Ceturtās atmodas tautas armijas izzagtie un pēcāk publiskotie Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas dati ar jaunu sparu sabiedrības darbā kārtībā ir uzjundījuši diskusiju par Latvijas ierēdņu apmaksas sistēmu. Ierēdņi gan cenšas no šīs diskusijas izvairīties, piedāvājot, viņuprāt, aktuālāku tēmu - datu drošību. Vienlaicīgi nu var apzināt plaisas apmērus starp sabiedrību un tās algotajiem ierēdņiem.

Arī ierēdņu algas ir sabiedrības kopīgie tēriņi, kuri labajos gados nemitīgi auga. Tolaik bieži aizdomājos par bagātu draugu ieteikumu, ka jābaidās ir nevis no lieliem tēriņiem, bet gan no maziem ienākumiem. Šādi vērtējot, it kā nebūtu jāuztraucas par ierēdņu lielajām algām, bet gan par to rezultātu, ko sagaidām no ierēdņu darba. Taču tā arī nav sanācis sagaidīt algu pieaugumam sekojošu darba ražīguma celšanos. Publiskotās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi apmaksāta vadītāja savulaik nespēja uzraudzīt "Parex", savukārt jau minētais "Parex" joprojām nav pelnoša banka, neskatoties uz tik labi motivēto menedžmentu. Nav nācies dzirdēt arī par ievērojamiem sasniegumiem uzņēmumu "Rīgas Ūdens" un "Rīgas Satiksme" darbā. Runa jau nav tikai par tām organizācijām, kuru algas nu nonākušas ļaužu valodās, bet arī par visām struktūrām, kuru vadītāji saņem vairākus tūkstošus.

Daudz ticis runāts arī par pieaugošo atbildību, taču tā arī nav dzirdēts, ka kāds būtu par kaut ko reāli atbildējis, tāpat neesmu dzirdējis, kā šī atbildība izpaužas. Ierasti gan ir tā, ka līdzšinējie labi apmaksātie ierēdņi tik un tā ātri atrod citu labi apmaksātu un politiski angažētu darba vietu, amatu un algu motivējot ar "lielo un neatsveramo pieredzi, kura tik ļoti nepieciešama valsts un pašvaldības labā".

Šī brīža uzstādījumam gan no ekonomikas atveseļošanas, gan arī sociālā viedokļa ir jābūt nevis organizācijas algu fonda samazināšanai, bet gan konkrētu ierēdņu algu būtiskai samazināšanai. Daudzas organizācijas krīzes laikā ir lielījušās, ka to algu fonds ir pamatīgi samazināts, taču, kā izrādās, tas panākts uz štatu samazināšanas, nevis algu samazināšanas rēķina. Latvijas uzņēmēji savukārt sūdzas, ka šobrīd Latvijas uzņēmumu konkurētspēju apdraudot ne tikai akūtais finansējuma deficīts, bet arī nesamērīgi lielās darba atlīdzības izmaksas. Tiklīdz ierēdņi saņems samērīgas algas, tā arī uzņēmumiem būs vieglāk atrast un nodarbināt potenciālos darba ņēmējus, jo šī brīžā kroplīgajos darba tirgus apstākļos uzņēmēji nav spējīgi piedāvāt līdzvērtīgu atalgojumu kā valsts organizācijās. Arī no sociālā viedokļa ir svarīgi, ka nevis pāris cilvēku saņem ļoti lielas algas, bet gan pēc iespējas vairāk cilvēku saņem kaut nelielu algu. Skumji, ka reālas izmaiņas jostu savilkšanas virzienā skārušas tikai pilsoņu vairākumu, tai skaitā uzņēmēmus, bet ierēdņi joprojām taupa tikai iluzoriski.

Un vēl. Ažiotāža ap publiskoto datu apkopojumu liecina arī par Latvijas mediju sistēmas mazspēju, jo patiesībā šie aktualizētie dati jau nekad nav bijuši slepeni, bet gan pieejami amatpersonu deklarācijās. Mediji līdz šim tikai pārpublicēja atsevišķu deklarāciju detaļas, kā arī pārpublicēja ierēdņu preses relīzes par kārtējo algu samazinājumu, īpaši neiedziļinoties un faktus nepārbaudot. Beidzot kāds ir paveicis to, ko nespēja plašā un sazarotā žurnālistu cunfte. Latvijas medijiem ieteiktu diskutēt ne tikai par ierēdņu algām un datu drošību, bet arī par mediju iespējamo misiju un acīmredzamo misijas trūkumu šobrīd.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!