Piekususi roka jau,
Rakstīt tiešām viegli nav,
Tāpēc ļoti gribu viņu,
Mazu, mīļu datoriņu

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tieši tā savā bērnudārza izlaidumā dziedāja mana septiņgadīgā meita. Varbūt atļaušos šādu personisku epizodi, jo šī bērnišķīgā dziesmiņa mani mudināja aktualizēt nu jau divus gadus samilzušo problēmu ar skolu datorizāciju. Ja mūsu senči skandēja par pastalām, tad mūsdienu bērni skolas gaitas saista ar datortehniku.

Gandrīz visi Starptautiskās Telekomunikāciju asociācijas (ITU) pētījuma dalībnieki atzinuši, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem informācijas sabiedrības izveidē ir izglītības iestāžu apgādāšana ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Šis bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts Informācijas sabiedrības pasaules sammitā. Kā ļoti svarīgu skolu datorizāciju un internetizāciju atzinuši 85,43% aptaujas dalībnieku no visas pasaules. 94% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka kibertelpai jābūt videi, kas pieejama ikvienam – ne tikai fiziski ar interneta pieslēgumu un datoru, bet arī ar prasmi šo resursu izmantot.

Kāda tad ir situācija Latvijā?

Savā ziņā esam aizsteigušies priekšā dažam labam pirmrindniekam. Vēl 2003.gadā datoru skaits uz 100 skolēniem Latvijā bija lielāks nekā Igaunijā, kura citos IKT jautājumos mums ir soli priekšā. Latvijā kopš 2003/2004.mācību gada datorapmācība ieviesta jau pamatskolā – informātikas stundas iekļautas jau septītās klases apmācības programmā. Izglītības programma paredz, ka 10.klasē informātikas programmā skolēni apgūs Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL – European Computer Driving License) prasības un valsts pārbaudījumu nokārtojušie būs pilnā mērā sagatavoti Eiropas Datorprasmes sertifikāta eksāmeniem. Sertifikāts ir derīgs jebkurā Eiropas Savienības valstī, turklāt tas pavērs daudz plašākas darba tirgus iespējas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā interneta pieslēgums ir nodrošināts 81% vispārējo izglītības iestāžu un 97% augstāko mācību iestāžu. Vispārizglītojošās skolās uz 100 skolēniem ir 4,2 datori, bet augstskolās – 4,7. Informācijas sabiedrības biroja veiktajā pētījumā 29% pašvaldību atzinušas, ka to teritorijā esošajās izglītības iestādēs nav interneta pieslēguma. Katrā pašvaldībā vidēji nodrošinātas divas datorklases ar desmit datoriem. 68% datorklašu tiek izmantotas arī ārpusstundu nodarbībām, bet 66% skolu datori ir pieejami arī pašvaldību iedzīvotājiem.

Šie rādītāji ir apmierinoši ne tikai jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, bet arī optimāli Eiropas mērogā.

Varētu teikt, ir radīts infrastruktūras pamats, lai mūsu bērni apgūtu jaunās tehnoloģijas.

Taču ar šo pamatu ir par maz, lai mūsu bērni būtu konkurētspējīgi pasaulē, kura atklāti atzīst IKT nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jāpiekrīt Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Inas Gudeles paustajam, ka nav tālu tas brīdis, kad cilvēks, kas nepratīs apieties ar datoru, tiks uzskatīts par analfabētu.

Ir skaidrs, ka pirms gadiem septiņiem iegādātie datori vairs nevar apmierināt mūsdienu prasības. Ir skaidrs, ka šodien vairs nepietiek tikai ar datorapmācības kurus skolās, dators ir jāliek lietā arī citu priekšmetu apguvē. Ja pirms pārsimts gadiem, sūtot savus bērnus skolā, vecākiem bija grūti saprast, kādēļ ir tik svarīgi mācīties burtus un rēķināt, tad tagad mums, pieaugušajiem, ir grūti saprast, ka dators, kas vēl pirms neilga laika bija luksus lieta, drīzumā būs tikpat neatņemama dzīves sastāvdaļa kā pildspalva.

Atšķirībā no vairuma Rietumu attīstīto valstu, Latvijā skola nereti ir vienīgā vieta, kur skolniekam ir pieejams dators. Latvijā datora iegādes cena veido 204% no vidējā ģimenes mēneša ienākuma, kamēr Eiropā šis rādītājs ir 91%, kas arī ir iemesls tam, kādēļ datoru izplatība ir daudz augstāka nekā Latvijā.

Var diskutēt, vai skolēniem nepieciešami jaunākie un jaudīgākie datori, vai tiem jānāk no vienas vai vairākām firmām, vai nepieciešamas centralizētas iegādes vai katrai skolai atsevišķas. Taču nav diskutējami tas, vai skolām ir nepieciešami jauni un papildu datori.

ITU ģenerālsekretārs Jošio Utsumi, analizējot ITU pētījuma rezultātus, atzinis, ka, protams, vienas pašas IKT nepabaros izsalkušo, neizskaudīs nabadzību un nesamazinās bērnu mirstību, bet tās ir ārkārtīgi svarīgs katalizators, kas mudina ekonomikas izaugsmi un sociālo taisnīgumu. Ar IKT iespējams uzlabot lauksaimniecības produktivitāti un izplatīšanu, tās piedāvā iespēju sniegt pamata veselības pakalpojumus galējā trūkumā dzīvojušiem, kuriem nav iespējama piekļuve veselības aizsardzības institūcijām, uzsvēris ITU ģenerālsekretārs.

Šķiet, šajos vārdos būtu vērts ieklausīties mūsu politiķiem, kad kārtējo reizi, meklējot iespējas ietaupīt valsts tēriņus, rodas vēlēšanās no budžeta izsvītrot Latvijas izglītības informatizācijas un citus ar skolu datorizāciju un internetizāciju saistītos projektus. Ja pagājušā gadā ar skandāla pēcgaršu skolas tomēr tika pie jauniem datoriem un datorprasme apguves programma pamatskolās netika iekavēta, tad par to, vai šogad skolu datorizācijas process tiks turpināts, vēl skaidrības nav. Līdz nākamā mācību gada sākumam palikušas vien vasaras brīvdienas, bet datoru iegādes procedūra prasa lielākus laika resursus.

Turklāt, kamēr Latvijas ierēdņi un politiķi domā, vai piešķirt finansējumu skolu datoru iegādei, Lietuva izsludinājusi centralizētu tenderi vairāk nekā 4000 datoru iegādei izglītības iestādēm, kas mūsu dienvidu kaimiņvalstij ļaus apsteigt Latvijas rādītājus skolu datorizācijas jautājumos.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form