Pēc ilgstošajām kaislībām ap e-Rīgas projektu beidzot ir skaidrs, ka “Microsoft” un neviens cits veidos elektronisko Latvijas galvaspilsētu kopā ar “Hewlett-Packard” un “Ernst&Young”. Tā kā līgums ir noslēgts, runas par konkursa kvalitāti, izraudzītā uzvarētāja atbilstību un latvju tautas nonākšanu monopolista rokās var noklust. “Microsoft” kā e-Rīgas virsuzraugs jāpieņem kā negrozāma īstenība, un atliek vien lūkot, kādus jaukumus un labumus galvaspilsētas iedzīvotājiem tas sola.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Paši “maikrosoftieši” savu lomu projektā salīdzina ar arhitekta uzdevumu mājas būvniecībā un dievojas, ka skiču projektā netiks norādīts, no kādiem būvmateriāliem e-Rīga būvējama, aicinot visas vadošās Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas piedalīties nākamajos konkursos, kas tikšot sludināti par projekta realizāciju. Arī pats “Microsoft Latvia” solījās e-Rīgas projektā iesaistīt vien pašmāju speciālistus, bet speciālistus no ārzemēm aicināt tikai īpašos gadījumos.

Paraudzīsimies, ko tad īsti “Microsoft” šīs jaunās pilsētas celtniecībā gatavojas darīt. Šādu informāciju izplata pats uzņēmums:

  • “Microsoft Latvia” vadītā konsorcija uzdevums e-Rīgas ievaros ir balstīts uz deviņiem konkrētiem projektiem, kuri ir iekļauti Rīgas domes sniegtajā darba uzdevumā. Pirmais virziens ir informācijas un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, kas sevī ietver pašvaldības portāla un klientu apkalpošanas centra koncepcijas izstrādi.
  • Otrais ir Rīgas domes pakalpojumu standartizācijas projekts.
  • Trešais ir pakalpojumu definēšanas un realizācijas projekts.
  • Ceturtais virziens ir saistīts ar domes infrastruktūras izveidi un pilnveidošanu. Tā ietvaros jāizstrādā koncepcija un pasākumu plāns Rīgas domes informatīvās sistēmas atbalstošo tehnisko resursu pilnveidošanai.
  • Piektais projekts ir saistīts ar Rīgas domes iekšējo funkciju atbalstu, resursu plānošanu un vadību. Tostarp resursu plānošanas sistēmas un vienotas dokumentu vadības un lietvedības sistēmas izveidošana.
  • Sestais virziens ir saistīts ar Rīgas domes specifisko funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu pilnveidošanu.
  • Septītais ir Rīgas domes struktūrvienību infrastruktūras un iekšējo sistēmu sakārtošanas un pilnveidošanas projekts.
  • Astotais ir Rīgas iedzīvotāju e-Sabiedrības izveides projekts. Šī projekta ietvaros ir jāizstrādā tehnisko un organizatorisko pasākumu plāns Rīgas sabiedrības motivēšanai e-pilsētas portāla un elektronisko pakalpojumu izmantošanā.
  • Un devītais ir izglītības projekts, kas paredz gan Rīgas domes darbinieku, gan pašvaldības klientu apmācības uzdevumu un pamatu izstrādi.

Baidos izklausīties ciniska, ja lūgšu pēc vienas reizes izlasīšanas šo tekstu pārstāstīt saviem vārdiem un izskaidrot plašai publikai saprotamā valodā. Jāteic, ka tas neizdevās arī pašiem “Microsoft” pārstāvjiem, jo vismaz preses konferencē, kas tika sarīkota par godu līguma noslēgšanai, šī rindkopa tika nolasīta no papīra un uz žurnālistu jautājumiem, ko tad mēs, rīdzinieki, iegūsim no šī miljonu vērtā projekta, atbildes tika veidotas, pēc vajadzības kombinējot šos pašus teikumus.

Tiesa, gadījās arī pāris izprotamāki teikumi, piemēram, tika solīts, ka projekta realizācijas gaitā tikšot ieekonomēti līdzekļi. Nu, kur gan vēl skaistāk! Tikai nelaime tā, ka neviens jau tā īsti nav parēķinājis, cik tad galu galā varētu izdoties ietaupīt, iztērējot jau daudz skandinātos 13,4 miljonus latu. Izrādās, ka ar “Microsoft” noslēgtais līgums arī nemaz neparedz projekta realizētājam domāt, vai galu galā tur sanāks kāda ekonomija, vai nē. Un kur gan ir garantija, ka “Microsoft” savā projektā mums nepiedāvās ne vien miljonus, bet pat miljardus vērtu “arhitektūras” pērli, kuras “uzcelšanai” nauda tā arī neatradīsies?

Aizvirzoties prom no cipariem, “Microsoft” kā ieguvumu izspēlēja “ērtību” kārti – tā teikt, rīdziniekiem būs ērtāk komunicēt ar pašvaldību, būs iespēja aktīvāk piedalīties domes darbā, jo ieejas durvīm priekšā nesēdēs apsardze un sekretāre kā mūris, bet caur vispasaules tīmekli jebkurš varēs nokļūt pie jebkura nepieciešamā speciālista un dokumenti kā uz burvju mājienu pa lieliskajām IT sistēmām paši apskries visu birokrātijas sistēmu un aplips ar vajadzīgajiem parakstiem (iespējams, elektroniskiem).

Nevar noliegt, tas tiešām būtu ērti. Taču nezin kāpēc šādas ērtības vēlas tikai trešdaļa rīdzinieku (SKDS aptauja), un tikai 30,8% galvaspilsētas iedzīvotāju būtu ar mieru, ka šo ērtību iegūšanai tiek tērēta viņu (nodokļu) nauda. Kurš gan apstrīdēs, ka braukt mersedesā ir ievērojami ērtāk nekā opelī? Tikai, kā zināms, ērtības maksā, un summa nav mazā…

Var jau būt, ka rīdzinieki gluži vienkārši nesaprot, kādus milzu ieguvumus viņiem dos e-Rīgas projekts. Kā rāda pēc Rīgas domes iniciatīvas veiktā aptauja, vairāk nekā 80% metropoles iedzīvotāju ir slikti informēti vai vispār nezina, kas ir e-Rīga. Ne velti Rīgas dome ir gatava atvēlēt ne mazus līdzekļus reklāmas un sabiedrisko attiecību kantoriem, lai par e-leiputriju uzzinātu visi pilsētas iemītnieki.

Taču, spriežot pēc preses konferences dalībnieku izteikumiem, diez vai e-Rīgas projektētāji ir gatavi rēķināties ar rīdzinieku e-stulbumu. Rīgas dome nolikumā iekļāvusi arī prasību par iedzīvotāju apmācību e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanā. Taču vīzijas, kādā veidā šī apmācība varētu notikt, izraisa ja ne izbrīnu, tad smaidu noteikti. “Hewlett-Packard” (HP) pārstāve Inese Purmale, paskaidrojot, ka mūsdienās tehnoloģijas ļauj visu, minēja kādu piemēru apmācībai (šādi tiekot apmācīti HP darbinieki). Proti, apmācība varot notikt, piemēram, saņemot datorā “PowerPoint” prezentāciju, pieslēdzoties telefonkonferencē lektoram, kurš parasti atrodoties ASV, un angļu valodā vienlaikus mācot speciālistus teju vai 50 dažādās pasaules valstīs. Skaisti! Atliek vien vēl iztēloties, kā mājsaimniece Sveta Aleksandrovna no “Purčika” brīvajā laikā no bērnu audzināšanas un zupas vārīšanas “čungura” vākšanā aizņemtajam “mužam” pieslēdzas šādām telefonkonferencēm, lai apgūtu, kā elektroniski aizpildīt veidlapu namu pārvaldei par ūdens skaitītāja rādījumiem…

Šķiet, ne tikai Rīgas domes ierēdņiem un deputātiem beidzot jāizkāpj no glaunajām mašīnām un jāapskatās, kādi tad īsti izskatās tie rīdzinieki, bet arī tehnoloģiju uzņēmumiem jāiznāk laukā no savas IT pasaules un jāierauga, ka paralēli joprojām pastāv “parastie” cilvēki un ka arī šiem cilvēkiem tā e-Rīga tiks veidota. Atliek vien cerēt, ka e-Rīgas projekts būs kas vairāk, nekā tikai jauna spēļmantiņa Rīgas domes darbiniekiem, un pēc pusgada, kad “arhitektūras uzvedumam” jābūt gatavam, galvaspilsētas iedzīvotāji daudzbalsīgāk paudīs atbalstu e-Rīgas pamatakmens iemūrēšanai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form