Latvijas Jauno zinātnieku apvienība: IZM – solām pa jaunam, darām pa vecam?
Foto: Shutterstock

Valdība ir apstiprinājusi 2020. gada valsts budžetu un tajā paredzējusi Latvijas ilgstpējīgai attīstībai tik ļoti nepieciešamo finansējuma pieaugumu zinātnē. Diemžēl, pretēji solītajam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pie palielināta finansējuma nav pildījusi pati savus iepriekš noteiktos prioritāros pasākumus: izmainīt bāzes finansējuma modeli un tam piešķirt lielāku finansējuma daļu.

Vēl 3. septembra ministru kabineta (MK) sēdes dokumentos, kā pats svarīgākais IZM prioritārais pasākums norādīts "Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā un jaunu kvalitātes kritēriju ieviešanai, ieskaitot inovāciju radīšanu un zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums... ", kurš uzlabotu visu zinātnes vidi Latvijā, veicinot mūsu zinātnes konkurētspēju pasaulē un sadarbību ar uzņēmumiem1.

Pirms diviem gadiem Latvijas zinātnieku saime, sadzirdējusi sabiedrības un valsts pārstāvju pārmetumus par nevēlēšanos mainīties un sasmakušu domāšanu, nāca kopā un pēc jauno zinātnieku iniciatīvas vienojās par reformu nepieciešamību. Tam tika pieiets kā jau zinātniekiem ierasts, tapa zinātnisks pētījums, kas pierāda, ka ieguldījumi Latvijas zinātnē atmaksātos un visa Latvijas sabiedrība no tā dzīvotu labāk, ar noteikumu, ka nauda tiek ieguldīta efektīvi2.

Kopdarbā ar visiem nozares spēlētājiem un IZM tika radīts rezultātorientēts bāzes finansējuma sadales modelis, kas paredz valsts ieguldījumus zinātnē sadalīt pēc sasniegtajiem rezultātiem3 nevis - kā šobrīd- galvenokārt sadalot "pēc galviņām". Gan zinātnieki, gan IZM pārrunāja šīs izmaiņas gan ar citiem inovāciju ekosistēmas dalībniekiem, gan valdības pārstāvjiem. Jauno zinātnieku piedāvājums ieguldīt, lai mūsu tauta dzīvotu labāk, rada dzirdīgas ausis virknē partiju pārstāvju.

Koalīcijas deputāti, kā redzams no budžeta sarunu iznākuma, šo bija ņēmuši vērā, iezīmējot 8 miljonu lielu papildinājumu zinātnes budžetā katrā no gadiem- 2020., 2021.un 2022. Zinātnieku sabiedrība augsti novērtē Jaunās konservatīvās partijas spēju šo panākt par spīti tam, ka finansējums zinātnei nav partijas augstāko prioritāšu sarakstā un pateicās par nenogurstošo atbalstu zinātnei un attīstībai no Nacionālās apvienības puses, kā arī Jaunajai Vienotībai un tās pārstāvim Arvilam Ašeradena kungam, kurš ir pierādījis sevi kā patiesu un labu ideju pilnu zinātnes aizstāvi.

Kaut liktos, ka šeit stāstam jābeidzas uz laimīgās nots: zinātnieki pierādījuši lietderību, valdība noticējusi, papildus naudu iedevusi un nu tik varēsim pētīt un pārvērst pētījumus izgudrojumos un naudā, IZM sagādā pārsteigumu. Pirms tam norādot par savu prioritāti un prasot naudu zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai un papildus finansējumu Fundamentāli lietišķo pētījumu programmas (FLPP) konkursam, pēc papildus 8 miljonu gadā iezīmēšanas IZM redzējums par naudas izlietojumu mainās.

Tagad redzam, ka valdības apstiprinātajā plānā lauvas tiesa - vairāk kā 4.5 miljoni Eiro 2020. gadā4 un 9.5 miljoni līdz 2022. gadam5 - paredzēts novirzīt dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (ESA) un Eiropas Kodolizpētes centrā (CERN). Iemaksāto dalības maksu EKA varēs atgūt, Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem iegūstot pētnieciskos projektus kosmosa pētniecības jomā iemaksātā finansējuma apjomā, kamēr dalības maksa CERN nenodrošina pieeju pētniecības finansējumam un tādēļ plānots izveidot jaunu valsts pētījumu programmu kodolfizikā ar papildus finansējumu 0,3 miljoni gadā. Tādējādi, kosmosa pētniecībai atvēlētais finansējums sastādīs ap 7% no kopējā valsts finansējuma zinātnei un pētniecībai, kas ir aptuveni tikpat, cik ASV novirza NASA.6 ESA mums šajā trīs gadu posmā izmaksās 7,3 miljonus! Savukārt, garantējot ap 0,7 miljoniem gadā finansējumu kodolfizikai, tā visdrīzāk kļūs par otru no valsts visdāsnāk atbalstīto zinātņu apakšnozari Latvijā. Tajā pat laikā citu zinātnes nozaru un apakšnozaru pārstāvjiem būs jākonkurē par finansējuma iegūšanu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā, kurā kopējais pieejamais finansējums nākamgad tiks palielināts vien par 1,5 miljoniem un būs apm. 11 miljoni eiro.

Vēl paredzēti līdzekļi jauna studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanai un studējošo kredīta dzēšanai bērna piedzimšanas gadījumos abiem vecākiem, atbalsta mehānisma nodrošināšanai jaunatnes organizācijām un papildus budžeta finansējumam to darbības nodrošināšanai, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības satura apguvē iesaistītā personāla sagatavošanā un pilnveidē.

LJZA atbalsta Latvijas dalību starptautiskās zinātniskās organizācijās. Taču, ierobežota zinātnes budžeta apstākļos (kad esam pirmspēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā), finansējums ir jākoncentrē, nevis jāizkliedē. Mums arī nav nekas pret jauniešu organizācijām, mēs atbalstām arī jaunu studiju kreditēšanas modeli, bet vai tiešām šis viss ir svarīgāks par solīto pirmo prioritāti- pamatieguldījumiem zinātnē, bāzes finansējumā institūcijām? Situācijā, kad esam solījuši- dodat papildus naudu zinātnei, mēs ieguldīsim tur, kur būs rezultāts?

LJZA ieskatā valsts finansējuma palielinājums zinātnei būtu jānovirza: 1) zinātnes bāzes finansējuma sistēmas sakārtošanai, nodrošinot to pilnā apjomā un mainot tā aprēķināšanas kārtību, lai motivētu institūcijas paaugstināt starptautisko konkurētspēju un rezultatīvo sniegumu un 2) atvērtās tematikas tipa pētniecības projektu atbalstam, kuru piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskā izcilība (piemēram, FLPP konkurss). Pie tam, ja par zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu un izmaiņām tā aprēķināšanas modelī šogad ir diskutēts vairākās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdēs, tad jautājums par dalību EKA un CERN šogad publiski praktiski nav spriests. Cik pamatota ir šāda politiskā izvēle- ieguldīt prioritāri kosmosa un kodolfizikas pētniecības attīstībā?

Latvija ir izvēlējusies zinātni attīstīt sešās RIS 3 viedās specializācijas jomās: bioekonomika, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas biomedicīna, viedie materiāli un humanitārās un sociālās zinātnes. Mūsu ierobežotie zinātnes līdzekļi būtu jākoncentrē šajās sešās definētajās jomās un jāiegulda zinātnes bāzes finansējumā līdztekus mainot tā sadales sistēmu, lai tā būtu vairāk vērsta uz sniegumu. Kāda jēga vārdos noteikt prioritātes, ja pēc tam darbos naudu dodam citiem?

LJZA ir pamatotas bažas ir par to, ka šo zinātnes finansējuma pieaugumu nejutīs Latvijas labākie un spējīgākie pētnieki. No tā neveidosies jaunas grupas mūsu valsts izvirzītajās prioritārajās jomās un no tā neiegūs mūsu zinātnieku tūkstoši. Par šo naudu pētīs un strādā tikai tie, kas strādā ierobežotās jomās, proti, kosmoss un kodolfizika- pavisam neliels skaits no Latvijas zinātniekiem.

Piemēram, Eiropas lielākajā pētniecības un inovāciju programmā Apvārsnis 2020 kosmosa jomā finansēti vien seši projekti no Latvijas kopā par 330 tūkstošiem eiro7. Salīdzinājumam, Latvijas visveiksmīgākajā jomā - enerģētikā - kura ir arī viena no RIS3 viedās specializācijas jomām, finansēti 45 projekti par 8,5 miljoniem eiro8. Apskatot zinātniskos rakstus SCOPUS datubāzē, redzams, ka sadarbībā ar CERN rakstus publicējusi tikai Rīgas Teniskā universitāte, turklāt tikai pieci pētnieki no tās. Vai mēs varam atļauties gadu gaitā ieguldīt miljonus tajā, lai pieci pētnieki publicētos? Kā šāda pieeja kāpinās mūsu zinātnisko rezultativitāti un, līdz ar to, cels mūsu universitātes tuvāk kārotajam TOP500 reitingos? Vai varbūt tas ir šauras interešu grupas lobijs, kas nedos vēlamo pienesumu Latvijas zinātnes izcilībai?

Augstākās izglītības pārvaldības jautājumu pārrunāšanai IZM ir izsludinājusi četru semināru ciklu ar nosaukumu "Drosme mainīties"9. Mīļie ministrijas pārstāvji, lūdzu parādiet savu drosmi mainīties - pildot solīto zinātniekiem, deputātiem un Latvijas sabiedrībai.

1 Informatīvais ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un 2022. Gadam. https://fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMzin_030919_PP.docx

2 https://www.makroekonomika.lv/ieguldijumi-izglitiba-un-zinatne-atslega-izklusanai-no-zemu-ienakumu-slazda

3 https://ir.lv/2019/01/31/solis-pretim-nobelam-zinatnes-finansejums-seko-sniegumam/

4 Likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_10/FMAnot_101019_proj2020.1952.docx

5 Pielikums informatīvajam ziņojumam "Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam". Atbalstītais papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem. https://fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMZinp_160919.xlsx

6 Table 18–2. FEDERAL RESEARCH AND DEVELOPMENT SPENDING. https://www.whitehouse.gov/wp-content/uploads/2018/02/ap_18_research-fy2019.pdf

7 Horizon Dashboard. Projects: Space. https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/93297a69-09fd-4ef5-889f-b83c4e21d33e/sheet/erUXRa/state/0

8 Horizon Dashboard. Projects: Secure, clean and efficient energy. https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/93297a69-09fd-4ef5-889f-b83c4e21d33e/sheet/erUXRa/state/0

9 https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3665-izm-organize-diskusiju-ciklu-augstakas-izglitibas-parvaldiba-latvija-drosme-mainities

Comment Form