Foto: Privātais arhīvs
Attālināto mācību pieredze ir raisījusi dažādas diskusijas, kas atkal aktualizējas, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam. Iepazīstoties ar Valsts izglītības satura centra izstrādātajiem ieteikumiem mācību procesa organizēšanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ievērojot epidemioloģisko situāciju Covid-19 laikā, man kā sākumskolas direktoram radās pārdomas par dokumentā iekļauto informāciju, tādēļ vēlos gan īsi dalīties savas skolas pieredzē attālinātā mācību procesa laikā, gan izteikt viedokli par konkrēto jautājumu.

Kā Laurenču sākumskolai veicās pavasarī?

Saprotams, ka attālināto mācību pieredze visiem nav bijusi vienāda – bijušas skolas, kurām veicies pavisam labi, un skolas, kurām gājis grūtāk, kā vienu no argumentiem minot tieši skolēnu vecumu un viņu gatavības pakāpi pašvadītām mācībām. Pirmkārt, Laurenču sākumskolas piemērs (skolā mācās 385 1.-6.klases skolēni), īstenojot attālinātās mācības no marta līdz maija beigām, apliecina: arī sākumskolas posmā, īpaši 5. un 6.klasē, ir iespējams kvalitatīvi realizēt attālinātu mācību procesu, ko pierāda gan visu iesaistīto pušu atzinīgais viedoklis, gan arī aptauju rezultāti. Mūsu skolas piemērs tika iekļauts arī vadlīnijās, kas bija paredzētas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai.

Lai uzsāktu attālinātu mācību procesu pēc pavasara skolēnu brīvlaika, iepriekšējā nedēļa tika veltīta pedagogu sagatavošanai un apmācībai – kā skola izvēlējāmies lietot "Zoom" un "Google Drive" platformas, īpašu uzmanību pievēršot "Zoom" dažādu funkciju apgūšanai un izmantošanai tālāk darbā ar skolēniem ("Google Drive" jau bija ikdienas darba sastāvdaļa, kas pedagogiem neradīja daudz jautājumu). Tāpat šī nedēļa tika veltīta arī skolēnu vecāku informēšanai par to, kā turpmāk notiks attālinātais mācību process – ar katras klašu grupas vecākiem tikāmies tiešsaistes sapulcēs, praktiski skaidrojot un rādot, kur varēs sameklēt nepieciešamo informāciju u.tml. Tāpat izmantojām arī komunikāciju rakstveidā, regulāri nosūtot visu aktuālo informāciju. Katras nedēļas piektdienā vecāki un skolēni saņēma nākamās nedēļas darba plānu ar konkrētiem stundu tematiem un sasniedzamo rezultātu, kā arī norādi par to, kāda būs stundas forma – patstāvīgais darbs vai tiešsaistes stunda.

Tieši darbs tiešsaistē bija mūsu skolas prioritārā stundu forma, saprotot, ka ne vienmēr skolēns individuāli vai ar vecāku palīdzību spēs tikt galā ar veicamo uzdevumu un apgūt nepieciešamo. Šīs pozitīvās pieredzes dēļ radās neizpratne, kādēļ vismaz projekta B variantā, piemēram, 5. un 6.klašu skolēni nevarētu daļēji mācīties attālināti (piemēram, 20-30% no mācību nedēļas), kas tādējādi ļautu samazināt iespēju inficēties kā skolēniem, tā skolas darbiniekiem.

Prasmes var uzlabot tikai praktiskā darbībā

Otrkārt, šī brīža scenārijos (A un B variantā) sākumskolas skolēniem pilnībā tiek atņemta iespēja attīstīt attālinātā mācību procesa laikā nepieciešamās prasmes, neļaujot arī skolai kā tādai pilnveidot prasmi strādāt jaukto mācību režīmā, kas jebkurā gadījumā var būt neizbēgama situācija, ja COVID-19 turpina izplatīties. Tostarp arī pedagogiem nepārtraukti ir nepieciešams uzlabot IKT prasmes, lai jebkurā brīdī būtu gatavi un spējīgi nodrošināt kvalitatīvu attālināto mācību procesu - manuprāt, šīs prasmes var uzlabot tikai praktiskā darbībā, kas nav 6 stundu kursu apmeklējums u.tml.

Treškārt, attālinātā mācību procesa laikā, manuprāt, ir īpaši svarīgi sadzirdēt katru iesaistīto pusi un turpināt mācību procesa pilnveidošanu, lai izveidotu pēc iespējas kvalitatīvāku un jēgpilnāku sistēmu – mēs regulāri vērtējām gan procesa kvalitāti un realizāciju, gan skolēnu emocionālo labsajūtu, piedāvājot aptaujas anketas kā vecākiem, tā skolēniem, pēc tam anketās minēto arī uzlabojot un pilnveidojot. Šāda praktiskā pieredze mums ļauj turpināt attīstīt attālinātā mācību procesa organizēšanu, ko saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem diemžēl varēsim turpināt darīt tikai C scenārijā.


Skolēni digitālajās prasmēs bieži pārspēj vecākus un skolotājus

Ceturtkārt, neuzskatu, ka starp 5., 6.klases un 7.klases skolēnu ir tik būtiskas mācīšanās atšķirības, lai tiem kaut vai mazākā apmērā nenodrošinātu attālinātu mācību procesu. Treniņa rezultātā arī sākumskolas skolēni ir pietiekami spējīgi gan pieslēgties "Zoom" platformai un tiešsaistes stundām, gan arī izpildīt patstāvīgos darbus, tos nosūtot pedagogiem, kā arī saņemt atgriezenisko saiti par savu darbu. Nevienam nav noslēpums, ka skolēnu prasmes jau sākumskolā digitālajā jomā nereti ir krietni pārākas gan par pedagogu, gan vecāku prasmēm, tādēļ bremzējošais faktors attālināto mācību kvalitatīvā integrēšanā nevar būt tikai bērnu vecums. Esošajā scenārijā 7.-12. klašu skolēni var pakāpeniski attīstīt savas digitālās prasmes, patstāvīgumu un spēju mācīties attālināti (A scenārijā – 20%, B scenārijā – 40-60%, C scenārijā – 100%), kamēr 1.-6. klašu skolēniem šāda pakāpenība un treniņš netiks nodrošināts, jo A un B scenārijs paredz tikai mācības klātienē un C scenārijā uzreiz 100% attālināti.

Piektkārt, pat tad, ja skola lems par jauktā mācību režīma ieviešanu, šis lēmums būs jāsaskaņo ar dibinātāju un skolas padomi, tādējādi nodrošinot vairākus kontroles mehānismus, kas pēc būtības nepieļautu nekvalitatīva mācību procesa realizāciju.

Manuprāt, gan klātienes, gan attālinātā mācību procesa viena no veiksmes atslēgām ir savstarpējā sadarbība, kur katra iesaistītā puse uzņemas atbildību un dara visu pēc labākās sirdsapziņas. Lai mums visiem izdodas pēc iespējas labāk sagatavoties jaunajam mācību gadam, kas viennozīmīgi būs dažādu izaicinājumu pilns!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!