Kristaps Jēkabsons: Egļu astoņzobu mizgrauzis – bīstamākais mežu ienaidnieks?  (33)

Par spīti necilajam izskatam, tas spēj sagādāt pamatīgas galvassāpes visai meža nozarei: burtiski "spietojot" egļu audzēs, mizgrauzis spēj izplatīties zibenīgā ātrumā, atstājot aiz sevis mirušus kokus. Milzu apjomos mazās, melnās vaboles šobrīd ir savairojušās Čehijā, Vācijā, Slovākijā, Polijā un daudzviet citur Eiropā. Arī Latvija nav pasargāta no šiem meža kaitēkļiem.

Malkā miljoniem kubikmetru koksnes

Mizgraužu nodarītais kaitējums Eiropas mežiem ir milzīgs. Viena no vairāk cietušajām valstīm ir Čehija, kur zaudējumi ir ieguvuši teju stihijas apjomus. Tiek lēsts, ka šajā valstī mizgrauža sirojumu dēļ 2019. gadā bojāti aptuveni 30 miljoni kubikmetru koksnes, kas naudas izteiksmē ir 1,5 miljardi eiro.¹ Melno vaboļu pērn skartā teritorija ir 66 tūkstoši hektāru. Tiek prognozēts, ka šogad čehu zaudējumi būs vēl lielāki – malkā būs jānoraksta 40–60 miljonus kubikmetrus meža.² Lai saprastu zaudējumu mērogu, jāmin, ka Latvijā gadā mežizstrādes apjomi ir 12–13 miljoni kubikmetru koksnes.

Arī citās valstīs neklājas vieglāk. Vācijā pērn mizgrauža dēļ nācās izcirst vairāk nekā 11,32 miljonus kubikmetru meža. Kopumā šogad tiek prognozēts, ka Centrāleiropā bojātās koksnes apjomi sasniegs 120 miljonus kubikmetru, kas ir milzīgs apjoms. Aplēšot zaudējumus, ir jāņem vērā gan tas, ka mizgraužu bojātai koksnei ir malkas cena, gan arī tas, ka kukaiņu dēļ izcirstās platības ir jāatjauno, tās apmežojot.

Latvijā salīdzinoši straujš mizgrauža aktivitātes pieaugums bija konstatēts aizvadītajā gadā, kad kaitēkļa populācija pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Ja iepriekšējos gados mizgrauži nopostīja aptuveni 30–50 hektārus egļu gadā, tad tikai pērn tie bija jau 675 hektāri.³ Meža kaitēkļu, tostarp arī mizgraužu, dēļ pagājušajā gadā tika izcirsti vairāk nekā 150 tūkstoši kubikmetru⁴ koksnes, tādējādi meža īpašnieku zaudējumi lēšami vismaz 4–5 miljonu eiro apmērā. Vislielākās mizgraužu skartās platības pērn konstatētas Centrālvidzemes virsmežniecībā – 52% no visiem valstī konstatētajiem mizgraužu bojājumiem.

Kāpēc mizgrauzis ir tik bīstams?

Egļu astoņzobu mizgrauzis (latīniski - Ips typographus) ir neliela, 4–7 mm maza vabole, kas pārtiek no egļu mizas. Kukainis ir īpaši iecienījis vēja nogāztos un arī novājinātos kokus, kas parasti ir vecāki par 40 gadiem. Mizgrauža savairošanos labvēlīgi sekmē ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk – vējgāzes. Jāpiebilst, ka egļu astoņzobu mizgrauzis spēj vienā piegājienā nolidot vairākus desmitus kilometru, taču vairāk apdraudēta ir teritorija puskilometra rādiusā ap novājināto vai vēja nogāzto koku. Ar mizgrauzi cīnīties ir teju neiespējami – to nevar izķert, nepalīdz arī miglošana. Arī dabisko ienaidnieku tam ir maz.

Ir jāuzsver, ka meža nozarei mizgrauzis ir bīstams trīs būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas apdraud mežā augošās egles, kuras nākas izcirst. Otrkārt, tas bojā zāģmateriālus, inficējot tos ar zilējuma sēnīti. Treškārt, šis kukainis ir arī karantīnas kaitēklis, kura dēļ varam zaudēt ārzemju tirgu. Ja no Latvijas vestajos kokmateriālos Lielbritānijā konstatē mizgrauzi, tad tas nozīmē, ka būtiski var tikt ierobežots mūsu eksports uz šo valsti. Lai arī Latvijā nav tik slikta situācija kā Centrāleiropā, strauja mizgrauža izplatības palielināšanās ir vērā ņemams risks arī Latvijas meža īpašniekiem. Salīdzinoši akūta šī problēma bija iepriekšējos gados, kad bija vērojams mizgraužu populācijas pieaugums Gaujas nacionālajā parkā un Lubānā – egļu audzēs, kuras skāruši 2017.–2018. gada plūdi. Priecē, ka šī gada aukstais pavasaris nav bijis pateicīgs, lai kaitēklis strauji vairotos. Tomēr situācija nākamgad var mainīties, ja ziemošanas apstākļi būs tam labvēlīgi.

Kā rīkoties meža īpašniekiem?

Pats svarīgākais ir regulāri apsekot egļu audzes un novērot, vai neparādās mizgraužu bojājumi. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina samērā reti izvietoti ap 1 mm lieli caurumi – ieskrejas, pie kurām var būt sakrājušies brūni mizas milti. Konstatējot mizgrauzi, svarīgi nekavējoties konsultēties ar meža speciālistiem par riskiem un aizsardzības pasākumiem. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai mazinātu mizgrauža izplatības risku, ir rūpēties par elementāriem meža kopšanas darbiem – nekavējoties nozāģēt un aizvākt vēja sagāztos kokus, iekams tajos ir iemitinājušies kukaiņi. Ja ziemā tiek veikti meža darbi, tad līdz aprīļa sākumam ir jābeidz egļu audžu izstrāde, bet kokmateriāli jāizved līdz aprīļa beigām, kad sākas mizgrauža izlidošanas laiks. Šie ir vienkārši, taču efektīvi pasākumi, kurus jāpatur prātā ikvienam meža saimniekam, kura mežā aug egles. Vēlos uzsvērt, ka īpašniekam ir jānovērtē, cik liela bagātība ir viņam piederošs mežs, un tikai viņš pats ir atbildīgs par sava meža veselību un nākotni.

1Avots: Reuters.com. Pieejams: https://www.reuters.com/article/czech-environment-barkbeetle-idUSL5N26S1SE

2 Avots: Timber-online.net. Pieejams: https://www.timber-online.net/rundholz/2020/02/up-to-60-million-m--of-bark-beetle-damage-this-year.html

3Avots": Valsts mežu dienesta (VMD) 2019.gada publiskais pārskats. Pieejams: https://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/publikacijas-un-statistika/publiskais-parskats?nid=1808#jump

4Avots: Valsts mežu dienesta Pārskats par mežaudžu bojājumiem 2019. gadā. Pieejams: https://www.zm.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/2019-gads?id=20731#jump