Laimdota Straujuma: Patiesība par zemes problēmjautājumiem un to iespējamajiem risinājumiem
Foto: LETA

Zeme ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts nacionālajiem resursiem. Īpaši, ja runājam par lauksaimniecību. Zemes vērtība Latvijā aug un zeme kļūst arvien pieprasītāka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tikai aptuveni 40% zemes Latvijā pieder tās patiesajiem apstrādātājiem un lauksaimniekiem arvien grūtāk ir to iegūt savā īpašumā. Savukārt jau padsmit procenti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un mežu pieder ārvalstu zemju uzpircējiem. Tāpēc joprojām ir aktuāli vairāki ar zemi neatrisināti jautājumi un Zemkopības ministrija (ZM) tos risina. Ir labi saprotams, ka par šo tēmu sabiedrībā valda liela interese – ir sākušās aktīvas diskusijas un parādās dažādas interpretācijas.

Kā šobrīd liecina Lauku atbalsta dienesta dati, 2013. gadā apsaimniekotās platības ir ap 1,6 milj. hektāri (ha). ZM uzstādītais mērķis ir laikā līdz 2020. gadam panākt, lai lauksaimnieciskajā ražošanā būtu iesaistītas LIZ platības līdz 2 milj. ha. Šis mērķis ir iekļauts arī jaunajā Lauku attīstības programmā (LAP). Latvijas lauksaimniecības zemei jābūt efektīvi un ilgtspējīgi izmantotai, un pamatā jāpieder Latvijā strādājošiem lauksaimniekiem. Mūsu mērķis ir ar likumu pasargāt lauksaimniekus, kas apstrādā lauksaimniecības zemi, tāpēc ir izstrādāts plašs pasākumu kopums, lai šo rezultātu sasniegtu.

Pirmkārt, turpina darboties zemes kreditēšanas programma LIZ iegādei, kas veicina kredītresursu pieejamību lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai. Pateicoties šai programmai, ir piešķirti aizdevumi vairāk nekā 7 miljoni latu apjomā teju 6 tūkstošu ha iegādei. Ir skaidrs, ka šī programma noslēgsies jau nākamā gada pavasarī, taču ZM plāno to pagarināt un panākt papildus finanšu līdzekļu piesaistīšanu.

Otrkārt, ir sākts darbs pie Latvijas Zemes fonda izveides, nodrošinot LIZ pieejamību Latvijas lauksaimniekiem un tās izmantošanu ražošanai. Šis ierosinājums ir iestrādāts Zemes pārvaldības likumprojektā, kas šobrīd ir iesniegts izskatīšanai Saeimā un paredz izveidot nacionāla līmeņa zemes fondu un tā pārvaldības funkciju uzticēt valsts akciju sabiedrībai "Lauku attīstības fonds", kas jau šobrīd veiksmīgi administrē zemes kreditēšanas programmu. Zemes fonds dos iespēju Latvijas lauksaimniekiem ērtāk un ekonomiski izdevīgāk iegādāties zemi.

Tāpat plānots, ka zemes fonds veicinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamību vietējiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un šobrīd neapstrādātās LIZ iesaistīšanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Šis valstiski nozīmīgais projekts tiek realizēts pēc ZM un Valsts prezidenta iniciatīvas un zemes fonda izveidi jau ir atbalstījis Ministru kabinets.

Treškārt, šogad esam spēruši nozīmīgu soli, lai ar likuma palīdzību gādātu par to, ka zemei jāpieder tiem, kas to patiesi apstrādā un kopj. Esam ieviesuši striktāku kritēriju izstrādi LIZ iegādei, nodrošinot LIZ izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Uzsvēršu, ka šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un lai mazinātu lauksaimniecības zemes iegādi spekulatīviem darījumiem.

Esmu pārliecināta, ka precizētie zemes iegādes kritēriji būs daudz efektīvāki par šobrīd spēkā esošajiem zemes iegādes ierobežojumiem ārvalstniekiem, kad ārvalstnieka Latvijā reģistrēts un viņa īpašumā esošs uzņēmums, neviena netraucēts, var likumīgi iegādāties LIZ.

Kopā ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām esam vienojušies, ka LIZ būs tiesības iegādāties saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1. fiziskai personai, kura:
• ir reģistrēta LR Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;
• vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā;
• rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
2. juridiskai personai, kura:
• ir reģistrēta LR Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāja;
• vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas;
• rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
• nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai kuras dalībniekam – fiziskai personai – būs iegūta lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība.
3. jaunajam lauksaimniekam, kurš rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes un atbildīs jaunā lauksaimnieka statusam. Viena no obligātajām prasībām jaunajiem lauksaimniekiem būs lauksaimnieciskā izglītība.

Tieši šie priekšlikumi rada vislielākās diskusijas sabiedrībā, taču ir svarīgi uzsvērt, ka visiem, kas godprātīgi apsaimnieko savu zemi, par tiem nevajadzētu satraukties. Tomēr par atsevišķiem kritērijiem notiek aktīvākas diskusijas, tāpēc ZM turpina darbu pie to uzlabošanas.

Esam sapratuši, ka mums ir jāparedz iespēja iegādāties LIZ visiem tiem ļaudīm, kuri, uzkrājuši pieredzi un līdzekļus, vēlas atgriezties Latvijā pēc darba ārvalstīs vai arī iepriekš ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību tepat Latvijā, piemēram, kādā pilsētā, un tagad būtu gatavi pārcelties dzīvot un strādāt laukos. Mēs noteikti nevēlamies ierobežot nevienu Latvijas iedzīvotāju, kas vēlas sākt nodarboties ar lauksaimniecību.

Taču skaidrs ir viens – ikvienam turpmāk būs daudz lielāka atbildība par LIZ iegādi un apsaimniekošanu. ZM rosinās vairākkārt palielināt nekustamā īpašumu nodokli par LIZ, ja tā netiks izmantota lauksaimniecībā. Iespējams arī paredzēsim vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas uzrādīt ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauksaimniecisko (vai tai pielīdzināmu) izglītību.

Apsveram arī iespēju ieviest prasību par zemes piespiedu iznomāšanu, lai cīnītos ar tiem LIZ īpašniekiem, kuri aizlaiž postā lauksaimniecības zemi. Tāpat esam sagatavojuši priekšlikumu, ka 3 līdz 5 ha LIZ ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties savā īpašumā bez jebkādiem ierobežojumiem, ja piemēram, kāda pilsētnieku ģimene daļu savas dzīves vēlēsies pavadīt lauku vidē.

Tāpat šobrīd turpinās diskusijas par LIZ pirmpirkuma tiesībām. Dzirdot dažus "labus" viedokļus un iebildumus medijos, nevaru piekrist nepatiesajiem apgalvojumiem, ka šīs izmaiņas normatīvajos aktos radītas lielzemnieku interesēs. Tā nav un nebūs!

Esam sagatavojuši priekšlikumus, kas dos priekšroku iegādāties zemi tiem zemes pierobežniekiem, kuriem LIZ pārdošanas brīdī ir mazākā kopējā LIZ platība, tādā veidā dodot iespēju attīstīties tieši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Šo priekšlikumu atbalstīja visas lauksaimnieku organizācijas.

Tāpat vēlos uzsvērt, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam lielāks atbalsts ir paredzēts tieši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Lai palielinātos to saimniecību skaits, kas kļūs konkurētspējīgākas tirgū, mazajiem un vidējiem zemniekiem ir paredzēta lielāka atbalsta intensitāte.

Turpmāk maksimālā projektu iesniedzamā summa vienam saņēmējam nedrīkstēs pārsniegt 700 000 eiro (attiecināmās izmaksas), izņemot būvniecības projektus. Tas nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā daudz vairāk saimniecībām būs iespēja saņemt atbalstu. Turklāt priekšroka būs tiem, kas iepriekš atbalstu nav saņēmuši. Savukārt jaunajiem lauksaimniekiem investīciju atbalstam paredzēti vismaz 14 miljoni eiro, bet mazajām saimniecībām ar apgrozījumu 2 līdz 15 tūkst. eiro būs īpaša programma ar maksimālo maksājumu apjomu 15 000 eiro piecu gadu laikā.

Gatavojam arī tādu finanšu atbalsta instrumentu, lai nodrošinātu kredītu pieejamību mazajām saimniecībām. Tāpat arī turpmāk atbalstīsim kooperācijas attīstību, īpaši nozarēs, kur tā pagaidām nav pietiekami attīstījusies, jo nereti tieši kooperācija ir efektīvākais veids, kā mazajām saimniecībām uzlabot savu konkurētspēju tirgū.

Visbeidzot, vēlos uzsvērt, ka ZM papildus panākusi likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kas paredz "netirgot" uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret LIZ un meža zemes iegādi. Tāpat esam panākuši, ka laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūnijam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiks atbrīvoti tie LIZ īpašnieki, kuri zemi pārdos ražojošajiem lauksaimniekiem.

Uzskatu, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas ZM šobrīd sagatavotais rīcības plāns ir nopietnākais valstiska līmeņa risinājums, lai nodrošinātu Latvijas nacionālās bagātības – zemes – ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Protams, grūti nepiekrist, ka pie līdzīgiem risinājumiem vajadzēja strādāt jau daudz agrāk, iespējams, jau vēl iestāšanās brīdī ES, taču arī šobrīd sāktie darbi pie zemes jautājumu sakārtošanas ir svarīgi ne vien zemniekiem un lauksaimnieku organizācijām, ar kuriem kopā mēs pie tā ikdienā strādājam, bet arī visai sabiedrībai kopumā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam