Kristiana Rozenvalda pirmdienas replika: Zaudētais 2009.gads un Latvijas apokalipse

Lai gan valsts augstās amatpersonas Jaungada apsveikumu runās teica, ka esam kļuvuši apdomīgāki, izpalīdzīgāki un darbīgāki, ka esam mācījušies uzņemties atbildību par sevi un savu nākotni, domāju, ka tas vairāk bija vēlamības izteiksmē, nevis fakta konstatācija par aizvadīto gadu. Taču tas noteikti der kā novēlējums šim gadam.

Pasaules gals nepienāca

Sagaidot 2009. gadu, biju ļoti skeptisks. Pirms gada mani pārņēma drūmums, neticība. Ja piepildītos pērnās gadumijas pareģojumi, tostarp arī tie, kuriem es pats ticēju, tad šobrīd Latvijas ekonomikai bija jābūt pilnībā sagrautai, latam devalvētam, mājām izlaupītām un pamestām. Bija tādas kā Latvijas mēroga apokalipses priekšnojautas, lai gan neviens nemācēja paskaidrot, kā tad tas pasaules gals izskatās.

Cilvēki par puscenu atbrīvojās no saviem mitekļiem un iedzīves un metās bēgt. Ļaudis nebaidījās iekļūt parādnieku sarakstos, naivi ticot, ka pēc pasaules gala būs arī pastarā diena, kad visu būs iespēja sākt no jauna. Cilvēki tīksminājās par sliktajiem Latvijas rādītājiem, gandrīz vai lūdzoties, lai minētais gals pienāktu pēc iespējas ātrāk.

Taču cilvēki Latvijā 2009. gadā turpināja dzīvot, skoloja bērnus, atpūtās, iepirkās, ieturējās, kā arī svinēja Līgo svētkus un Jauno gadu. Lai gan pašvaldības ne visur atļāvās organizēt Jaungada salūtus, taču Latvijas apdzīvotajās vietās tik un tā debesīs mirdzēja izšauto raķešu gaismas. Un katra nodzīvotā diena ir mazinājusi ticību, ka pasaules gals kādreiz pienāks. Nācās samierināties, ka nebūs tāda ātra apokalipse, bet būs grūta un bieži viend arī bezcerīga ikdiena, arī bezmērķīga, ar vēlmi nepaklupt un izdzīvot.

Neesam unikāli pasaulē

Iepriekš esam smīkņājuši par amerikāņiem, kuri nezinot neko vairāk par štatos notiekošo. Taču kāda jēga zināt par visām citu kontinentu valstīm un to galvaspilsētām, ja tik daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata, ka latviešu tautas liktenis ir tik ļoti specifisks. Mēs zinām nosaukt visus mūsu pāridarītājus, taču neko nezinām - un bieži liekas, ka arī negribam zināt - par tām valstīm, kurām ir bijusi līdzīga pieredze, lai no tās varētu mācīties. Ne tikai Latvija ir bijusi okupēta, ne tikai latvieši ir tikuši izsūtīti, tāpat ne tikai Latvija ir piedzīvojusi strauju iekšzemes kopprodukta kritumu, kā arī aizņēmusies naudu no Starptautiskā Valūtas fonda u.c. Tepat kaimiņos, arī pēc Krievijas defolta 1998. gadā turpināja darboties šīs valsts uzņēmumi un organizācijas, līdzīgi kā joprojām uz kartes ir arī Argentīna un citas dzudz cietušas pasaules valstis. Un tur cilvēki turpina dzīvot, plānot, attīstīties.

Krīzes laika izaicinājumi

Runas par krīzes laika iespējām un izaicinājumiem bija aktuālas 2008. gadā, kad tiešām vēl bija iespēja izmantot krīzes laiku, lai pārvērtētu sevi, savas iespējas un mērķus. Šobrīd runas par krīzes laika izaicinājumiem jau ir banālas, kā arī novēlotas. Taču arī šo it kā bezjēdzīgo laiku ir iespējams izmantot mērķtiecīgāk. Arī bezdarbnieks var ne tikai mājās sēdēt un sūkstīties par grūto dzīvi un netaisnību, bet arī pilnveidot sevi, tostarp apgūt jaunas iemaņas, kuras noteikti noderēs ja ne rīt, tad aizparīt. Ja ne kopējs, tad vismaz pašam iegūts labums, taču šādu pašlabumu kopsumma ir ieguvums arī visiem kopā. Ja uzņēmums nevar šobrīd vairāk pārdot, tad varbūt var izmantot šo laiku, lai radītu vēl labākus produktus un pakalpojumus, jo, kad ekonomika atveseļosies, tad atkal neatliks laiks. Varbūt šis ir īstais brīdis pabeigt mājas un pirtiņas remontu, pabeigt iesāktās mācības, iemācīties jaunu valodu, kā arī veltīt laiku sevis izzināšanai, ģimenei un bērniem.

2009. gada sākumā bija daudz vairāk to cilvēku, kuri labāk samierinājās ar bezdarbnieku pabalstu, nevis apgrūtināja sevi ar darba meklēšanu. Šobrīd situācija spiež atcerēties par darba tikumu, lai gan darba devēji joprojām sūdzas par darbinieku vienaldzību, bezatbildību un slinkumu.

Jāsamierinās arī ar sabalansētu budžetu ne tikai valsts līmenī, bet arī katrā ģimenē un organizācijā, lai gan dzīvošana pāri saviem līdzekļiem jau bija kļuvusi par normu.

Laiks - vērtība paēdušajiem

Specializētais portāls Dieta.lv ziņo, ka liekais svars, neveselīga pārtika un neveselīgs dzīvesveids var samazināt cilvēka mūžu par pieciem gadiem. Neviļus nākas aizdomāties - kas gan ir pieci gadi, jo īpaši, ja tie attiecināmi uz tādiem gadiem kā 2009. gads? Varbūt tad labāk tagad kārtīgi uzdzīvot -uzsmēķēt, iedzert, lieks saldumiņš un sātīgas vakariņas pusnaktī, ja, protams, līdzekļi to atļauj. Lai dzīvo šodiena! Taču tā noteikti nedomā tie, kuriem pietrūkst ne tikai gadi, bet arī stundas, minūtes un sekundes. Laiks tikai tad ir vērtība, ja to var lietderīgi un plānveidīgi izmantot.