Kristaps Klauss: Velns slēpjas detaļās – OECD nav vienota modeļa valsts uzņēmumu pārvaldībai  (25)

To, ka neesam pārpratuši ceļa bruģēšanu uz privatizāciju, apliecina arī "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Kuluāros tiek minēta 5%–10% akciju kotēšana biržā, bet jau izskan neslēpta nostādne, ka tas būtu par maz un jāprivatizē 20%–25% (2).

Ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos ar zemajām procentu likmēm un salīdzinoši trūcīgajām labu investīciju iespējām, ir skaidrs, ka apkārt cirkulē visai liels brīvas naudas apjoms un daudziem bagātiem cilvēkiem pietrūkst labu projektu, kur izdevīgi ieguldīt līdzekļus. Tomēr arī šādos apstākļos pamatots ir jautājums: vai Latvijas stratēģiskajiem uzņēmumiem jākļūst par drošu ostu un glābiņu šiem ārvalstu investoriem?

Pagājušajā nedēļā atbalstošu viedokli "Delfi.lv" pauda Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. Jaunās shēmas ieviešana tiek pamatota ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) prasību nodrošināt labu un pārskatāmu valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldību. Labas pārvaldības nepieciešamībai arī neviena no diskusijā iesaistītajām pusēm nav iebildusi, tieši pretēji – visi to atbalsta. Taču maldinoši tiek uzsvērts, ka OECD prasa ieviest tieši šādu modeli. Pašu t.s. veco OECD dalībvalstu vidū vienmēr ir pastāvējušas un joprojām pastāv dažādas pieejas un dažādi valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības modeļi.

Arī Vesperis atzīst, ka pēc centralizēta kapitāla daļu turētāja modeļa valsts kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas tikai daļā OECD dalībvalstu. Kā parauga valstis viņš piemin Somiju un Zviedriju. Tomēr viedokļrakstā tiek noklusēts, ka arī katrā no tām ir atšķirīgs pārvaldības modelis, turklāt ar būtiskām niansēm. Somijā nav vienotas pārvaldības pilnīgi visiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, piemēram, valsts meži tiek administrēti uz atsevišķa likuma pamata, un arī Zviedrijā ministrijām ir nozīmīga loma valstij piederošu uzņēmumu pārvaldībā, piemēram, valsts mežu uzņēmums ir Uzņēmējdarbības un inovāciju ministrijas pārraudzībā.

OECD neko nepieprasa, bet gan sniedz vispārējus ieteikumus. Savukārt katrai dalībvalstij, tai skaitā Latvijai, ir jāatrod savs – vislabāk strādājošais – modelis. Tas nevar rasties tikai valsts iestāžu kabinetos, nediskutējot ar Latvijas tautsaimniecības nozarēm.