Lattelekom un Viasat ar saviem digitālās televīzijas piedāvājumiem krīzes laikā ir vieni no aktīvākajiem reklāmas devējiem. Varbūt ar to izskaidrojama šo kompāniju dominēšana informatīvajā telpā, notušējot acīmredzamas netaisnības un arī laiku gaitā radušos haosu Latvijas televīziju saimniecībā. Skan jau pārliecinoši tās Lattelekom reklāmas par to, ka tagad visi iedzīvotāji varēs skatīt televīziju jaunā kvalitātē. Tos, kuri dzīvo dzīvokļos ar kabeļtelevīziju, jauninājumi neskar, taču tie, kuri dzīvo privātmājās, spiesti saskarties ar daudzām neērtībām un pat netaisnību.

Sākšu ar to, ka Lattelekom piedāvā iegādāties tikai vienu digitālā uztvērēja modeli, turklāt diezgan prastu un par salīdzinoši augstu cenu. Lielajos Rīgas veikalos un arī internetā par to pašu cenu var nopirkt funkcijām bagātākus modeļus (HDMI izeja, iespēja ierakstīt raidījumus, USB pieslēguma vieta), taču pārdevēji piebilst, ka ar tiem varēs skatīties tikai bezmaksas kanālus, jo citur iegādātie uztvērēji Lattelekom savtīgās rīcības dēļ nebūs salāgojami ar Lattelekom viedkarti.

Iedzīvotāju vairākuma interesēm pilnīgi neizdevīga bija arī MPEG 4 formāta izvēle, pretstatā MPEG 2 formātam, kurā iepriekš savas digitālās TV programmas jau raidīja Baltkom. Ļoti daudzi Latvijas cilvēki bija paspējuši iegādāties televizorus ar iebūvētu MPEG 2 uztvērēju, kurš nu vairs nav izmantojams. Arī manā mājā nu vairs nebūs izmantojami gan pāris televizoru, gan pārnēsājamais DVD atskaņotājs ar iebūvēto TV, gan arī mediju serveris, jo visas minētās ierīces bija paredzētas darbam ar MPEG 2.

Līdz ar MPEG 4 ieviešanu, sāku meklēt ierīces, lai turpinātu skatīties TV. Un izrādās, ka lielākā daļa Eiropas valstu nav tik attīstītas un paliek pie MPEG 2 un uz šo vairākumu arī turpmāk orientēsies lielie tehnikas ražotāji. Tāpēc nav brīnums, ka MPEG 4 ir tik nepieejams, nemaz nerunājot par mašīnās iebūvētiem televizoriem un mobilajām TV ierīcēm. Jaunais MPEG 4 esot ieviests vēl tikai pāris valstīs. Uzzināju, ka MPEG 4 vairāk ir ieinteresēti operatori, nevis klienti – MPEG 2 nodrošina labāku un drošāku signāla kvalitāti, taču MPEG 4 nodrošina iespēju vienā frekvencē pārraidīt vairāk TV kanālu. Tieši tāpēc Lattlekom pārraidītais signāls tik bieži uz mirkli apraujas.

Turpinot meklējumus internetā, izrādījās, ka paslepus tiek piedāvāti gan MPEG 4 pārveidotāji par MPEG 2; tāpat atsevišķiem TV modeļiem iespējams papildināt to programmatūru, jo gan MPEG 2, gan arī MPEG 4 signāla uztveršana notiek ar vienādu aparatūru, atšķirība ir tikai programmā. Tamdēļ tikai loģiski būtu, ka Lattelekom savu sociālo atbildību realizētu nevis skaļos saukļos, bet gan palīdzot Latvijas iedzīvotājiem piekļūt pie digitālās televīzijas uztveršanas. Tas taču nav tik grūti – apkopot un publiskot informāciju par televizoru un iekārtu modeļiem, kurus var papildināt ar MPEG 4 uztveršanas iespēju. Es arī gribētu redzēt Lattelekom iniciatīvu, vēršoties pēc šādiem padomiem pie televizoru ražotājiem visā pasaulē. Citādi izskatās, ka Lattelekom ir nevis digitālās televīzijas operators, bet gan nožēlojamu sīkpreču uzbāzīgs tirgotājs.

Neskaidrības rada arī tā saucamā bezmaksas pakete, kuru es te gribētu vērtēt nevis kā skatītājs, bet gan aplūkot problēmu vairāk no valsts interešu viedokļa. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka ikvienam Latvijā esošam kabeļtelevīzijas operatoram ir jānodrošina, ka skatītājiem ir brīvi pieejami visi attiecīgajā teritorijā uztveramie apraides TV kanāli – Rīgā tie būtu pieci. Par tiem nav prasāma atlīdzība no skatītājiem, tātad par to nav prasāma maksa arī no operatoriem, un TV kanāliem nebija jāpiemaksā operatoriem par savu kanālu iekļaušanu paketēs. Joprojām nesaprotu, kāpēc tik bezspēcīga bija Latvijas vara pret TV3, kad tās programma iepriekš netika iekļauta Lattelekom interaktīvās TV paketēs. Ja ārvalstīs reģistrētā TV3 nevēlas pildīt nacionālas apraides pienākumu, tad loģiski būt tai atņemt arī no tā izrietošās iespējas un ieguvumus.

Tāpat man nav izprotama valsts varas nespēja nodrošināt iespēju brīvi skatīties Latvijas sabiedrisko televīziju programmas ar satelīttelevīzijas starpniecību, jo īpaši mūsu apstākļos, kad tik daudz cilvēku dzīvo ārpus Latvijas un valsts it kā postulē, ka vēlas ar šiem izbraucējiem uzturēt saiti. Šādu iespēju nodrošina tikai Viasat, par to prasot papildu atlīdzību. Starp citu, LTV ieņēmumu sadaļā būtu jāparādās arī regulāriem maksājumiem no Viasat. Vai tādi ir?

Es pirms Olimpiādes vairākas nedēļas mēģināju no Viasat iegādāties viedkarti, lai Olimpiādes laikā varētu skatīties šī operatora piedāvātos kodētos sporta TV kanālus. Neizdevās, jo minēto viedkarti, kura daudzviet Latvijā un ārpus tās nodrošina vienīgo pieeju Latvijas TV, var iegūt tikai ilgtermiņā, turklāt komplektā ar Viasat piedāvāto uztvērēju, kurš – gluži kā Lattelekom uztvērējs – ir ļoti ļoti prasts. Bet man mājās jau ir satelīta uztvērējs, turklāt labs. Nu negribu es piesārņot māju ar vēl vienu tehnikas vienību. No Viasat informatīvā dienesta saņēmu atbildi, ka mans Samsung vairs nav Viasat akceptētais dekoders un, kā izrādās, neviens no uztvērējiem nav Viasat akceptēts, izņemot tos, kurus Viasat uzmācīgi piespiež pieņemt. Tikmēr latvieši gan Latvijā, gan arī ārvalstīs kļūst par likumpārkāpējiem, jo ir spiesti izmantot dažādus pagrīdes serverus, lai pirātiski kodētu Viasat un tādējādi piekļūtu savas valsts televīzijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!