Latvijas kino nozares pārstāvji: Par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā  (12)

Latvijas filmu nozares profesionāļi lūdz valdību steidzami veikt labojumus valsts budžeta projektā 2013. gadam un novērst kļūdu, kas var radīt būtiskas izmaiņas nozares attīstībā. Valsts budžeta projektā nav apstiprināts līdzfinansējums ārvalstu filmu ražošanai, neiedziļinoties situācijas būtībā. Ar šo vēstuli vēlamies izklāstīt iemeslus, kādēļ finansējuma piešķiršana ir svarīga ne vien Latvijas kinoindustrijai, bet visai valsts ekonomikai kopumā.

Līdzfinansējuma piešķiršanas shēma ir jauns instruments Latvijas ekonomikas veicināšanā, taču tā jau gadu desmitiem veiksmīgi darbojusies citviet pasaulē. Kā uzskatāms piemērs minams Rīgas Filmu fonds, kas jau divus gadus rezultatīvi strādā Rīgā un tās apkārtnē, piesaistot ārvalstu producentus un nodrošinot darbu lielam skaitam cilvēku no dažādām jomām. Kopš Rīgas Filmu fonda dibināšanas 2010.gadā, tas valsts un pašvaldības budžetos ienesis ap 10 miljoniem latu. Ar tik pozitīviem rādītājiem šķistu likumsakarīgi dibināt līdzīgu fondu visas Latvijas mērogā, kas radītu vēl labvēlīgākus apstākļus ārvalstu filmu projektu piesaistei.

Kā var noprast valdības līmenī šādi ekonomikas sildīšanas pasākumi ir aktuāli, jo šī gada septembrī valdība bija uzaicinājusi ASV uzņēmēju delegāciju, kuras sastāvā bija Holivudas vadošās studijas Warner Brothers pārstāvis, kurš Latvijas izredzes piesaistīt ASV filmēšanas grupas vērtēja pozitīvi tieši saistībā ar valdības un pašvaldību iniciatīvām.

Diemžēl līdzekļu sadalījums 2013.gada budžetā liecina par pretējo.

Plānoto summu - 300 000 Ls - nevar uzskatīt par ievērojumu ietaupījumu. Jo īpaši salīdzinājumā ar ieguvumu, ko šie līdzekļi varētu dot. Jāsaprot, ka līdzfinansējuma shēma neparedz tūlītēju Latvijas valsts finansiālu ieguldījumu. Tā ir vien garantija, ka ārvalstu producenti šo summu saņems pēc tam, kad filmu projekta uzņemšanai Latvijā iztērēts attiecīgs apjoms ārvalstu finansējuma - apmēram 3 miljoni latu. Turklāt peļņa ir vien daļa no ieguvuma, ko Latvija saņem. Uzņemot ārvalstu filmas, tiek attīstīta pašmāju filmu industrija, starptautiski spodrināts Latvijas tēls un nodrošināts darbs lielam cilvēku skaitam. Svarīgi apzināties, ka filmas tapšanā piedalās ne vien kino nozares profesionāļi, bet arī transporta, celtniecības, pašvaldību, policijas, viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas un citu jomu darbinieki, tādā veidā ievērojami "sildot" Latvijas ekonomiku.       

Būtiski uzsvērt, ka 2012. gada 29. maijā jau pieņemti Ministru kabineta noteikumi ”Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā", tie izdoti saskaņā ar Filmu likuma 11. pantu, noteikumus parakstījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Noteikumi stājas spēkā ar 2013. gada 1. janvāri, taču tie nevar darboties bez reāla līdzfinansējuma, kam jātiek iekļautam valsts budžetā.

Formālais arguments šīs minimālās summas neiekļaušanai valsts budžetā dīvainā kārtā nāk no Kultūras ministrijas, kurai taču būtu jāsaprot un jāaizstāv pakļauto nozaru intereses, - šie MK noteikumi neesot ”līdz galam saskaņoti" Eiropas Komisijā. Taču jāuzsver, ka 2008. gada 16. jūlijā Eiropas Komisijā (EK) jau tikusi apstiprināta kārtība, kādā Latvijā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem, un šis apstiprinājums apliecina - Latvijas atbalsta sistēma atbilst tam, ko pieprasa EK paziņojums kinematogrāfijas jomā. 2008. gadā pieņemtais EK lēmums noteica, ka Latvijas atbalsta sistēma būs uzskatāma par atbilstošu Eiropas prasībām līdz pat 2013. gadam, turklāt no jauna pieņemtie Ministru kabineta noteikumi arī jau iesniegti saskaņošanai EK un prognozējams, ka saskaņošana notiks vistuvākajā laikā. Turpretim atbalsta shēma citiem KM pārraudzībā esošiem kultūras projektiem vispār vēl ir tikai saskaņošanas procesā, bet atbalsts šiem projektiem tāpēc netiek apturēts.

Latvija kļūst aizvien piemērotāka vieta pasaules līmeņa filmu uzņemšanai un par to liecina fakts, ka 2013. gadā uz Rīgas Filmu Fonda līdzfinansējumu bija gatavi pretendēt vismaz astoņi ārvalstu filmu projekti. Līdz ar Rīgas Filmu fonda dibināšanu esam apsteiguši Lietuvu un Igauniju, kurā līdzīgu fondu vēl nav. Vēlamies saglabāt līderpozīciju reģionā un turpināt iesākto virzību. Diemžēl jāsaprot, ka iesāktos procesus nevar uz laiku apturēt un atsākt nākamā gada budžeta ietvaros, neko nezaudējot. Ārvalstu producenti gluži vienkārši meklēs iespējas projektus filmēt valstīs ar izdevīgākiem noteikumiem un labāku līdzfinansējuma shēmu.

Lūdzam nopietni apsvērt Latvijas filmu nozares profesionāļu argumentus un atbalstīt ierosinājumus. Vienbalsīgi uzskatām, ka līdzfinansējuma shēma ir ne vien veids, kā attīstīt industriju, bet arī mehānisms, kā Latvijas valsts var palielināt budžeta ieņēmumus.

Patiesā cieņā,

Ivo Ceplevičs

SIA FILM ANGELS STUDIO

Valdes loceklis

Gary Allen Tuck

SIA BALTIC FILM SERVICES

Valdes priekšsēdētājs

Roberts Vinovskis,

STUDIJA LOKOMOTĪVE

Valdes priekšsēdētājs

Igors Proņins

SIA FORMA PRO FILMS

Valdes loceklis

Gints Bērziņš

SIA ARKOGINTS Valdes priekšsēdētājs
Latvijas Kinooperatoru Ģildes prezidents

Sergejs Serpuhovs

SIA BALTIC PINE FILMS
Valdes loceklis

Vilnis Kalnaellis

SIA RIJA FILMS Valdes loceklis

Latvijas Kino Producentu Asociācijas prezidents

Linda Cēsniece
CINEVERA LV, SIA

Direktore

Guntis Trekteris

SIA EGO MEDIA

Valdes Priekšsēdētājs
             

Andrejs Ēķis

SIA PLATFORMA FILMA

Valdes priekšsēdētājs