Šiem jautājumiem pievērsos jau pagājušā gadsimta pēdējos gados ar pozitīvu noskaņojumu un vēlmi radīt kaut ko jaunu.
Nozīmīgu informāciju ieguvu no Padomju žurnāliem "Būvmateriāli", "Betons un dzelzsbetons" (1955-1989.gadi), ar maniem komentāriem uz lappušu malām. Žurnālus iesietā veidā nodevu Zinātņu akadēmijas bibliotēkā Aizkraukles ielā, Rīgā. Minētie žurnāli sniedza starptautisko informāciju ne tikai Padomju Savienībā, bet arī tālu aiz valsts robežām.
Apskatot Maijas Rubīnas rakstu avīzē "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" (02.05.2012), kur "Brīdināja par padomju laikā celto daudzstāvu māju masveida sabrukšanu" "Atklāti saka – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs kur dzīvot", raksta absurdumu apskatam fragmentāri ???
Avīzes "Neatkarīgā " rakstā brīdina par padomju laikā celto daudzstāvu dzīvojamo namu masveida sabrukšanu, ja ēkas netiks siltinātas. Par absurdajiem apgalvojumiem biju pārsteigts. Saņēmu telefona zvanus no citiem būvniecības jomas speciālistiem, kuri arī bija neizpratnē.
Iespējams, ar skaļu uzsaukumu centās radīt kādai firmai reklāmu un aktivizēt Eiropas naudas izmantošanu ēku siltināšanai. Kā interesēs raksts tapis?
Rakstā saskāros par padomju laikā celto dzīvojamo māju būvniecību pēc Hruščova atgriešanās no Anglijas. Lai nodrošinātu dzīvojamo māju ātrāku būvniecību un padomju cilvēku sabiedrību ar dzīvojamo plātību, tika veiktas izmaiņas PSRS būvnormās, izmaiņas veiktas tikai ne iedzīvotājiem par labu, samazināts griestu augstums un virtuves platības.
Ēku būvniecībai sāka izmantot lielpaneļus, blokus, vieglbetona paneļus.
Gaisa maiņa telpās
Nesiltinātās ēkās gaisa apmaiņa notiek pēc gravitācijas likumiem, jo ēkas sienas ir gaisa caurlaidīgas un gaiss plūst caur sienu materiāliem, no kā ir atkarīga telpu gaisa kvalitāte.
Nesaprotami, ar kādu nolūku minētā raksta absurdais spriedelējums atkārtoti parādījās presē pagājušā gada rudenī. Iespējams, lai radītu sabiedrībā apjukumu, pat paniku par piecstāvu paneļu namu tehnisko stāvokli un drošību, ko var it kā novērst ar ēku siltināšanu.
Par minēto jautājumu paturu tiesības runāt "skaļi" un akcentēti, jo vairāk kā 30 gadus strādāju un vadīju Zinātniski pētniecisko būvmateriālu un konstrukciju testēšanas laboratoriju. Manos darba pienākumos ietilpa ēku tehniskā izpēte un iedzīvotāju sūdzību izskatīšana visā republikas teritorijā un tehnisko risinājumu sniegšana, lai novērstu trūkumus, vai būvniecības defektus.
Kā šīs jomas speciālists, kas 30 gadu laikā veica ap 1000 būvniecības materiālu īpašību izpētēm un pēc speciāla pasūtījuma veicu ēku tehniskās izpētes, būvizstrādājumu un konstrukciju mehāniskās pārbaudes, esmu tiesīgs kārtējās ažiotāžas uzsaukumam oponēt. Nav iespējams īsā rakstā absurdo slēdzienu sīkāk iztirzāt. Par ēku siltināšanu esmu vairākkārt publicējis rakstus, kā piemēram: 2009.gada esmu publicējis Latvijas būvinženieru mēnešrakstā Nr. 11,12 rakstu "Ēku siltināšanas bums" un arī agrāk.
Par ēku siltināšanu varētu runāt tikai no iedzīvotāju sadzīves telpas uzlabošanās viedokļa. Taču dzīvojamo telpu temperatūras uzturēšana ir tikai viens un ne galvenais kritērijs sadzīves kvalitātes raksturojumā. Gaisa kvalitāte ir atkarīga no gaisa apmaiņas un tā kvalitātes telpā, sienu gaisa caurlaidības (elpošanas), no telpas gaisa relatīvā mitruma, no sienu materiāla nepietiekošās vēdināšanas u.t.t.
Uz mitrām sienām veidojas pelējums, ko izraisa dažādas baktērijas un telpā parādās noturīgs sasmakums. Visus minētos parametrus nepieciešams sabalansēt un pretstatīt. Risinot tikai siltināšanas problēmas, sadzīves telpās vai dzīvokļos labvēlīgus apstākļus nesasniegt. Pieredze rāda, ka ar siltināšanu pamatā pasliktinās iedzīvotāju sadzīves apstākļi.
Ēku siltināšanas absurdums šodienas skatījumā
Latvijas klimatiskajos apstākļos gaisa temperatūra reti noslīd zem mīnus 20°C, kad dzīvojamās telpās temperatūra var pazemināties. Manuprāt, vēlamāk kādu dienu paciest šādas neērtības, nevis dzīvot sasmakuša gaisa vidē vai arī gulēt pie atvērtiem logiem. Tādējādi zaudējot it kā ieekonomēto siltumu. Telpas gaisa kvalitāte ir arī atkarīga no ģimenes locekļu skaita un dzīvoklī esošiem iemītniekiem.
Laikmetīgajā tehniskajā literatūrā un arī praksē nav nācies saskarties ar informāciju, ka ēkas siltināšana būtu saistīta ar ēku ilgmūžību. Ir pierādāms pretējs viedoklis.
Svarīgi ir veikt ēku kārtējo remontu – jumta, balkonu, santehnisko cauruļu, logu, durvju nomaiņu Tas nav saistāms ar siltināšanu.
Par gala sienu dzegu remontu un bēniņu telpu pārsegumu siltināšanu ir jārunā atsevišķi.
Ēku siltināšanas prakse un institūciju darbība, kas kā primāru uzskata Eiropas sponsorēto naudas apguvi un tai pakārtoto siltuma ekonomiju prakse nav samērojama ne finansiāli, ne no dzīves telpas kvalitātes viedokļa. Siltināšanas process gan praktiskajā, gan teorētiskajā izpratnē, kur tiek tērēti nejēdzīgi lieli finansiālie līdzekļi, notiek nekorekti. Uz šīm nepilnībām nenorāda arī iesaistīto institūciju (siles) vadības pārstāvji.
Nedzīvosim mitrās un piesmakušās mājās!
Esošais mitrums konstrukcijās dažkārt, ir lielāks par vides mitrumu. Liekais tehnoloģiskais ūdens, ko satur materiāli, "pakāpeniski" difundē apkārtējā vidē. Diemžēl, to praksē pilnīgi ignorē. (Skatīt rakstu žurnālā "Zinātne un tehnika" ūdens kā celtniecības materiālu veidotājs un grāvējs"
Pie zemām temperatūrām laikus neizžāvēto sienu dēļ telpās kļūst drēgns. Ekspluatācijas laikā rodas kondensāts un tās kļūst mitrākas. Ūdens tvaiks sienā pārvietojas no siltākās virsmas uz aukstāko, bet vasaras mēnešos otrādi, tāpēc rodas nepatīkams drēgnums un telpā pazeminās gaisa temperatūra salīdzinot ar ārējo un rada drēgnumu arī vasaras sezonā.
Sienu materiālu mitrums veicina dažādu mikroorganismu rašanos. Tās var būt dažādas sēnes un pelējums, kas veicina materiālu destrukciju, rada telpā nepatīkamu smaku un drēgnumu. Jāatzīmē, ka lielākā daļa materiālu pret šiem procesiem ir jutīgi.
Lai telpā saglabātu vēlamo mikroklimatu un palielinātu materiālu ilgizturību, svarīgi ir samazināt sienu mitrumu līdz vides dabiskajam mitrumam.
Kļūdains un zinātniski absurds ir siltināšanas procesu pamatojums, ka siltināšana paildzina ēkas kalpošanas mūžu. Tiek noteikts pat laika periods par cik pagarināsies ēkas mūžs. Pretējā gadījumā varot notikt ēku sagrūšana ar traģiskām sekām. Absurds un tehnoloģiski kļūdains slēdziens pēc būtības. Iespējams pierādīt pretējo.
Siltināšanas idejas autori un izpildītāju pamatojums, ka siltināšanas process notiek ar Eiropas finansējuma palīdzību. Iznāk, ka jebkura darbība ir pamatota, ja tas notiek ar Eiropas naudas līdzekļiem, ar subsidēšanu, tad kā to pierāda prakse, tad jebkurš purvs ir apbūvējams – jo dārgāk, jo labāk. Prakse rāda, lai sasniegtu vēlamo siltināšanas rezultātu, piesaista arī ārvalstu konsultantus, kas arī palielina siltināšanas izdevumus. Tāda ir realitāte.
Absurds, ka ēku siltināšana uzlabo iedzīvotāju komfortu? Šāds slēdziens ir absurds! Un iedzīvotāju veselībai pat kaitīgs.
Šim definējumam pieskarsimies nedaudz detalizētāk:
Ēku siltināšanā ir saskatāmas vairākas nepilnības. Tiek apzināti un pat tendenciozi noklusēti fakti. Šis ir piektais raksts, kur skaramies ar ēku siltināšanas problēmām pēdējo 25 gadu laikā.
Ne par vienu rakstu neesmu saņēmis negatīvu atsauksmi, vai pamatotu noliegumu. Vai pamatotu kritiku, kā vien to, ka manus iebildumus nav ko ņemt vērā, jo esmu mācījies un zinības guvis padomju laikā.
2019.gada beigās ar mediju starpniecību tika sacelta trauksme, ka visa Latvijas sabiedrība dzīvo uz pulvera mucas. Ja netiks siltinātas ēkas var notikt traģiski notikumi, kas saistīti ar dzīvojamo ēku nolietojumu, šinī gadījumā 5 stāvu ēkām, kuras būvētas no vieglbetona sienām.
Tika mobilizēti no būvpārvaldes (?) puses ap 50 sertificētiem būvinženieriem, kas veica masveida ēku izpēti. Sabiedrībai tika sniegta ziņa informācija par ēku tehnisko stāvokli un par to, ka mājas sagrūs, ja netiks siltinātas. To nesaprata speciālisti. Speciālisti, kas noraudzījās no malas, ka vajag aizpildīt "barības sili". Jo agrāk, jo labāk. Un vēlams, jo dārgāk jo izdevīgāk. Cik paliks pašam, cik sašam?
Minēto uzdevumu spējīgi paveikt tikai tie, kuriem bez zināšanām būvmehānikā ir daudz plašāks redzesloks.
Ar atbildību varu apliecināt, ka tādu speciālistu valstī grūti atrast.
Pēc neilga laika kļuva skaidrs, kas izsauca un kādas mafijas atzars spēja sacelt vētru ūdens glāzē par valsts un Eiropas naudas līdzekļiem. "Speciālisti" iesaka, ja mājas tiks nosiltinātas, to kalpošanas mūžs pagarināsies par vairākiem desmit gadiem. Būtībā tas ir tiešs analfabētisms un sabiedrības maldināšana, lai uzpildītu barotavu.
Par izdomāto sadzīves komfortu
Mūsu senču vairāku paaudžu laikā iegūto pieredzi nedrīkst noliegt. Mums jārespektē tas, ka pēdējā simtgadē nākuši klāt jauni būvmateriāli kā vieglbetons un ēku apsilde ar centrālo apkures sistēmu u.t.t.
Zem vieglbetona saprotams Latvijā plaši pielietotais pildītais gāzbetons, putu betons, vieglbetons, kas izgatavots izmantojot mākslīgi radīto rupjo betona pildvielu. Iegūstam betonu, kuram kā siltumizolācijas materiālam tilpuma masa ir 500-700 kg/m3, savukārt konstruktīvajam ap vai līdz 1200 kg/m3.
Līdz ar jaunu konstruktīvo materiālu pagājušajā gadsimtā ienākšanu būvobjektos un jaunbūvēs, tika konstatētas jaunas iepriekš neredzētas īpatnības būvēs. Apskatīsim tikai ēkas, kuru ārsienas būvētas no plaši pielietotā vieglbetona.
Lai sasniegtu porainā materiāla mitruma pakāpi laikā, t.i. ieteicamo norādīto, mazāk par 8-10% mitruma, iespējams sasniegt rekomendējamos apstākļos, ievērojot iespējas viena gada laikā, materiāls sasniegs – cerams 10-12% masas mitrumu.
Piebildīšu, ka vieglbetons ir izteikts hidrofils materiāls, kuram ir izteikta tendence savu mitrumu palielināt.
Utopisks papildinājums
Ja būtu iespējams vieglbetonu izžāvēt līdz 3% mitrumam un mazāk, tad vieglbetons, kuram piemīt hidrofila īpašības pārvērstos par materiālu ar hidrofobilām īpašībām, bet tas nekad nenotiks. Tas ir sasniedzams tikai laboratorijā.
Piebildīšu, ka pēc zinātnieku izpētes datiem, var konstatēt, ja materiālu vērtē no siltumvadības viedokļa, mitrumam palielinoties par 1%, siltumvadība palielinās par 5%, ja par 5%, tad par 25%, u.t.t.
Būvniecības vēsturē jau no senatnes tiek minēts, ka ar mitrumu piesātināts būvmateriāls rada telpā sliktu piesmakušu gaisu, kam ir par pamatu mikrobu daudzveidība, t.sk. pelējuma sēnīte.
Mikrobu eksistenci veicina materiālu mitrums. Telpu vēdināšana palīdz īslaicīgi atbrīvoties no sasmakušā gaisa, bet neiznīcina to izcelsmes cēloņus. Šajā gadījumā vienīgais palīgs ir sienu izžāvēšana. Siena ir jāatbrīvo no patreizējās siltumizolācijas klājuma. Nelietosim terminu komforts.
Slikta gaisa vide var veicināt saslimšanu ar alerģiskām elpošanas ceļu slimībām. Bērni jau no mazotnes cīnās ar alerģiskām slimībām. Saslimšanas iemesliem netiek atrasti pamatojumi un nav vērojami centieni tos novērst, u.t.t.
Daudzi jautājumi, kas skar sienu siltināšanas īpatnības, apzināti tiek apieti, jo viena raksta publikācijā nav iespējams visu iztirzāt. Tāpēc nosauksim HAIKI stilā pēc mūsu viedokļa galveno un, analizējot iegūto informāciju, atzīmēsim, ko nedrīkstētu apiet vai ignorēt?!
Raksta veidošanas laikā radio pārraidē "Kā labāk dzīvot" tika uzskaitīti galvenie parametri, kas iespaido cilvēka dzīves labvēlīgos apstākļus sekojošā secībā:
Svaigs gaiss, gaisa apmaiņa nepieciešamos parametros, veselīgs miegs, labvēlīgs nervu stāvoklis un sadzīves ētika.
Atkārtoti uzsvēra, kā pamatotu... pietiekama gaisa daudzums, lai cilvēks izdzīvotu nepieciešami 4 m3 stundā gulošam cilvēkam.
4 m3 gaisa cilvēks atkarībā no fiziskās piepūles patērē ap 0,5% skābekļa, kas ir gaisa tilpumā u.t.t.
Ja noteiktais skābekļa daudzums netiek nodrošināts, tas ir bīstami. Nezinu veselībai vai dzīvībai?
Zinu no studiju laikiem, ka sadzīvē vislabākā gaisa apmaiņa notiek caur sienām. Tādā gadījumā tiek veikta gaisa sildīšana, sienas žāvēšana, baktēriju dzīves vai eksistences telpās likvidācija. Galvenais ir svaiga gaisa uzturēšana telpā dabīgā stāvoklī. Sasmakušā un nevēdināmā gaisā dzīvojot pieaug ar alerģijām un citām kaitēm sirgstošo cilvēku skaits.
Laba gaisa saglabāšanai vai iegūšanai dažkārt iesaka izmantot kondicionierus. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka kondicionieru ekspluatācijas izmaksas vairāk kā trīs reizes pārsniedz apkures sezonā izmantojamās centrālās apkures izdevumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pašiem būvniekiem un iedzīvotājiem vajadzētu rast kompromisu starp minētajiem jautājumiem, izvērtējot materiālās spējas, lai nevajadzētu celties pa nakti augšā un vēdināt telpas.
Beigu pielikums
Nav zināms, cik patiesībā izmaksā tā saucamā siltumenerģijas kārtas uzlikšana, kas vairāk dod veselībai postu un nevajadzīgi tērē sabiedrības un valsts līdzekļus. Absurdus, darbu pasākumus (pret iedzīvotāju gribu), nodarot ļaunumu gan ēkām un sabiedrībai pēc absurdiem pamatojumiem.
Vai sacītais nav pamats kārtējam tiesas procesam, ko zem viltus uzsaukumiem ar attiecīgu varas struktūras atbalstu vai iespējamo dienestu līdzdalību "barojas"?
Vai Latvijā pie varas nav cilvēku, kas to redz un saprot?
Ja nevar tādu atrast uz asfalta dzimušos rīdziniekus, iespējams, ka Latvijā ir valstiski domājuši, valstsvīri Liepājā vai Rēzeknē? Valstiski domājoši valsts vīri ir Vācijā vai citās zemēs? ?
Ņemot vērā patreizējās Saeimas darbību, iespējams būtu nepieciešams revidēt valstisko jautājumu realizāciju dzīvē Saeimas un varas struktūrās.
P.S.
Daži ieteikumi "Haiku" veidā
1. 90.gadu sākumā bija centieni atteikties no piekārtiem balkoniem, piemēram Ķengaraga dzīvojamo māju masīva ēkās.
2. 10-15.gadus atpakaļ sadarbībā ar raksta autoru un Ulbrokas būvniecības entuziastiem Vladimiru Gasperoviču un arhitektu Vytautas Zienevičius no SIA "Sky energo|" uzbūvējām dzīvojamo māju ezermalā "Mednieki" Ulbrokas ciematā (sk.foto).
3. Iesaku daudz lētāku metodi, siltināšanu veikt ar telpu iekšējo apdari;
a) sienu noklāt ar sintētisko sietu, piestiprināt pa perimetru;
b) uz sieta liek siltinātas tapetes, u.c., kas praksē ir daudzkārt pārbaudīts un bez Eiropas līdzekļu iesaistes.
Ar minēto raksta saturu iepazīstināju būvinženierus kuri rakstu atbalsta, starp kuriem ir Valerijs Sičovs, Salaspils novada Būvvaldes priekšnieks, Juris Freimanis, sertificēts būvinženieris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
