Pēdējo gadu laikā daudz runāts par digitālo tehnoloģiju integrāciju un automatizācijas procesiem, kas nepieciešami produktīvākam un efektīvām darbam. Kā liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020. gadu, digitalizācijas izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir vērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr neskatoties uz digitalizācijas tēmas aktualitāti, Latvija šajā sarakstā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem – Latvija starp 28 ES dalībvalstīm ierindojas 18. vietā, Lietuva ir 14., bet Igaunija 7. vietā.
Līdz ar Covid-19 pandēmiju un tā radītajām pārmaiņām, digitālo tehnoloģiju nozīme, kļuva īpaši svarīga, ļaujot daudziem uzņēmumiem turpināt darbību arī šajā periodā. Daudziem darba devējiem digitālā transformācija un to procesu ieviešana notika daudz straujāk, kā arī daudz vairāk tika apgūtas un novērtētas dažādas digitālās prasmes. Piemēram, vēl gada sākumā CV-Online Latvia veiktajā aptaujā darba devējiem par digitālo rīku izmantošanu cilvēkresursu vajadzībām (personāla vadībā, darbinieku iesaistē, produktivitātes palielināšanā, darbinieku motivācijā) vairāk nekā 37% atzina, ka nekādus digitālos rīkus neizmanto. Tam par iemeslu personāla vadītāji un speciālisti galvenokārt minēja, ka trūkst uzņēmuma vadības atbalsta.
Lai arī pēdējā laikā šajā aspektā ir piedzīvots progress, digitālā transformācija ir ilgtermiņa nepārtraukts attīstības process kopējā uzņēmuma sniegumā, produktivitātes rādītāju paaugstināšanā un konkurētspējā, strādājot gan ar klientiem, gan darbiniekiem.
Digitālo tehnoloģiju integrācija nav rītdiena, tā ir šodiena, kurai joprojām ne visi ir gatavi. Informācijas pieejamība par IT risinājumiem dažādās nozarēs un finanšu resursi ir tikai daļa, lai šie procesi spētu veiksmīgi notikt. Svarīga arī uzticība un izpratne digitālo tehnoloģiju integrācijai, kā arī vēlme pārmaiņām un digitālo prasmju apgūšanai un to nepārtrauktai pilnveidošanai.
Līdz ar digitalizācijas un automatizācijas procesiem notiek izmaiņas darba tirgus prasībās, parādās jaunas profesijas un nepieciešamība pēc jaunām prasmēm. Arvien mazāk ir tādas profesijas un zināšanas, ar kurām iespējams nostrādāt visu mūžu.
Latvijas darbaspēka novecošanās situācijā būtiska loma ir ne tikai jauniešu zināšanām, prasmēm, ienākot darba tirgū, bet arī esošo darba ņēmēju spējai pielāgoties mainīgajai situācijai. Mūžizglītības jautājums ieņem arvien svarīgāku nozīmi, tāpat arī darba ņēmēju efektīvas pārkvalifikācijas iespējas. Pieaugoša loma darba devējiem, piesaistot darbiniekus, ir nevis kandidātu iepriekšējam amatam, bet gan viņu prasmēm un personības iezīmēm. Kā viena no vērtīgākajām iezīmēm darba ņēmējiem ir savu zināšanu papildināšana, pašizaugsme un attīstība, šādi darbinieki noteikti būs vērtīgs papildinājums gan šodien, gan arī, skatoties nākotnes perspektīvu, strauji mainīgajā darba tirgū. Bez svešvalodu un digitālām prasmēm, būtisku lomu ieņems arī inovācijas un radošums, emocionālā inteliģence, kritiskā domāšana, elastība pārmaiņām un komunikācijas prasmes.
Darbaspēka trūkums ir viens no aspektiem, kāpēc bieži vien tiek meklēti un piesaistīti darbinieki ārpus Latvijas valsts robežām. Prognozējams, ka nākotnē arvien biežāk darba devējiem vajadzēs apsvērt domu par ārvalstu darbinieku nodarbinātību. Līdz ar to aktualizēsies tāda prasme kā pielāgošanās kultūras daudzveidībai.
Lai arī pavasarī darba tirgus ir negaidīti un strauji sagriezies kājām gaisā par labu darba devējiem, sniedzot iespēju piesaistīt komandai talantus, kas pirms tam nebija aktīvi pieejami daba tirgū, tomēr prognozējams, ka jau pēc pāris gadiem aktīva cīņa par darbiniekiem, to piesaisti un noturēšanu, atsāksies tikpat aktīvi kā iepriekš. Līdz ar to svarīgi atcerēties, ka darbs un komunikācija ar esošajiem, bijušajiem un potenciālajiem darbiniekiem ir tikpat svarīga kā ar klientiem un sadarbības partneriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
