Raksts radās saistībā ar "Bez tabū" pāraides ziņojumu par divu gadu vecu trīnīšu nepārtrauktu slimošanu. Trīnīši dzīvo daudzstāvu dzīvojamā ēkā, ar vieglbetona sienu paneļiem, kuru ārējā virsma noklāta ar blīvu stikla plātnīšu klāju. Pēc informācijas, ko esmu ieguvis veicot šādu ēku tehnisko izpēti, ar līdzīgām problēmām un dzīves apstākļiem saskaras daudzi tūkstoši valsts iedzīvotāji gandrīz visās Latvijas pilsētās. Pārraidē izskanēja faktu un seku izklāsts, bet nebija ne vārda par cēloņiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Mantojumā no iepriekšējās valsts iekārtas būvniecībā ir saņemtas daudzas nejēdzības, kuras pa lielākai daļai praktiski nav novēršamas, bet izprast kļūdas nepieciešams. Viena no tādām ir daudzstāvu ēku ārējo sienu apšaubāmie vieglbetona paneļi, kuru ārējās virsmas noklātas ar stikla vai keramisko plātnīšu klāju. Keramisko plātnīšu pārklājs praktiski ir mitruma (tvaika) necaurlaidīgs.Var pat uzskatīt, ka tas ir gaisa necaurlaidīgs. Notiek, kā tautā saka, siena "neelpo" un nenotiek caur sienu gaisa apmaiņa. Zināms, ka sienu iekšējai virsmai jābūt vismaz divas reizes blīvākai nekā sienas ārējai virsmai. Pie tāda nosacījuma sienas masīvā mitrums neuzkrāsies. Lai izprastu blīvo ārsienu problēmu, kas saistītas ar šo faktu, tam piegriežu sevišķu uzmanību, jo ēku ārējo sienu ārējās virsmas pārmērīgais blīvums, iedzīvotājiem rada diskomfortu un veselībai, dažkārt, dzīvībai draudošas problēmas.

Ir dažādi iemesli kuru dēļ dzīvojamās telpās rodas mitrums. Degot gāzes plīts visiem četriem degļiem, telpās izdalās līdz 3,2 litri ūdens tvaika stundā. Cilvēks pavadot telpā miera stāvoklī vienu stundu, izdala ap 45 gramus mitruma, bet fiziski intensīvi strādājot 4-5 reizes vairāk. Gatavojot ēdienu vienam cilvēkam dienā izdalās ap 620 gramu mitruma, bet mazgājot veļu līdz 3 kg mitruma. Izmazgājot 20 m² lielu telpu, izdalās līdz 2,5 litri mitruma. Jāatzīmē, ka šie skaitļi ir aptuveni, jo iztvaikošana ir atkarīga no daudziem blakus apstākļiem, sevišķi no vides temperatūras. Neuzskaitīju vēl mitrumu, ko rada mājas dzīvnieki un augi.

Redziet, cik daudz objektīvu iemeslu ir telpas piesātināšanai ar mitrumu, kas savukārt veicina un pakļauj visu telpā esošo priekšmetu, tai skaitā sienu piesātinājumu ar mitrumu. Savukārt, sienu piesātinājums ar mitrumu iespaido telpas mitruma regulāciju. Mitrajā mūra materiālā notiek mehāniskās un ķīmiskās pārvērtības.

Ziemas periodā iekšējais (apkurināmās telpas) gaisa mitruma saturs ir lielāks par ārgaisa mitrumu. Pie vienāda gaisa relatīvā mitruma, piemēram, 60% viena kub. metrā, iekšējā gaisa temperatūras 18ºC satur 15,4 grami ūdens, bet ārgaiss pie -10°C tikai 2,1 gramu. Sienu iekšējai virsmai atdziestot, sienu paneļu mitrums uz telpas mitruma rēķina palielinājas.

Rodas jautājums, kur paliek pusspainis vai spainis ūdens, ar ko katru dienu tiek piesātina telpa, ja trīs istabu dzīvokli apdzīvo piecu cilvēku ģimene? Ievērojamu daļu minētā mitruma, kā to pierāda mājokļu ekspluatācijas izpēte, parasti tiek izvadīts caur neblīvajiem koka logu rāmjiem, sienu virsmām kuras akumulē mitrumu un izvada to uz āru, pa atvērtām logu vērtnēm. Tikai neliela daļa caur virtuves un tualešu telpu ventilācijas kanāliem. Apdzīvotā telpā, kuru norobežo minētie paneļi, mitrās telpas gaisa apmaiņa caur sienu nenotiek.

Rodas nākošais jautājums, kur paliek mitrums ja logu bloki ir nomainīti pret plastmasas logiem, ko uzskata par telpas siltuma ekonomijas līdzekli, ja nenotiek siltā, ar tvaiku piesātinātā gaisa aizplūde.

Kā rāda prakse, telpu lielā mitruma dēļ, pat no koka materiāla izgatavotie loga bloki nespēj garantēt pienācīgu gaisa apmaiņu. Minēto paneļu kostrukcijas īpatnību dēļ caur sienu nenotiek gaisa apmaiņa, jo virsma nosegta ar gaisa necaurlaidošu pārklājumu. Logu vērtnes uz ilgu laiku neatstās atvērtus, jo telpā ieplūstot aukstam gaisam, sajaucoties ar mitro, silto telpas gaisu , rodas telpā nepatīkama drēgnuma sajūta. Šī iemesla dēļ steidzas aizvērt logus, lai gan, praktiski, nekāda gaisa apmaiņa nav notikusi. Dažkārt iedzīvotāji patvarīgi lodžiju aizbūvējuši ar stiklotām sienām, kas ievērojami samazina gaisa plūsmu telpā.

Kur tad paliek telpas mitrums?

Vienkārši – nosēžas uz telpā esošām virsmām: mēbelēm, drēbēm, sienu virsmām, tai skaitā uz bērnu kurpītēm ko rādīja "Bez tabū"paraidē. Jo virsmai zemāka temperatūra, jo uz tās nosēžas lielāks mitruma daudzums. Telpā visaukstākā ir ārējo sienu virsma. Mitrums sienu masīvā nosēžas pakāpeniski. Siena ar mitrumu piesātinās, līdz sasniedz pie zināmiem apstākļiem tādu mitrumu, kas izlīdzinās ar telpas mitrumu.

Kas notiek ja mitrums nosēžas uz organiskas izcelsmes virsmām, priekšmetiem?

Visiem zināms, ka priekšmetos ieviešas dažādas baktērijas, sēnītes. Notiek materiālu trūdēšana,ko pavada nepatīkama smaka, kas izsauc, nevis var izsaukt, iedzīvotājiem dažādas slimības, alerģiju utt. Iedzīvotāji atrodoties telpā ar lielu gaisa mitrumu, izjūt diskomfortu.

Palielinātais sienu mitrums izmaina materiāla fizikomehāniskās īpašības. Vieglbetona sienas biezums no siltumvadības viedokļa, kas mūsu apstākļos dzīvojamām ēkam, lai garatētu telpā nepieciešamo komfortu, ir 30 cm biezas. Bet mitras sienas biezumam, lai sasniegtu ekvivalentu siltumvadību vajadzētu būt, iespējams, trīs reizes biezākai, utt.,utt. Ir konstatēts,ka vieglbetona materiālā, mitrumam mainoties par vienu procentu, tā siltumvadības koeficients palielinās, apmēram, par 4-5%. Pēc maniem minēto ēku tehniskās izpētes datiem, šūnbetonam pasargātam no nokrišņu iedarbības faktiskais mitrums parasti ir ap 5–7% pēc masas. Bet paneļos kuri iebūvēti minētās, būvēs tas sasniedz 15% un pat vairāk.

Sastopamies vēl ar vienu celtniecības materiālu fizisko īpašību: jo mitruma saturs materiālā pie vienādiem apstākļiem ir lielāks, jo intensīvāk tas apsorbē mitrumu. Tai pat laikā jo sienas materiāla masa ir mazāka, jo materiālā saturošais mitruma daudzuma iespaids un sienas siltumvadība ir lielāks. Piemēram, mitrumam palielinoties šūnbetona sienā par vienu procentu, siltuma zudumi telpā būs lielāki nekā mitrumam palielinoties par vienu procentu ķieģeļu sienā.

Sienu mitrums dažkārt siltumizolācijas slānī tuvinās tehnoloģiskā mitruma daudzumam, kas izsauc ārī masas palielināšanos. Jāatzīmē, ka ēkas būvkonstrukcijas un stiprinājumi ir aprēķināti pie gaisa sausa siltumizolācijas slāņa.

Ziemas apstākļos telpas ārējo sienu iekšējās virsmas ir mitras, bet ziemas apstākļos telpas stūri, sienai caursalstot virsma dažkārt noklājas ar ledu ar visu no tā izrietējošām sekām.

Maz ticams,ka mitrumu var dabūt ārā no sienas vienas vasaras siltajā laika periodā, pat veicot nepārtrauktu telpas vēdināšanu caur logiem. Sienai neizžūstot, tā saglabā palielinātu siltumvadību. Tāpēc no gada uz gada process cikliski atkārtojas un siena sasniedz nepieļaujamu siltumvadību, vai kā tautā saka, siena caursalst un vienlaicīgi notiek intensīva paneļa destrukcija.

Svarīgi, pat draudoši ir procesi, kas saistīti ar ķīmiskiem un fziskiem procesiem (koroziju) kas notiek mitrajā panelī. Mitrajā panelī ir arī tērauda stiegrojums, ieliekamās metāla detaļas, pie kurām piestiprināti sienas paneļi. Veicot ēku tehnisko izpēti esmu atsedzis, ka visvairāk korozijai ir pakļautas metinājuma vietas, t.i., būvelementi kuriem noteicošā loma ēkas statikas noturībai.

Vai tā laika būvnieki nesaprata minēto būvju ekspluatācijas negatīvās sekas? Pārliecināts, ka daudzi saprata. Man kā tā laika betona un konstrukciju pārbaudes laboratorijas vadītājam tas bija skaidrs. Griežoties Celtniecības materiālu ministrijā ar savu viedokli, manas iebildes netika ņemtas vērā. Ministrijā man norādīja, ka tādu paneļu apdarinājums esot plaši izplatīts Vidusāzijas republikās un to ieviešot arī Piemaskavas pilsētās…!

Ārī tad bija apstākļi, kad būvniecībā atbildīgus risinājumus, apejot plaša spektra speciālistus, spriežot pēc arhitektu uzzīmētām fasādēm un to pasniegšanas mākas, lēmumus pieņēma partijas kabinetos.

Jāatzīmē, ka augstāk aprakstītais attiecas uz vieglbetona sienu paneļiem, izgatavotiem no keramzītbetona vai šūnbetona. Sienu paneļus kurus izgatavoja Jelgavas būvmateriālu rūpnīca, kuri iebūvēti daudzu desmitu, varbūt simtu daudzstāvu dzīvojamās ēkās, par siltumizolācijas materiālu izmantoja fibrolīta (skaidu) šihtu. Šihtas nostiprināšanai tika izmantots 5% sāls šķīdums. Zināms, ka sāls šķīdums rada agresīvu vidi attiecībā gan pret betonu, bet sevišķi pret stiegrojumu. Stiegriem paneļu masā nav nekādas aizsargkārtas, bet tas jau ir cits, diskusijai cienīgs jautājums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form