Vispirms, par sēnēm. Sēņošana taču ir viens no Latvijas iedzīvotāju iecienītākajiem laika pavadīšanas veidiem brīvdienās, kad pienākusi kārtējā sēņu sezona. Tad, lūk, par sēnēm arī ir mans stāsts. Varbūt atkārtošos, un stāsts par sēnēm vairs nav neko oriģināls, toties tas brīnišķīgi atspoguļo pašreizējo situāciju Latvijas sabiedrībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdienā uz darbu, kā ierasts, ierodas kolēģi. Dabiski, cilvēki mēdz runāt par sadzīviskām lietām, apspriest, kā atpūtušies nedēļas nogalē, kur bijuši un ko redzējuši. Ieva saka: "Es biju ar vīru sēņot!" Un sākas aktīvas sarunas par sēnēm. Kolēģi apspriež ražīgo baraviku sezonu pirms pāris gadiem, sūkstās, cik ilgi sēnes jātīra, kad tās atnestas mājās no meža. Sarunas raisās, jo sēņo taču gandrīz visi! Te nu Ievas kolēģis Jānis saka tieši to pašu: "Es arī biju ar vīru [vai "ar dzīvesdraugu", vai "ar partneri", nepiesiesimies terminiem, bet domāsim par būtību] sēņot!" Un pēkšņi neviens vairs nedomā par sēnēm!

Nupat Jānis ir visiem izstāstījis, ar ko viņš guļ. Kuru tas interesē? Kāpēc jābāžas virsū ar savām intīmajām lietām? Guļamistabā taču lai dara, ko grib, bet kam par to ir jāzina darbā? Bet situācija taču bija pilnīgi identiska! Ieva un Jānis teica vienu un to pašu. Tikai vienā gadījumā kolēģi dalās brīvdienu iespaidos, bet otrā gadījumā kāds "cilā intīmas dabas jautājumus" (tas, citējot kādas partijas runasvīrus...).

Cilvēks nav vientuļa sala. Cilvēks iet uz darbu, satiekas ar draugiem, ģimeni, dodas uz korporatīvajiem pasākumiem, koncertiem, sēž uz soliņa kādā skaistā parkā, apmeklē muzeju nakti, iet uz kino vai skrien Rīgas maratonā. To visu cilvēks nedara viens. Tā nu cilvēks ir iekārtots, ka viņa personīgā dzīve mēdz iziet viņam līdzi uz ielas un piedalīties viņa sabiedriskajā dzīvē. Jautājums ir tikai par to, vai identiskās situācijās un apstākļos kāds cilvēks var būt pilnīgi brīvs un atklāts (kā Ieva ar sēnēm), bet kāds - pakļauts diskriminējošai attieksmei (kā Jānis ar tām pašām nelaimīgajām sēnēm). Galu galā lai taču tas Jānis ar visu savu vīru iet lasīt sēnes "savos" klubos! Tad arī neviens viņu nediskriminēs! Savukārt Ieva var mierīgi turpināt lasīt sēnes kopā ar savu vīru publiskā mežā.

Pārspīlēti? Varbūt! Bet, manuprāt, tikai šādā pārspīlējumā iespējams saprast situācijas absurdumu. Mēs visi esam cilvēki un gribam dalīties savos pārdzīvojumos, priekos un bēdās ar citiem cilvēkiem. Tie nav intīmas dabas jautājumi - tā ir cilvēku dzīve. Tomēr ir viena vai pat vairākas sabiedrības daļas, kuru dzīve, izrādās, neatbilst "pareizuma" kritērijiem, ko veiksmīgi kultivē baznīckungi rokrokā ar LPP/LC politisko apvienību. Pareizuma kritērijiem neatbilst viendzimuma ģimenes. Pareizuma kritērijiem, ja klausās Bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga izteikumos, neatbilst arī vientuļās mātes. Pēc ministra teiktā, šādas sievietes ir "neveiksmīgi cilvēki". Pieņemu, ka nākamais šādas ideoloģijas mērķis būs neprecēti heteroseksuāli pāri, kas neatbilst "pareizuma" kritērijam, jo nav laulāti?

Dzirdēts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits jau nesen esot paudis sašutumu, ka, izrādās, viņa partijas par vienīgo pareizo sludinātais ģimenes modelis (laulāts vīrs ar sievu un viņu kopīgie bērni) Latvijā sastāda mazāk kā pusi no visām pēc būtības ģimenei pielīdzināmām savienībām. Kādas šausmas, ka cilvēki dzīvo nereģistrētās attiecībās, audzina bērnus no iepriekšējām laulībām, izvēlas (atkārtoju - izvēlas!) audzināt bērnus vieni paši (vai ar citu radinieku palīdzību) un visādi citādi spītē baznīckungu un LPP/LC apvienības pareizuma kritērijiem. Bet varbūt cilvēki gluži vienkārši mainās līdzi pasaulei un pareizuma kritēriji vairs nav atrodami Bībelē, bet gan veselajā saprātā un realitātē?

Mozaīkas rīkotais Gājiens par vienlīdzību nav tikai geju parāde. Šis gājiens nozīmē daudz vairāk nekā vadošās politiskās partijas ir gatavas atzīt. Tāpēc tik daudz politisko un kanceles balsu pēdējo pāris dienu laikā aicina Gājienu par vienlīdzību ignorēt. Ignorēsim! Ignorēsim visu, kas nav balts, heteroseksuāls, kristietis, 2 bērnu tēvs vai māte, nerunā latviski vai kā citādi neatbilst mūsu sabiedrības iedomātajam aritmētiskajam vidējam. Ignorēsim visus, kas savādāk mīl vai savādāk tic. Varbūt profilakses pēc vajadzētu ignorēt arī tos, kas pārāk koši ģērbjas. Nav ko izlekt.

Bet varbūt visi ignorētie arī drīkst nemaksāt šai valstij nodokļus, ja jau viņus var vienkārši izslēgt no sabiedriskās dzīves?

Gājiens par vienlīdzību šo sestdien 11. Novembra krastmalā pulcēs tos, kam rūp, kādā valstī viņi dzīvo. Tos, kas nevēlas atgriezties laikā, kad neviens nedrīkstēja būt citāds. Tos, kas nevēlas ignorēt tik vienkāršas un visiem saprotamas lietas kā vienlīdzīgas tiesības visiem. Tiesības stāstīt par sēnēm un netikt izsmietam, atstumtam un aizskartam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form