Kristīne Ozoliņa: Quo vadis? Svarīgās izvēles jāizdara jau šodien
Foto: Shutterstock

Vēl līdz 8. novembrim ikviens var piedalīties Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, izsakot viedokli par NAP2027 mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem un sniedzot priekšlikumus, kā mums kopīgi virzīties uz labāku Latviju 2027. gadā, izdarot vislabākās izvēles par to, ko darīt un ko nedarīt.

NAP2027 viena no prioritātēm ir "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība". NAP2027 tvērumā dzīves vide ir apkārtējās vides un infrastruktūras faktoru kopums un mijiedarbība, kas raksturo vides kvalitāti un tīrību, kā arī svarīgāko pakalpojumu (transports, mājoklis, energoapgāde, elektroniskie sakari) kvalitāti un pieejamību Latvijas reģionos.

Jau 2005. gadā Saeima apstiprināja ilgtermiņa konceptuālo dokumentu "Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā"i, kurā par izaugsmes mērķi noteikta cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšana šā vārda plašā nozīmē - augstāks labklājības līmenis, drošība sev un saviem tuvākajiem, labāka nākotne saviem bērniem un mazbērniem. Koncepts definē, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā dzīves kvalitāti kā daudzdimensiju jēdzienu nosaka virkne savstarpēji cieši saistītu aspektu, to skaitā arī apkārtējās vides aizsardzība, materiālo un enerģijas resursu izmantošana, infrastruktūras pakalpojumi, līdzsvarota reģionu attīstība, mājoklis.

No kā esam gatavi atteikties tagad, lai iegūtu vairāk nākotnē?

Visā pasaulē galvenie sarežģītie uzdevumi vides jomā patlaban ir klimata pārmaiņu nosacīti, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojuma radītie draudi mūsu veselībai, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pārāk liels radīto atkritumu daudzums. Eiropas Savienība šo uzdevumu realizēšanai nosaka standartus, mērķus un sasniedzamos rezultātus, uzsverot nepieciešamību papildus veikt darbības un izmantot tīrāku tehnoloģiju veidus.

Latvija ir ratificējusi ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kā arī Parīzes nolīgumu, attiecīgi uzņēmusies pienākumu sasniegt nacionālos mērķus klimata, oglekļa dioksīda piesaistes, enerģētikas, atkritumu pārstrādes jomā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Visi vēlamies sev apkārt tīru vidi. Diemžēl patlaban aizvien skaidrāk ir saprotams, ka vides tīrība nav ikgadējā talkā sasniedzams rezultāts, bet ir nepieciešamas jaunas pieejas un līdz šim nelietoti risinājumi. Globālā mērogā Latvija nav liels piesārņotājs. Latvijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas gadu no gada samazināsii, sadzīves atkritumu daudzums būtiski nepieaugiii, tomēr sasniegtais progress nav pietiekams, un ir jāsaprot – no kādām ērtībām kā sabiedrība kopumā un ikviens individuāli esam gatavi atteikties un cik lielus līdzekļus ieguldīt, lai arī nākotnē varētu dzīvot vidē, kurā saglabāta mūsu pašreizējā dzīves kvalitāte un kas nebūtu kaitīga veselībai - elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni, ēst salīdzinoši tīrus produktus, baudīt mežu, upju un jūras skaistumu. Aizvien lielāks uzsvars jāliek uz enerģijas taupīšanu, bezatkritumu ražošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atkritumu pārstrādi, vides un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Izvēles ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ievērojot līdzsvaru starp ekonomisko labklājību, sociālo taisnīgumu un vides saglabāšanu, jo, tikai īstenojot šos trīs mērķus vienlaikus, tie var savstarpēji pastiprināt cits citu un dot labu rezultātu. NAP2027 izstrādes procesā tika daudz diskutēts par jautājumiem un izvēlēm, kā panākt šo līdzsvaru, tāpēc rīcības virziena "Daba un Vide" mērķis uzsver nepieciešamību īstenot tādu vides un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu. NAP2027 piedāvā risinājumus, kuri ļautu sasniegt nacionālos mērķus, izmantojot jaunas tehnoloģijas, bet vienlaikus ievērojot ekoloģiskās, ekonomiskās un arī sociālās intereses.

Vai esam gatavi mainīt pierasto lietu kārtību? Gatavība digitālajai transformācijai

Pašreiz Latvijas valsts saskaras ar nozīmīgu izaicinājumu – kā nodrošināt mobilitāti, publisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību sabiedrībai apstākļos, kad finansējums nav pietiekams, Latvijas teritorijas depopulācija pieaug un demogrāfiskās prognozes nav mierinošas.

Tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, transports ir viena no mūsu stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, savukārt transporta infrastruktūras efektivitāte atstāj tiešu iespaidu uz konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un valsts attīstību kopumā. Nozare saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, ir ilgstoši neatrisinātas problēmas - 2018. gadā 39,2% jeb 3615 km valsts autoceļu ar melno segumu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts un ļoti slikts, autoceļi ar grants vai šķembu segumu ir 54% no visiem valsts autoceļiemiv. Vienlaikus nepieciešamība piemēroties klimata pārmaiņām un ierobežotās finanses prasa augstāku produktivitāti, kā arī jaunu, elastīgu un ātru domāšanu un rīcības veidus - izmaiņas loģistikas konceptos un pārvietošanās paradumos.

Jau patlaban mūsu dzīvē uz palikšanu ienāk elektromobilitāte, mikromobilitāte, jauna degviela, jauni transporta veidi, jauni pakalpojumi un jaunas tirgus attiecības, piemēram, dalīšanās ekonomika. Nākamajos 10 gados transporta un komunikāciju nozare piedzīvos lielas tehnoloģiskās izmaiņas. Vai tās būs iespējas, ko izmantosim arī Latvijā? Vai iedzīvotāji, valsts iestādes un uzņēmumi spēs sadarboties, lai pilnībā izmantotu tās? Vai spēsim pieņemt konceptu "mobilitāte kā pakalpojums" un to, ka pierastā sabiedriskā transporta sistēma var transformēties līdz nepazīšanai, bet tomēr nodrošināt pakalpojumu – iespēju pārvietoties turp, kur nepieciešams? NAP2027 nesniedz atbildes uz visiem šiem jautājumiem, bet rīcības virziens "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirza mērķi veidot integrētu, ilgtspējīgu transporta sistēmu, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina gan vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu", gan arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES pamattīklā. NAP2027 paredz uzdevumus esošo problēmu risināšanai, proti, ir skaidrs, ka liela daļa līdzekļu būs jāvelta ceļu infrastruktūras uzturēšanai, tomēr arī iezīmē virzību uz nākotni – videi draudzīgu pārvietošanās līdzekļu lietošanu, atjaunojamās enerģijas lietošanu, sabiedriskā transporta organizācijas maiņu, izmantojot mikrorisinājumus, un jauno tehnoloģiju iespējas.

Paradumu maiņa un zināšanas ir galvenās atslēgas arī jautājumā par publisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. No sabiedrības viedokļa publiskie pakalpojumi ir tas konkrētais un "taustāmais" rezultāts, ko ikviens saņem no valsts un pašvaldību institūcijām. Jau pašreiz noris pakalpojumu sniegšanas procesa transformācija, Latvija ir panākusi augstu līmeni valsts pārvaldes piedāvāto digitālo pakalpojumu jomā - tajā ir pieejami vairāk nekā 600 elektroniskie pakalpojumi. Tomēr starptautiskie indikatori vērtē Latvijas sabiedrības digitālās zināšanas un prasmes kā nepietiekami augstas, proti, 52% Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas tiem liedz efektīvi lietot internetu, turklāt 19% digitālo prasmju vispār navv. Atkal atceroties faktu par Latvijas depopulāciju, jāsaprot, ka vairs nevaram atļauties uzturēt blīvu pakalpojumu centru tīklu visos valsts nostūros.

Tāpēc NAP2027 iezīmē vairākus virzienus – jāsniedz atbalsts lietotāju apmācībām, jākoncentrē resursi, sniedzot pakalpojumus vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, jāizmanto digitālās tehnoloģijas un jāpāriet uz to, ka valsts un pašvaldību pakalpojumi tiek nodrošināti pēc pieprasījuma un pēc iespējas vairāk attālināti, un, protams, arī izmaksu efektīvi. Šāda pieeja mazinās tāda faktora kā attāluma līdz administratīvām centram nozīmi, jo tieši veids, cik efektīvi būs organizēta pakalpojumu sniegšana, noteiks pakalpojumu kvalitāti ārpus Rīgas aglomerācijas. Līdz ar to atslēgas vārdi ir "digitālā transformācija" valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu nozarē.

Kas ir reģionālā attīstība? NAP izvirza visai valstij vienotus mērķus

Šogad reģionālā nevienlīdzība un reģionālā attīstība ir tēmas, kas ar mainīgu intensitāti, bet ir aktuālas gan Latvijas mediju telpā, gan Saeimā un valdībā, gan arī sabiedrībā kopumā. Lai arī šo aktualitāti ir pastiprinājusi Administratīvi teritoriālas reformas īstenošana, tomēr jāatzīst, ka reģionālās nevienlīdzības jautājumi tiek apspriesti jau desmitgadēm gan starpvalstu, gan vietējā mērogā.

Galvenais izaicinājums Latvijas reģionu un jo īpaši lauku attīstībai nepārprotami ir viens – depopulācija. Negatīvās demogrāfiskās tendences kopā ar zemo produktivitāti rada riskus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai, bet relatīvi zemie ienākumi veicina emigrāciju un sociālo segregāciju, iznākumā kvantitatīvi un kvalitatīvi samazinās pieejamais darbaspēks, īpaši reģionos un laukos.

No vienas puses, nav apstrīdams, ka iedzīvotāju koncentrēšanās ap pilsētām ir dabisks process, ko izraisa lauksaimniecības īpatsvara samazināšanās ekonomikā, lauksaimniecības struktūras izmaiņas un uzņēmējdarbības specializācija. Urbanizācijas procesi ir globāli, un ne mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija, ne ekonomiski attīstītākas valstis Eiropā nav izņēmumi. Līdz ar to lielākas iespējas pilsētu attīstībai izriet no darbaspēka un citu resursu labākas pieejamības. Latvijas lauku telpas ekonomikā jau ilgstoši dominē lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā uzņēmējdarbība, kas diemžēl paātrina iedzīvotāju, īpaši jauniešu un ģimeņu emigrēšanu uz attīstības centriem, kur ir labākas darba un izglītošanās iespējas, pievilcīgāka dzīves un atpūtas vide.

Tomēr, no otras puses, visi piekrītam apgalvojumiem, ka Latvijā lauki pilda latviskuma un latviskā dzīvesveida saglabāšanas funkciju, un ir būtiski saglabāt lauku apdzīvotību.

Izaicinājums ir liels, tāpēc nepieciešams būt vienisprātis - kas ir reģionālā attīstība, ko mēs vēlamies darīt un sasniegt līdz 2027. gadam? Vai sabiedrībā un politikā ir panākta vienprātība par atbalsta teritorijām, vai vēlamies atbalstīt visas teritorijas, tai skaitā laukus, pilsētas, Rīgu un Pierīgu, tikai izvēloties dažādus atbalsta mehānismus? Vai nepieciešams kādu teritoriju atbalstīt vairāk, bet kādu nemaz? Vai mums ir svarīga kādas konkrētas teritorijas apdzīvotība, pat tad, ja tur šobrīd nav darbspējīgo iedzīvotāju? Vai pamats cerēt, ka labiekārtota publiskā telpa būs izšķiroša, lai darbaspēka plūsma mainītu virzienu? Vai varam vienoties par daudz lielāku iekšējo kohēziju, proti, finanšu pārdali par labu lauku telpai?

NAP2027 izpratnē reģionu izaugsme ir tas Latvijas potenciāls, ko varam labāk izmatot, lai spētu atbildēt ne tikai uz iekšējiem, bet arī uz globālajiem izaicinājumiem - klimata pārmaiņām, nepieciešamību pāriet uz viedu un ilgtspējīgu pieeju dabas resursu izmantošanā, jaunu ekonomiskās darbības modeļu ieviešanu, vienlaikus saglabājot virzību uz sociālo labklājību. Taču NAP2027 nenosaka prioritāras teritorijas, neveic jebkādu dažādu teritoriju pretnostatīšanu, šādi uzsverot, ka visā valstī tiek izvirzīti vienoti mērķi. Panākumu atslēga ir prasmīgāka un ātrāka pielāgošanās mainīgajiem apstākļiem, kas īstenojama tieši reģionālajā līmenī, katram reģionam saprotot savu specializāciju, izmantojot savas specifiskās priekšrocības, lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju ikdienas dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi, panākot, lai reģioni varētu konkurēt pievilcībā ar Rīgu un Pierīgas teritoriju un aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē.

NAP2027 rīcības virzienā "Līdzsvarota reģionālā attīstība" plānoti uzdevumi, lai nodrošinātu labāku mobilitāti un piekļuvi darba vietām un pakalpojumiem attīstības centros, vienlaikus - risināt mājokļu pieejamības problēmu, radīt uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru, izmantot digitalizācijas iespējas valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanai, kā arī palielināt reģionālās sadarbības efektivitāti, - gan starp valsts institūcijām un pašvaldībām, gan uzņēmējiem un spēcīgām vietējām kopienām.

"Mums nav lielu domstarpību, KUR mēs gribētu nonākt, mums tikai nav īsti skaidrs, KĀ to izdarīt"vi, tā ļoti skaidri definēja situāciju uzņēmējs Normunds Bergs, dalīdamies pārdomās par valsts nākotnes stratēģiju. NAP2027 cenšas rast risinājumus uz daudzajiem "kā?". Tomēr ideālās atbildes nav, jautājumi paliek, solījumu nav. Rezultāts būs atkarīgs no tā, kādas būs mūsu turpmākās izvēles.

i https://likumi.lv/doc.php?id=217923

ii https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/submissions/national-inventory-submissions-2018

iii https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/vide/tabulas/vig040/sadzives-un-bistamie-atkritumi-savaksana-un-parstrade

iv https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2019/07/Latvijas_Valsts_Celi_2018.pdf

v https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/scoreboard/latvia

vi http://www.la.lv/strategija-bez-realizacijas-ir-tikai-halucinacijas

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form