Foto: Publicitātes attēli
Ir lietas, kas ir vispārzināmas. Saule, protams, lec austrumos. Ūdens, protams, ir slapjš. Latvija ar Dombrovski, protams, ir veiksmes stāsts. Un Vladimiram Vaškevičam un viņa sievai Inārai Vilkastei, protams, ir jāsēž cietumā. Ilgi.

Kāpēc jāsēž? Arī tas taču ir vispārzināms. Vaškevičs – viņš arī Vašķis, viņš arī Sports – taču stāvēja aiz visām lielajām aizvadītās desmitgades kontrabandas lietām un strādāja roku rokā ar visiem Šķēlēm, Kalvīšiem, Veldrēm un citiem nesimpātiskiem cilvēkiem. Visi to zina. ZINA – un viss.
Un Vilkaste – viņa taču noslēdza zemes pārdošanas līgumu par trīsdesmit vai nezin cik miljoniem, un pat ezim skaidrs, ka tā nevarēja nebūt naudas atmazgāšana: patiesībā šādā veidā Vaškevičs legalizēja savu kontrabandas piesegšanā sapelnīto melno naudu. Arī to visi zina. ZINA.
Tiesa, ir vēl daži nesaprātīgi un/vai nopirkti indivīdi, kas atļaujas šaubīties par šīm mūsu zināšanām un par šīm vispārzināmajām lietām. Ticamākais jau, ka ar to pašu melno naudu nopirkti, skaidra lieta, - citādi tak neviens normāls, kārtīgs cilvēks par tādām ābeces patiesībām nevarētu šaubīties un prasīt kaut kādus tur muļķīgus faktus.

Tā nu šie nopirktie indivīdi ik pa laikam sēj visvisādu šaubu nezāļu sēklu – nu, piemēram, ka līdztekus šiem krāšņajiem Strīķu-Jurašu-Sparānu stāstiem nebūtu slikti iepazīties ar vismaz dažiem reāliem faktiem: nevis tikai "iespējams" un "domājams", "iespējams" un "domājams", bet kaut ko reālu un taustāmu. Kādu dokumentu, kādu bildīti, kādu ierakstu.
Nu, piemēram, ja reiz pašlaik no ļaunām sērgām attīrītajos KNABos-SABos strādā izcili profesionāļi un ja reiz Vaškevičs-Sports ir stāvējis aiz neskaitāmām kontrabandas shēmām, kāpēc gan krāšņo, bet nekonkrēto stāstu vietā visu šo gadu laikā galdā tā arī nav likta kaut viena šāda atšķetināta shēma? Kaut vienai tādai tak kaut vai pēc nejaušības principa noteikti vajadzētu būt, - bet nez kāpēc neviens SABs-KNABs tādu nevar parādīt...

Un vēl viņi saka: jauki, protams, bezgala jauki, ka reālus atsēžamus gadus iedod gan Vaškevičam-Sportam par blēdīšanos amatpersonas deklarācijā (Kampars noteikti bailēs trīc), gan Vilkastei par ar eiro piebāztas kurpju kastes staipīšanu (un tas taču nav svarīgi, ka par šādas kastes eksistenci liecina tikai viena krimināla stukača un viena uz visu gatava domes kukuļmenedžera stāstītais), - bet kaut kā tas nav tas, kas visus šos gadus stāstīts. Kaut kādi sīkumi. Kur lielās atmazgāšanas un "kontrabass ar politisko jumtu"?

Šie uzpirktie nejauceņi iet vēl tālāk – viņi atļaujas atklāti ņirgāties par, piemēram, KNABa jaunāko, tikai šonedēļ tautās palaisto krāšņo stāstu. Stāstu par to, kā kukuļošanas lietā, iespējams, trīs, iespējams, advokāti, iespējams, izteikuši, iespējams, vardarbības, iespējams, draudus, iespējams, kādai personai, lai tā, iespējams, tālāk, iespējams, "iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par prettiesisku atlīdzību trīs miljonu eiro apmērā ir jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā".

Lai kā "iespējotos" KNAB, tā, protams, ir Vaškeviča-Kravaļa kukuļošanas lieta, un tajā, kā nu jau pilnīgi skaidri zināms no publiskotajiem lietas materiāliem, ir viens un tikai viens, un ne vairāk kā viens nozīmīgs liecinieks, uz kura liecībām un veiktajiem ierakstiem visa lieta arī uzbūvēta, - VID ģenerāldirektora vietnieks Kravalis, kurš, ja ticēt viņa paša liecībām, no Vaškeviča saņēmis naudas maisiņu, pāris nedēļas mētājis pa savu auto un tad pēkšņi sapratis, ka tas, Jēzus Marija, taču ir kukulis.

Tad nu, lūk, šie uzpirktie ļaudis atļaujas ņirgāties – pat ja noticētu Strīķes-Juraša jaunajam stāstam par to, kā trīs advokāti, miljonu apstulbināti, aizmirsuši savai profesijai raksturīgo blēdīgumu un apdomību un vienotā korī ķērušies pie draudēšanas un miljonu solīšanas, ir vienkārši neiedomājami, kā šiem glumiķiem, labi zinot minētās kukuļošanas lietas apstākļus, varētu ienākt prātā pamēģināt pakukuļot tieši konkrēto Kravali.

Un ne jau tāpēc, ka Kravalis būtu tāds "Delnas" goda biedrs, bet gan tāpēc, ka visi publiskotie lietas materiāli skaidri rāda – cienīto kungu KNABa meiteņu un zēnu nadzīgās rokas ir tik stingri paņēmušas pie vīrišķās rotas, ka no tām viņam izrauties un saglābt arī minēto rotu iespējams tikai ar izcili labu uzvedību.

Nav faktiski nekādu šaubu, ka kungam ir bijusi tikai viena izvēle – liecināt pret Sportu-Vaškeviču vai iesēsties pašam. Un ka pamēģinās tik viņš tagad kaut nedaudz pamuļķoties ar liecību mainīšanu – un iesēdīsies pats, ka noskanēs vien. Tā ka pretēji KNABa jaunajam krāšņajam stāstam pat pēdējam plānprātiņam neienāktu prātā mēģināt kukuļot Kravali, - TĀDUS stulbeņus pat pašā KNABā nevarētu atrast...

Ko tad var atbildēt šiem uzpirktajiem apšaubītājiem un ņirdzējiem, kam nepietiek ar KNABa kristālskaidro un godīgo apsolījumu, ka viss tieši tā arī ir bijis, kā vēstīts jaunajā stāstā? Faktiski tikai vienu – nav ko te daudz vāvuļot un prātot! Būtu jau nu jums laiks saprast, ka šajā te mūsu tiesiskajā valstī ne fakti, ne veselais saprāts nav ne graša vērti situācijās, kad viss notiek "po poņaķijam" – tā, kā tam ir jānotiek normālā policejiski bandītiskā valstī.

Kā to saprast? Portāls "pietiek.com" pirms pāris nedēļām virknē turpinājumu publicēja šo te pašu pieminēto advokātu uzstāšanās Rīgas domes kukuļošanas lietā. Protams, protams, jāņem vērā, ka darīšana ir ar glumu un ar visām ķeskām nopirktu ļaužu garadarbu, - bet no šīm uzrunām varēja izskrabināt ne mazumu interesantu faktu.

Nu, piemēram, par jau pieminēto patiesi leģendāro objektu – ar naudu pilno kurpju kasti, kuru Vilkaste kopā ar savu mākleri, KNAB ziņotāju Štālbergu esot nodevusi domes kukuļmenedžerim Janitam, lai pie Štrama un vēl "augstāk" sakārtotu sev labvēlīgu plānojumu.

(Kāds pajautās: ja reiz lielais zemes darījums bija Vaškeviča naudas atmazgāšana, kā tas visiem taču labi zināms, kāpēc gan Vilkastei vajadzēja līst vai no ādas ārā un staipīt šurpu turpu kurpju kastes ar simtiem tūkstošu eiro, - tak vienkārši atmazgātu, un miers? Jautājiet kādam citam.)

Tātad - naudas nav, tā sen kaut kur izgaisusi, ja tiešām bijusi, kastes arī nav, bet ir divu uzticamu (KNAB un prokuratūras pārliecībā) liecinieku – iepriekš sodītas KNAB uzticamības personas un pašvaldības kukuļmenedžera – liecības:

- Viens saka, ka nauda esot bijusi sapakota paciņās un tie bijuši eiro un lati. Otrs saka, ka nekā tamlīdzīga – juku jukām visādi eiro. Viņš vēl četrās-piecās minūtēs spējis saskaitīt 326 tūkstošus eiro, kaut patiesībā pēc viņa apraksta sanāktu, ka skaitīšana prasītu vismaz pusstundu.

- Pirmais liecinieks KNABam iesniegumu par šo atgadījumu nosūtījis astoņus (!) mēnešus pirms brīža, kad KNAB sācis kriminālprocesu par šo faktu, jo par ko tādu ierunājies par citiem grēkiem pie rīkles paņemtais otrais liecinieks. Viens no viņiem sākumā runā par 2005. gada vasaru, otrs – par tā paša gada vēlu rudeni.

- Tad KNABam ienāk prātā otrajam lieciniekam uz brītiņu izsniegt viņa dienasgrāmatu, un pēc šīs iepazīstināšanas tajā brīnumainā kārtā atrodas ieraksts "nodevu kurpju kasti" – un apsūdzību apstiprinošs pārliecinošs fakts ir rokā.

- Precīzi piecas dienas pēc tam, kad pieminētais ieraksts ir atradies un legalizēts, prokuroram to uzrādot otrajam lieciniekam (tam pašam, kurš šo ierakstu pēkšņi "atradis"), atskārsme pati no sevis iestājas arī pirmajam lieciniekam – un viņš prokuroram paziņo, ka, nudien, esot skaidri atcerējies, ka kukuļa nodošana notikusi nevis vasarā, bet gan tieši novembrī.

- Tas, ka šis te laimīgais atradējs – otrais liecinieks iepriekš ir apgalvojis, ka savu 2005. gada rudens kukuļa naudas daļu viņš esot iemaksājis no darījuma, kas noticis 2006. gada pavasarī, nevienu nesatrauc.

- Prokuroram savukārt šī laika ceļojuma versija tik ļoti iepatīkas, ka viņš jau tiesā paziņo – tas, ka Vilkastei 2007. gadā (pēc tā paša lielās atmazgāšanas darījuma) bijusi konfiscējama nauda, skaidri apliecinot, ka nauda kukulim viņai ir bijusi arī 2005. gadā.

- Un tāpat prokurors visā nopietnībā paziņo, ka Vilkastei kukuļa nauda mierīgi varējusi būt – viņai taču bankas esot izdevušas kredītus īpašumu iegādei. Tiesa, izrādās, ka kredīti tā arī palikuši bezskaidrā naudā un banknotēs nav pārvērtušies, – bet ies nu kāds ņemt vērā tādus sīkumus...
Un tā tālāk, un tā tālāk.

Uzpirktie šaubu sējēji runā, ka šitādu absurdu pat Latvijas tiesās ne katru dienu negadoties redzēt. Bet lai viņi runā – mēs par laimi dzīvojam valstī, kur ar šādiem, tā sacīt, faktiem ir pilnīgi pietiekami, lai vismaz vienai konkrētai Vilkastei piespriestu divus pavisam īstus gadus. Ņemot vērā visu to, ko mēs par viņu zinām, pateicoties KNABa krāšņajiem "iespējamstāstiem", - protams, pamaz, pamaz, bet nu vismaz kaut kas...

Vienīgais, kas šajā sakarā varētu mulsināt ne tikai uzpirktos šaubu sējējus vien, - kā mēs tāpat labi zinām, abiem pieminētajiem ļaundariem ir gan visādi tumši kontakti augstās iestādēs un amatos, gan bezgala daudz melnās naudas, kas tiek tērēta advokātiem, lobistiem, ārstiem un kam tik vēl ne, un, acīmredzami pateicoties tiem un vēl arī personiskajai apņēmībai, viņi vēl spirinās.

Bet kas notiks ar vidusmēra Latvijas iedzīvotāju bez kontaktiem un resursiem, ja viņš pagadīsies pa ceļam kādai šādai te KNABa-SABa-prokuratūras stāstu stāstītāju un pierādījumu sacerētāju bandiņai? Nez kāpēc šķiet, ka nekāda lāga spirināšanās nesanāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!