Latvijas inteliģences pārstāvji: Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijas inteliģences pārstāvju atklāta vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam

A.god.Valsts prezidentam Andrim Bērziņam
Ļ.cien. Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai
A.god. Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies" /Rainis/

Latvijas parakstītais līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai uzliek mūsu valstij būtisku pienākumu – ne tikai iestāties ES, bet arī pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, aizstājot latus ar eiro.

Apņemoties ko paveikt, latviešiem ir trāpīgs teiciens, kas liecina par atbildību un spēju pildīt solīto – Vīrs un vārds! Vērojot dažu organizāciju pēdējā laika aktivitātes, kas vēlas panākt tautas nobalsošanu jautājumā par lata nomaiņu, jāsecina, ka dažiem šis latvisko godprātību raksturojošais teiciens ir neizprotams, svešs un vērā neņemams.

Jau izsenis mūsu valsts labklājības un arī tautas saimniekošanas prasmes simbols ir bijusi latviskā neatlaidība, izglītotība un darba tikums. Arī pragmatisms un apdomība, pieņemot nozīmīgus un izšķirošus lēmumus. Tieši šīs īpašības mēs likām lietā jau 2003.gada 20.septembrī, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad, tuvojoties pārejai no lata uz eiro, ir vērts to atcerēties un teikt pārliecinošu JĀ.

Mēs varam diskutēt, kas mums patīk vairāk – lats vai eiro, taču dzīve jau daudz ko ir pateikusi priekšā. Jau vairāk nekā astoņus gadus lata kurss ir piesaistīts eiro, un tas, ka, ceļojot vai pērkot un pārdodot preces un pakalpojums ārpus Latvijas, norēķinos izmantojam eiro, bet Latvijā latu, mums rada papildu izdevumus (naudas mijējiem, protams, ienākumus). Lai gan Latvijā norēķinos izmantojam latu, jāņem vērā, ka gandrīz 80 procenti no aizņemtās naudas ir eiro, kas nozīmē, ka eiro tā būs arī jāatdod. Eiro noliedzēji mūs baida ar cenu palielināšanos. Jā, taču cenas aug neatkarīgi no tā, vai norēķināmies latos vai eiro, jo ikviena valūta maina savu vērtību. Savukārt tas, cik lielā mērā cenas ietekmēs lata nomaiņa uz eiro, būs atkarīgs no mūsu pašu godprāta pret sevi un pārējiem.

Nereti tiek piesaukta doma, ka lats ir nacionālās identitātes simbols un dzirdam aicinājumu nemainīt latu pret "svešo" eiro. Taču lats, krona, franks vai guldenis ir TIKAI laikmetu raksturojoša zīme, bet ne nācijas identitāte un tās raksturojums. Tieši identitātes saglabāšanas vārdā Latvijai ir vajadzīga dalība Eiropā un, līdz ar to – arī tās monetārajā savienībā. Tas palīdzēs saglabāt identitāti laikmetā, kas mazina robežas, pārvar attālumu, veicina starptautisku sadarbību, mudina mūsu tautsaimniecību balstīt uz pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem un – uz eksportu.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, kas patiešām ir mūsu identitāte. Pirmkārt un galvenokārt tā balstās uz kultūras vērtībām un arī tradīcijām, uz vērtībām, kuras ir augstu novērtētas arī ārpus Latvijas – tie ir sasniegumi mūzikā, mākslā, sportā... Ja paši nespēsim, nepratīsim vai nevēlēsimies aizstāvēt savu nacionālo identitāti – valodu, kultūru, tradīcijas, lats to mūsu vietā nepaveiks. Jo nauda primāri ir maksāšanas līdzeklis, ar ko izsaka preču un pakalpojumu vērtību. Mums jāapzinās, ka neko nevaram iegūt, neko nedodot pretī. Tāpat kā nevaram pastāvēt, nemainoties līdzi laikam un tā izvirzītajiem noteikumiem.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, lūdzam Jūs, valsts augstākās amatpersonas, izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai saistībā ar eiro ieviešanu iepriekš minētie Vīrs un vārds! principi tiktu turēti godā – Latvija kā valsts ir apņēmusies ieviest eiro, un šim solījumam jāseko reāliem darbiem.

Lūdzam nepieļaut manipulācijas ar valstij svarīgiem ekonomikas jautājumiem atsevišķu personu politisko reitingu celšanai!

Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Vaira Vīķe Freiberga, bijusī Valsts prezidente
Anna Žīgure, rakstniece
Deniss Hanovs, pētnieks
Tālavs Jundzis, akadēmiķis
Prof. Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
Prof. Ivars Knēts, akadēmiķis
Džemma Skulme, māksliniece
Pēteris Vasks, komponists
Dzintra Geka, režisore
Knuts Skujenieks, dzejnieks
Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis
Prof. Jānis Stradiņš, akadēmiķis
Prof. Mārcis Auziņš, LU rektors
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents

Source

Tags

Džemma Skulme Eiro ieviešana Knuts Skujenieks Mārcis Auziņš Pēteris Vasks Vaira Vīķe Freiberga Vitālijs Gavrilovs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form