Ja pie mums būtu baltās naktis... varbūt “AlisCo” un “Delfi” portāla rīkotajam konkursam būtu vēl vairāk dalībnieku. Taču arī tāpat iesūtīto rīmīšu ir daudz – vairāk kā trīs simti. Ir košas, košākas un gadās arī pa kādai blāvākai. Nu konkurss ir cauri, suminām uzvarētājus un drusku ieprātojamies par vispārējām tendencēm. Vispirmām kārtām paldies visiem, kas atmodināja sevī seno rīmjkaļa dabu un piedalījās. Jā, uzvarētāji, kā jau zināt, ir Ontūns Mazpisāns (vai gan tas kādu pārsteidz? Mani nē!), Mazdakteris un Agris.
Spēles ar vārdiem un gaumīgu pantiņu sacerēšana nav nedz grūta, nedz viegla lieta. Ir cilvēki, kam vedas domāt ritmiski un ir tādi, kas arīdzan pa dzīvi soļo ar „puskājiņu”. Pieņemu, ka, lai nopietni izanalizētu iesūtītos darbus un to tendences, vajadzētu pieaicināt kādu valodnieku. To gan mēs neesam izdarījuši. Tāpēc pamēģināšu īsumā apkopot savus iespaidus.

Rakstītāji šoreiz dalījās trijās kategorijās: tie ar vieglo roku, kam uzrīmēt gaumīgu četrrindīti nesagādā lielas pūles – kā mūsu godājamais uzvarētājs Ontūns, mūsu visu favorīts, kā Stella Bella Andžela, Mazdakteris un daudzi citi. Tad nāca virkne rakstītāju, kuri no visa nolikuma bija uztvēruši tikai vāŗdu „nerātns” un interpretējuši atbilstoši savai fantāzijai. Žēl, bet īpašu krāšņumu un vieglumu šais rindās pamanīt bija grūti, arī vārdu krājums varētu būt plašāks... Var manīt, ka puritāniskais gars, kas pirms gadsimtiem lika nīdēt auglības ritus, jo tie asociējās vienīgi ar netiklību un samaitātību, vēl joprojām dzīvs: ja atšķirt nerātnu pantiņu no rupja un prasti būvēta ir neiespējami.

Un pēdējie (bet ne jau sliktākie) – tie, kuri aizkustinošā sirsnībā „caur puķēm” darīja zināmu, ka labprāt saņemtu balvu. Ar savu godīgumu man šie bezgala patika. Ilustrācijai viens no, manuprāt, jaukākajiem: Oskars: „Burkānam ir oranžs miza,/Kālim tumšs ir garozs, /Samurgošu kādu rīmi,/Būs man pistāciju grozs!” Nu, vai nav mīlīgi?

Arī attiecībā uz Jāņu simboliku tauta bija ņēmusies ne pa jokam. Jāsaka, dzīvs vēl saceroņu gars mūsu tautā, dzīvs. Atcerējušies ne tikai tādus līdz mūsu dienām zināmus vārdus kā Jāņamāte un papardīte, bet arī klēts, eža, rāva un citus. Arī par tautasdziesmu stilistiku piedomājuši daudzi. Spēlējušies ar vārdiem tā krietni. Un man atliek cerēt, ka tādu pašu prieku, kādu mēs izjutām lasot, ir izjutuši arī autori, rakstot savus garadarbus. Te redzam gan tīri latviskas notis: „Lazda nesa kodoliņu/Kaula/bruņās sargādama;/Pistācija, nerātnīte,/Skrej ņieburu pavērusi.”(Sīkais), gan burvīgu absurdās dziesmas piemēru, kas vairāk it kā raksturīgs krievu častuškām (Ārsti baltā uzsvārcī/Grib man nogriezt riekstus/Pistācijas patīk man/Dzīvo zivs zem siekstas – Ingus), gan draiskas rindiņas (Sermuliņam grūtas dienas -/Pistācijas aptrūkušās, /Nevar aiziet pakaļ jaunām -/Kājas ļoti pietūkušas! – Oskars) bez īpašas jēgas, tomēr „par tēmu”.

Bija arīdzan autori, kam tradicionālās četrrindes likās par īsām, lai tajās ietilpinātu visu radošo domu, kā Pēteris, kurš pistāciju tēmai bija veltījis gana garu daiļdarbu, vai Rupeklis ar mūsdienīgām pamācībām - parafrāzēm no reklāmistu jomas (Veselības Ministrija brīdina: Pistācijas uzlabo jūsu sexualitāti!). Jāņu auglības ritus gan mūsdienu sabiedrības uztverē stabili ir nomainījusi pēdējo gadu desmitu tautas vairākuma tradīcija – Jāņus svin kā milzīgus dzeršanas un ēšanas svētkus, kas manāms arī iesūtītajos pantos, tomēr ēdot un dzerot netop aizmirsti arī papardes zieda meklējumi. Gan ne vairs, lai gūtu milzu bagātības un piepildītu visas vēlēšanās, bet vismaz vienu :). Un tāpēc atliek vien šķelmīgi piebilst, ka par afrodīziju uzskatāmas ne tikai pistācijas, bet visi AlisCo piedāvātie rieksti, kādi vien iegādājami Latvijas veikalos! Lai jums visiem līksma un auglīga Jāņu nakts! Un neaizmirstiet Nerātnos riekstus!

P.S. Es uzkāpu kalniņā, /Pistācijas slavēdama! /Māte mana dikti rājās, /Teica lai es nāku mājās. (Tautumeiča)

P.P.S. Bet: „Mēs neiesim uz mājām, mēs neiesim uz mājām, mēs neiesim uz mājām līdz rīta saule lēks!” (Č. Dikenss)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!