Kristiāns Brēdermanis: Esošie izaicinājumi aktualizē nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības industriju
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pašreizējie drošības pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ietekmi Latvijas ekonomikai un sabiedrībai rada neprognozējamus izaicinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc mūsu ģeogrāfiskais novietojums un valsts ilgtspēja pieprasa tādu pasākumu kopumu, kas nodrošinātu visu sektoru mobilitāti un sagatavotību dažāda veida krīžu pārvarēšanai – līdz pat militāram konfliktam ieskaitot. Arī šādā situācijā jāatceras par strauji mainīgo drošības vidi, kas saistīta ar Krievijas ārpolitikas ietekmi. To nākotnē varētu pastiprināt pieaugošā Ķīnas ekonomiskā ietekme, kā arī tehnoloģiju attīstība.

Drošības izaicinājumi ir veicinājuši sabiedroto klātbūtnes palielinājumu reģionā un militāro spēju attīstību. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepcijā minētajiem uzdevumiem Latvijai ļoti svarīga ir Aizsardzības ministrijā sāktā visaptverošās valsts aizsardzības (VVA) sistēmas ieviešana, kas krīzes apstākļos noteiks skaidru rīcības plānu valsts pārvaldes institūcijām un privātajam sektoram. Taču jāvērš uzmanība, ka ievērojama loma būs tieši aizsardzības industrijas un aizsardzības nozares sinerģijai. Savstarpējais dialogs nodrošinās stratēģiski svarīgu lēmumu izpildi un palielinās autonomiju, aizstāvot nacionālās drošības intereses. Kāda atbildība sagaidāma no aizsardzības industrijas dalībniekiem šādā scenārijā?

Latvijā pērn ir sākts darbs pie VVA sistēmas, kas būs nozīmīgākā reforma nozarē. Kamēr publiskajā telpā apspriež medicīnas preču, ēdiena un ūdens nodrošinājumu, aizsardzības un drošības industrija intensīvi strādā, lai akcentētu vietējo dalībnieku iesaisti VVA. Šis jautājums dalāms divos virzienos.

Ar vienu saprotams ekonomiskais faktors, kas miera laikos saistās ar inovācijām un eksportu, savukārt saspīlētos apstākļos runa ir par bruņoto spēku apgādi ar ekipējumu, munīciju u. c. Tas nozīmē, ka aizsardzības industrija ir stūrakmens piegāžu drošībā, it īpaši karadarbības gadījumā, jo tad pieeja jebkuriem piegādes pakalpojumiem būs ierobežota. Ir svarīgi būt sagatavotiem arī šādiem scenārijiem, tāpēc Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija ir kontaktpunkts iesaistītajām pusēm, rūpējoties, lai vietējie komersanti spētu nodrošināt militārās prasības dažādos apstākļos. Turklāt pakāpeniski palielinātajā aizsardzības budžetā aptuveni 20% tiek novirzīti modernizācijai un ekipējuma iegādei, kā arī ieguldīti ar aizsardzības nozari saistītos attīstības projektos.

VVA sistēmā ir paredzēts noteikt stratēģiskus sadarbības partnerus krīzes apstākļos, izvirzot konkrētus uzdevumus un pienākumus, lai īstenotu tādas svarīgas funkcijas kā aizsardzības jomas preču un pakalpojumu piegāžu drošība u. c. To izpilde iespējama, sadarbojoties un konsultējoties ar aizsardzības nozari, industriju un pētniecību. Uz rezultātu balstīta pieeja jebkuru produktu izstrādē ir unikāls un sarežģīts darbs.

Svarīgi apzināties, ka inovāciju izveidē aizsardzības nozarē apvienojas dažādu jomu augstas klases speciālisti, lai radītu ekipējumu, ko viegli savstarpēji kombinēt. Atsevišķi nozares uzņēmumi, piemēram, "SRC Brasa" produktu ražošanā piesaista militārus inženierus, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ekspertus, kā arī citus profesionāļus, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes standartus. Sabiedrībai jāapzinās, ka bez šīs vietējās industrijas iesaistes efektīva valsts drošība nav iespējama.

Tas darbojas arī otrādi, jo starptautiskajā mērogā interese par uzņēmumu pieaug, ja tam ir spēcīga sadarbības pozīcija nacionālā līmenī. Jāakcentē, ka militārā ekipējuma prototipi pirms realizācijas vienmēr tiek izmēģināti kara un krīzes situācijai pietuvinātos apstākļos, lai pārliecinātos par iespējamām nepilnībām un pielietojumu kaujas laukā. Līdz šim Latvijas pieredze nodrošina globālu konkurētspēju, kas apliecina industrijas nozīmi. Turklāt šo faktu pastiprina arī Valsts aizsardzības koncepcija, kas definē skaitliski nelielus, taču profesionālus bruņotos spēkus, kā arī akcentē konkurētspējīgas aizsardzības industrijas attīstību. Ja Latvijā veicināsim naudas piesaisti attiecīgajam mērķim, tad manīsim ne tikai vietējās uzņēmējdarbības attīstību, bet arī praktisku ieguldījumu bruņoto spēku spēju nodrošinājumā atbilstoši to uzdevumiem. Ir jāpieturas pie principa – kvalitāte, nevis kvantitāte.

Tādējādi ar modernām tehnoloģijām un pievienotās vērtības produktiem vietējā industrija stiprinās valsts aizsardzības spējas, kā arī palielinās piegādāto produktu un pakalpojumu apjomu ārvalstu sabiedrotajiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form