Šobrīd arvien reālāka kļūst iespēja, ka Krievijas naftas koncerns “Lukoil” varētu iegūt savā īpašumā trešo daļu Lietuvas naftas koncerna “Mazeikiu nafta” (MN) akciju. Lietuvas naftas produktu tirgotāji ir nobažījušies, ka tādējādi “Lukoil” varētu iegūt monopolstāvokli Lietuvas naftas produktu tirgū, no tā izspiežot Lietuvas kapitālu.
Ļoti iespējams, ka “Lukoil” ietekmes pieaugums Lietuvā atstās iespaidu arī uz Latvijas tirgu, jo, pirmkārt, “Lukoil” visdrīzāk vēlēsies palielināt savu daļu Latvijas naftas produktu tirgū, palielinot sev piederošo benzīna uzpildes staciju skaitu. Otrkārt, ja Krievijas kompānijai izdotos panākt Mažeiķos ražotās degvielas cenu kāpumu, to izjustu arī Latvijas autobraucēji: liela daļa mūsu valsts degvielas tirgotāju iepērk naftas produktus Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā.

“Lukoil” acīmredzot ir nolēmis pieņemt Lietuvas valdības priekšlikumu iegādāties 33% MN akciju. Krievijas kompāniju gan neapmierina tās piedāvājums maksāt par šīm akcijām 300 miljonus litu – šādu summu par 33% MN akciju bija maksājusi ASV kompānija “Williams International Company” (WIC). “Lukoil” vēlas par šo akciju paketi maksāt aptuveni 200 miljonus litu (1 dolārs – 4 liti).

Liekas gan diezgan dīvaini ka “Lukoil” tik viegli ir piekritis samierināties tikai ar 33% akciju. Vēl nesen Krievijas naftas koncerns uzstāja, lai tam tiktu piešķirtas operatora tiesības MN. Bez tam, kā uzskata Krievijas analītiķi, “Lukoil” būtu varējis panākt, lai tā dalība MN tiktu palielināta līdz 34%, kas, atbilstoši Lietuvas likumdošanai, ir bloķējošā akciju pakete. “Lukoil” šajā ziņā būtu varējis gūt Lietuvas valdības atbalstu, kas pēdējā asi kritizē MN amerikāņu vadību. 33% akciju “Lukoil” dod tiesības tikai uz attiecīgu pārstāvniecību MN valdē un ģenerāldirektora vietnieka posteni.

Pret 33% akciju pārdošanu “Lukoil’ neiebilst arī WIC (saskaņā ar 1999.g. noslēgtā līguma noteikumiem, valdība ir tiesīga pārdot 33% akciju paketi tikai ar ASV kompānijas piekrišanu). Tomēr WIC nevēlas dalīties ar “Lukoil” Mažeiķu ražotnes pārvaldīšanā. Tā to intervijā Lietuvas avīzei “Respublika” paziņoja MN ģenerāldirektors Džims Šīls. Viens no iemesliem, kas varētu mudināt “Lukoil” pasteigties ir tas, ka drīzumā Krievijas kompānija zaudēs naftas eksporta uz Lietuvu koordinatora tiesības. Turpmāk naftas eksporta virzienu koordinatoru funkcijas pildīs nevis kompānijas, bet Krievijas Enerģētikas ministrija. Krievijas valdības komisija, kas ir atbildīga par naftas eksporta cauruļvadiem, šo jautājumu plāno izlemt jūnijā.

“Lukoil’ zaudējot koordinatora tiesības, beidzot noskaidrosies, vai MN vadības apgalvojumi, ka “Lukoil” bloķē naftas piegādes Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai, ir patiesi. Ja “Lukoil” tiešām būs līdz tam mākslīgi aizkavējis naftas piegādes (kā tas visdrīzāk arī ir bijis), tad Krievijas kompānijas iespējas vienoties par MN akciju piegādi krietni vien samazinātos.

Iespējams, ka “Lukoil” uzskata 33% MN akciju iegādi tikai par pirmo soli cīņā par pilnīgu kontroli pār MN. Ar laiku Krievijas kompānija varētu panākt lielāku piekāpšanos no Lietuvas valdības un WIC puses. Galvenais “Lukoil” trumpis ir amerikāņu operatora nespēja nodrošināt sekmīgu uzņēmuma darbu. “Ja operators strādās labi, tas būs lieliski – akcionāri tiks pie naudas. Mēs iebildīsim tad, ja MN strādās ar zaudējumiem. Akcionāram vienmēr ir iespējas ietekmēt šīs lietas”, intervijā laikrakstam “Lietuvos rytas” norādīja “Lukoil Baltija” vadītājs I.Paleičiks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!