Bet mums ir iespēja šo ieradumu mainīt. Pēdējā laikā novēroju, ka arvien vairāk cilvēku kļūst dabai draudzīgi. Manuprāt, daļēji gan tāpēc, ka tas tagad ir stilīgi – līdzīgi kā plastmasas salmiņi deviņdesmitajos.
Uzskatu, ka cieņa pret dabu ir tuva cieņai pret maku, un labā ziņa ir, ka Latvijas iedzīvotājiem ļoti patīk ietaupīt. Ja mēs viens otram biežāk atgādinātu, ka domāt videi draudzīgi izrādīsies lētāk, Latvija ātri kļūtu par Eiropas zaļāko valsti – ne tikai mežu ziņā!
Jau gadu strādāju "Printful" – uzņēmumā, kas nodarbojas ar apģērbu ražošanu. Pievienojoties komandai, man uzticēja izstrādāt uzņēmuma ilgtspējības plānu. Tagad esam 30 cilvēku triecienkomanda, kas uzņēmumā risina ar apģērbu nozari saistītos vides jautājumus.
Tekstilu šķirot ir sarežģīti, un pārstrādes nozare vēl ir autiņos (Latvijā – drīzāk embrija stadijā). 85% no pasaulē saražotā apģērba, tajā skaitā tavi vecie trauku dvieļi, tepat vien ir – izgāztuvē pie kaimiņa caurajām zeķēm.
Man liekas, ka taupības ieradumiem arī ir potenciāls būt stilīgiem. Nevajag pie vakariņām uzreiz pārspriest zeķu lāpīšanu, bet kā būtu, ja mēs sāktu draugiem stāstīt nevis par jaunāko lupatu ķērienu, bet par to, cik daudz izdevies iekrāt ceļojumam pēc Covid-19?
Lūk, trīs taupīguma soļi ceļā uz pilnāku maku un zaļāku zemi.
Atlaižu laikā joprojām izvēlies kvalitāti
Atlaižu laiks ir kaislību laiks. Ir vilinoši izpārdošanā nopirkt divus sporta apavu pārus par vienu cenu, bet domāju, ka vērtīgāk iegādāties vienu pāri klasisku, izturīgu apavu par puscenu.
Kvalitatīvie apavi pārdzīvos ja ne abus, tad noteikti vienu no lētajiem sporta apavu pāriem, jo tos var labi saremontēt, pagarinot to mūžu par vairākām sezonām. Savukārt lētus apavus nepērkam, lai remontētu. Tos pērkam, lai izmestu ārā un pirktu jaunus lētus sporta apavus.
Redzat ķēdes reakciju? Laba prece, ko prieks lietot, = ilgāks kalpošanas mūžs = mazāk pirkumu = mazāk atkritumu = vairāk naudas.
Mazgā ar galvu (nevis rokām)
Modernās veļas mašīnas funkciju ziņā atgādina kosmosa kuģus, bet ir lieta, ko tās vēl neprot: šķirot veļu.
Ja 50 grādos vienlaikus mazgāsi baltu kokvilnas T-kreklu, tumšus džinsus un sarkanu sintētikas džemperi, a) viss nolips ar sarkanām šķiedrām, b) burgera tauku pleķi no džinsiem var neizmazgāties, c) balto kreklu vairs nevarēsi saukt par baltu.
Ilgtermiņā tā mazgājot, ar laiku nonāksi pie blāvu, saņurcītu, pusizmazgātu drēbju čupas, ko gribēsi žigli aizvietot ar jaunu, svaigu drēbju čupu.
Lai izrādītu cieņu savām drēbēm, mazgāšanas instrukcijas pirms griešanas nost arī izlasi. Ja mazgāšanas simboli rada spriedzi, atkarībā no pieejamības var izmantot papildiespēju "mamma" vai "Google". Pareizi koptas drēbes = ilgāks garderobes mūžs = mazāk pirkumu = mazāk atkritumu = vairāk naudas.
Ļauj šuvējām darīt savu darbu
Esam pieraduši "fast fashion" veikalos ņemt apģērbu, kāds pagadās, neizvērtējot, vai tiešām gribēsim to vilkt. Nemīlētām drēbēm iet visgrūtāk: tās nopērkam mirkļa vājumā, velkam gariem zobiem un izmetam bez emocijām.
Kā būtu, ja mēs pirktu tikai to, ko tiešām grasāmies vilkt? Ja apģērbā kaut kas nav līdz galam, nav jākrīt panikā – vienkārši jāļauj šuvējiem darīt savu darbu. Ja redzi kādu foršu apģērbu, vai tas ir humpalās vai dārgā veikalā, nekautrējies to aiznest uz šūšanas darbnīcu. Pēc korekcijām tas derēs kā uzliets, un to, visticamāk, nēsāsi, līdz tas izirs pa vīlēm.
Drēbes, kas izskatās satriecoši, = vairāk rūpju par drēbēm = ilgāk valkājam = mazāk nevērtīgu drēbju = mazāk atkritumu = vairāk naudas.
Kā aizlaisties no atlaidēm
Domājot par vidi un maku, domāsim lokāli. Un tas nenozīmē pāriet pie lina un kaņepēm kā vienīgās apģērba šķiedras alternatīvas. Tas nozīmē darīt to, ko protam vislabāk: domāt, taupīt un atjaunot. Kā nekā – skopais maksā divreiz.
(Savukārt nepirkt nemaz vienmēr būs vislētāk!)