgs un pretlikumīgs dokuments, kas šādā redakcijā nebūtu akceptējams.

 

 

1 "53. pants: Nacionālais pasūtījums ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātais programmu un raidījumu kopums, kurā ievērotas šā likuma prasības un kuram ir nepieciešamais finansiālais nodrošinājums."

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form