Visbiežāk, runājot par e-pārvaldi, tiek uzsvērts valsts pārvaldes un biznesa struktūru auglīgāks dialogs, uzņēmējiem nepieciešamo valsts pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kvalitātes uzlabošana. Taču ne jau visa sabiedrība spēj novērtēt, cik lietderīgi ir atvieglot biznesmeņu saskarsmi ar valsti, tādēļ e-pārvaldes idejas nereti negūst lielu atsaucību plašās sabiedrības masās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viens no iemesliem, kādēļ pēc pēdējās Rīgas domes organizētās iedzīvotāju aptaujas tikai neliela daļa rīdzinieku atbalstīja e-Rīgas ideju un nepieciešamību, ir tas, ka e-pārvaldes ieguvumi netiek skaidroti un prognozēti iedzīvotājiem svarīgu, aktuālu un regulāri nepieciešamu valsts vai tās finansētu pakalpojumu saņemšanā.

Viena joma, kuras pakalpojumus regulāri izmanto lielākā daļa sabiedrības ir veselības aprūpe un medicīna. Diez vai atradīsies daudz ļaužu, kas pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi nav devušies pie daktera?

Vīzija – virtuāli mediķi

Ne velti Eiropas pilsētās, kur ir attīstīta e-pārvaldes funkcija un elektroniskā saziņa, kā viena no priekšrocībām blakus nodokļu atklātībai, pārvaldes organizāciju darbības caurskatāmībai tiek uzsvērta arī iedzīvotājiem sagādātā iespēja elektroniski sazināties ar mediķiem, saņemt attālinātas ārstu konsultācijas un pat ārstēšanas procedūras, piemēram, īsziņu atgādinājumus, ka nepieciešams iedzert zāles, asinsspiediena rādītāju monitoringa datu regulāra atskaite ārstam, lai kontrolētu slimību saasināšanās simptomus u.c.

Protams, laikā,
- kad valsts nespēj atrast nepieciešamo finansējuma palielinājumu mediķu algām,
- kad veselības aprūpe jau vairāk nekā desmit gadus atrodas nemitīgā reorganizācijas procesā, kuram nu jau vairs neredz galu,
- kad valsts arvien skaidrāk liek noprast, ka tā spēj nodrošināt minimālu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu,
- kad plānveida medicīniskās palīdzības gaidītāju rindas tiek mērītas tūkstošos,
- kad mediķi ir gatavi par savām tiesībām cīnīties ar streika palīdzību,

ir diezgan muļķīgi iedomāties, ka pēkšņi valdības naudas maki atvērsies ārstu datorprogrammu iegādei, jaudīgu interneta pieslēgumu organizēšanai medicīnas iestādēm vai e-rīku ieviešanai veselības aprūpē. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka veselības aprūpe pat bez īpaša finansējuma palielinājuma varētu diezgan precīzi sabiedrībai nodemonstrēt, kādas ir e-pārvaldes principu priekšrocības.

Gūzmu problēmu risinātu ‘e’

Kuram gan nav sveša situācija, kad, piemēram, sēžot birojā, nespēj pieteikt vizīti pie ārsta, jo zini, ka par tavām veselības problēmām dzirdēs uzreiz visi biroja darbinieki? Un tad iešaujas prātā, cik labprāt laiku pie ārsta gribētos rezervēt caur interneta logu. Vai situācija, kad, ieejot poliklīnikā, mēģini intuitīvi uzminēt, vai pie ārsta veidojas “dzīvā” rinda vai pieņemšana notiek strikti pēc numuriņiem? E-pasta sarakste bērnu vecākiem viennozīmīgi apliecina, ka ir virkne jautājumu, kurus par mazuļa veselību mammas un tēti vēlētos uzdot bez atvases vizināšanas uz ārstniecības iestādi. Un galvenais, ka vecāku savstarpējā sarakste gandrīz 90% gadījumu parāda, ka atbildes tiešām ir iespējamas neklātienē.

To, ka veselības aprūpē nelielās devās nepieciešama elektroniskā saziņa skaidri parāda arī ārstu portāla www.dr.lv medicīnas forums, kur, lai arī katrs lūgums pēc padoma vainagojas ar mediķa ieteikumu pēc detalizētas konsultācijas vērsties pie ārsta, tomēr dod iedzīvotājiem iespēju anonīmi un neklātienē noskaidrot interesējošos jautājumus.

Viena pietura – pirmā un pēdējā

Veselības aprūpe ir viena no jomām, kur jau vairākus gadus darbojas vienas pieturas aģentūras princips – lai arī kāda kaite piemetusies, vispirms pacientam jādodas pie ģimenes ārsta, kurš tad arī nosaka, kādi papildu izmeklējumi vai konsultācijas nepieciešamas. Tomēr žēl, ka šī viena pietura ir pirmā un arī pēdējā. Lai gan, ja speciālista apmeklējums notiek vienas ārstniecības iestādes ietvaros, mediķim ir iespēja aplūkot pacienta slimību vēsturi, visbiežāk, vieni un tie paši jautājumi par alerģijām, iedzimtām kaitēm, operācijām u.c. jādeklamē katra ārsta kabinetā, kaut arī šķiet, ka šai informācijai vajadzētu būt jau iegrāmatotai līdzīgi kā vārdam, uzvārdam un personas kodam un tās ikreizēja atkārtošana tikai aizņem laiku.

Protams, elektronizētas slimību vēstures un to datu bāze visas valsts mērogā varētu būt mērķis nākamās desmitgades perspektīvā, taču vismaz vienas medicīnas iestādes ietvaros ārstu rokrakstu oriģināli ar laiku varētu pārtapt mūsdienīgā datu bāzē. Patlaban medicīnas personāls lielāko laiku velta nevis pacientu izmeklēšanai un savu zināšanu papildināšanai, bet gan papīru kalniem. Piemēram, ģimenes ārsts, kurš gripas laikā apstaigā desmitiem pacientu, pēc tam vairākas stundas velta tā dēvēto kartiņu rakstīšanai, jo, lūk, medicīnā joprojām par dokumentu tiek uzskatīts tikai papīra formātā noformēts ieraksts. Un cik gan ērti būtu dakterim ierasties apgaitā ar nelielu plaukstdatoru, no kura pēc tam informāciju varētu ievadīt kopējā slimību vēsturē!

Informācijas uzkrāšana ir pa kabatai

Diez vai likuma izmaiņa, kas ļautu elektronizēt ar pacientiem saistītās informācijas uzkrāšanu, prasa tik lielas izmaksas, kuru Latvijas valsts pat vislielākā deficīta apstākļos nevar atļauties. Ja mediķi būtu ieinteresēti savā darbā plašāk izmantot e-rīkus, domāju, ka arī līzinga kompānijas un datortirgotāji padomātu par līdzīgu piedāvājumu, kāds, piemēram, pašlaik ir skolotājiem, kuri uz atvieglotiem noteikumiem var iegādāties datorus. Un tad arī plašāk tiktu izmantotas tās iespējas, kas medicīnas jomā tiek piedāvātas jau pašlaik – elektroniskais zāļu reģistrs, informācija par ārstniecības iestādēm, medicīnas aparatūras sertificēšanu, informācijas krātuves par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form