Kristiana Rozenvalda nedēļas komentārs: Lai bezjēdzīgajam gadam nebūtu bezcerīgs turpinājums!
Foto: Gunārs Timermanis, Jelgavnieki.lv

Arī es ļoti gribu cerēt, ka 2010. gads bija krīzes zemākais posms un jau 2011. gadā sāksies Latvijas ekonomiskā atkopšanās, kā to ir sludinājušas Latvijas amatpersonas savos Jaungada un Ziemassvētku rezumējumus. Cik pamatoti?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

LR finanšu ministrs Andris Vilks 30. decembrī Delfi.lv biznesa versijās izsaka cerību, ka "2010. gads paliks Latvijas iedzīvotāju atmiņās kā ekonomikas atveseļošanās gads pēc 2009. gada pasaules lielākās ekonomiskās krīzes".

Vienlaikus tajā pašā 30. decembrī Delfi.lv ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2010. gada decembra beigās salīdzinājumā ar novembri ir palielinājies par 1132 cilvēkiem. Šobrīd Latvijā bez darba ir jau 162 948 cilvēki! Vai tas, ka bezdarbnieku skaits turpina augt, liecina par ekonomikas atveseļošanos? Mani neuzrunā IKP un procentpunktu aprēķinājumi, bet satrauc tikai viens ļoti konkrēts un skaudrs rādītājs - darba vietu skaits Latvijas iedzīvotājiem.

Ar cerībām man vairāk saistījās aizvadītais gads. Cilvēki, kā jau tas vēlēšanu gadā ierasts, bija gatavi nedaudz paciesties līdz izvēles brīdim; tika lolotas cerības, ka tiks ievēlēta jauna Saeima, mainīsies politiķi un pati politika. Taču priekšvēlēšanu laikā nebija ne jaunu ideju, ne arī jaunu politiķu, un likumsakarīgi, ka izpalika arī pārmaiņas Latvijas politikā. Gada beigās bija cerības ieraudzīt pārdomātu budžetu un drosmīgus lēmumus, jo nākamas vēlēšanas vēl patālu – kad tad vēl, ja ne šādā situācijā bija vispiemērotākais laiks pieņemt Latvijas ilgtspējai būtiskus lēmumus. Taču arī šī cerība izplēnēja. Tāpēc manās atmiņās aizvadītais gads būs nevis "ekonomikas atveseļošanās gads", bet gan cerību un nerealizēto iespēju gads.

Vēl finanšu ministrs rakstīja, ka jau kopš aizejošā gada sākuma Latvijas ekonomikā bija vērojamas pirmās stabilizēšanās pazīmes, un uzsvēra: "Lai arī pieauguma tempi nebija strauji, tomēr tie norādīja uz stabilu pakāpenisku ekonomikas atlabšanu." Uz cipariem un tabulām var skatīties no dažādiem skatpunktiem un atrauti no konteksta. Jā, iespējams, ka būtiski ir pieaudzis koksnes eksports, varam apjūsmot arī atsevišķu uzņēmumu un pat nozaru veiksmes, bet vai tas ir pamats runām par krīzes pārvarēšanu un "turpinājumu ekonomiskās aktivitātes pieaugumam".

Pašapmierinājums, iespējams, īstermiņā var iedzīvotājus nomierināt – it īpaši gadu mijā, ko esam raduši dēvēt par cerību laiku. Cilvēki ir jau noguruši, taču vienlaikus arī atvērtāki pozitīvākam skatījumam uz nākotni. Un dažkārt pietiek vien ar pašiedvesmu, lai lietas vispirms uztvertu gaišāk, un pēc tam šīs gaidas arī piepildītos. Pašiedvesma ir laba lieta, bet vai Latvijas gadījumā ar to vien pietiek? Vai ir konkrēts segums apgalvojumiem, ka krīze jau pārvarēta un nākamais gads gaidāms vieglāks? Vai tiem politiķiem, kas valsts vārdā šādi apgalvo, patiešām ir arī kāds konkrēts un pārdomāts plāns? Ja ir, tas tiešām būtu apsveicami, taču, ja šāda plāna nav, tad cilvēku maldināšana un manipulēšana ir ļoti bezatbildīga, neētiska un varbūt pat noziedzīga rīcība.

ASV ekonomikas vērotāji šogad savās diskusijās ir radījuši jaunu salīdzinājumu "Two Jobs Reports". Viens šāds "Jobs Report" ir ASV oficiālā statistika par nodarbinātību. Piebildīšu, ka novembrī ASV bezdarbnieku skaits pieauga no 9,6 līdz 9,8 procentiem, un nu ASV ir jau vairāk nekā 15 miljoni bezdarbnieku. Otrais "Jobs Report" ir Apple vadītāja Stīva Džobsa ziņojums par neticamajiem iPod, iPhone, iPad un Mac pārdošanas rezultātiem un kompānijas milzīgo peļņu. "Two Jobs Reports" morāle: atsevišķu uzņēmumu vai nozaru panākumi nebūt vēl neliecina par globālām attīstības tendencēm un otrādi - veiksmīgām kompānijām arī krīzes laikā var būt ievērojams kāpums un peļņa. Par to vajadzētu padomāt arī Latvijas runas vīriem, kuri abstrakti aktualizē tikai vienu no šiem "Jobs Report", cenšoties radīt ilūziju par attīstību un atkopšanos.

Daudzi analītiķi arī izsaka bažas par iepriekš tik biedējošo "W" scenāriju - ka sekos vēl viens kritums, turklāt jau būtiskāks nekā iepriekš. Jāpiekrīt, ka arī citviet pasaulē ir veiktas nevis būtiskas strukturālas reformas valsts pārvaldē, ekonomikā un jo īpaši finansēs, bet gan īstermiņā savilkta josta, cerot, ka ar laiku to varēs pamazām atkal atlaist vaļīgāk. Mēs joprojām dzīvojam parādu un finanšu piramīdu ekonomikas pasaulē.

Ja šim "W" scenārijam būs lemts piepildīties, skarot gan ASV, gan Eiropu, tad satricināta tiks arī Latvijas ekonomika, kura joprojām nav būtiski reorganizēta, turklāt Latvijas atkopšanās, kā daudzkārt ir pašu politiķu uzsvērts, tiek saistīta nevis ar pašmāju iniciatīvām, bet pieskaņošanos Eiropas atveseļošanās tendencēm. Vai Latvijā ir plāns, ko un kā darīt, ja šis "W" scenārijs ASV un Eiropā ies vaļā?

Uz ko gadu mijā cerēt 162 948 Latvijas bezdarbniekiem un viņu ģimenēm? Diemžēl, neesmu redzējis vēl nevienu konkrētu plānu bezdarba mazināšanai ne valsts, ne arī kādas pašvaldības mērogā. Tik daudziem cilvēkiem darba vietas ar pašiedvesmu un naivu optimismu radīt nav iespējams!

Es saprotu, ka ar šādu vēstījumu mazinu svētku laika pozitīvismu. Pozitīvismam patiešām ir jābūt, bet patiesam, nevis tādam, kas rada pseidoeiforiju. Viss taču ir tik labi un daudzsološi līdz brīdim, kad jāiedziļinās reālajā situācijā, šeit un tagad... Šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai visi - gan valsts vadītāji, gan politiķi, ekonomisti, eksperti, uzņēmēji, žurnālisti un ikviens Latvijas iedzīvotājs - aktīvi, drosmīgi un atbildīgi iesaistītos diskusijā ar savām idejām par to, kā attīstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu pēc iespējas ātrāku bezdarba samazinājumu 2011. gadā. To arī visiem novēlu!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form