Latvijas Mediju ētikas padomes vēstule medijiem un žurnālistiem  (21)

Vienlaikus ar informāciju mediji veido attieksmi un noskaņojumu, virzot ikvienu līdzdalībai krīzes pārvarēšanā medicīnas nozarē, ekonomikā, izglītībā, mākslas un citās krīzes skartajās jomās. Līdzsvarots ārkārtējās situācijas informatīvs atveidojums kopā ar analītisku skaidrojumu un proaktīva noskaņojuma uzturēšanu ir gan Latvijas valdības, gan medicīnas darbinieku, gan arī mediju un žurnālistu nopelns, kas līdz šim paveikts samērā sekmīgi.

Taču divu mēnešu laikā intensīvā informācija par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi radījuši zināmu sabiedrības nogurumu, neiecietību un apnikumu. Lai gan pēdējās nedēļās arvien vairāk Latvijas mediju atgriežas pie pirmskrīzes dienaskārtības, daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk no tās izvairīties. Latvijas Mediju ētikas padome rosina medijus sekot līdzi mainīgajam sabiedrības noskaņojumam un pandēmijas norises diskursu arī plašāk vērst uz pēckrīzes ilgtspējīgu attīstību. Šī situācija būtu jāizmanto ne tikai sekmīgai un ātrākai vīrusa izraisītās slimības izplatības mazināšanai, bet arī tālredzīgam sociālo un morālo vērtību atgādinājumam un ilgtspējīgas perspektīvas ierosinājumam.

Koronavīrusa pandēmija gan pasaulē, gan Latvijā būtu izmantojama, lai pārliecinātu ikvienu par sociālās un morālās atbildības vērtību, rūpēm par sevi ne tikai pašreizējā situācijā, bet arī turpmāk. Latvijas Mediju ētikas padome iesaka pievērst uzmanību neapzinātai diskriminācijai, ko var radīt ziņas par vīrusa izplatību veco ļaužu patversmēs, nabadzīgo slāņu un bezpajumtnieku vidē. Diskriminējoša var izrādīties neiecietība pret vecāka gada gājuma cilvēkiem, repatriantiem, jauniešiem, kuri vēlas neierobežoti socializēties, kā arī pret mazāk izglītotiem un medijpratīgiem līdzpilsoņiem.

Ir svarīgi analizēt dažādas pieredzes, tomēr jāsaglabā atsevišķa notikuma konkrētība, nevispārinot un nepārnesot to uz naidīgu attieksmi pret visu konkrēto cilvēku pārstāvēto grupu. Krīze ir solidaritātes, līdzcietības un cilvēcības laiks, un nav pieļaujama neviena sabiedrības slāņu diskriminācijas vairošana.

Statistikas un citas ziņas par saslimušajiem un mirušajiem prasa īpaši niansētu, saudzīgu un iejūtīgu attieksmi. Nav lieki atgādināt, ka nāves ziņu tematika ir īpaši jūtīga. Aiz katra no skaitļiem ir dzīvības vērtība, traģisks zaudējums un tā pārdzīvojums. Uzticību medijam nevairo un prestižu neceļ sensacionalitāte un statistikas pārvēršana "pasaules čempionātos". Nav pieļaujama sasteigtība, paviršība un neiejūtība nāves ziņu komunikācijā.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana. Tas būtiski īpaši šajā laikā, kad viltus ziņu apjoms ievērojami pieaudzis.

Medijiem ir neapšaubāma vara pār cilvēku noskaņojumu, attieksmi pret sevi, citiem, valsti un pasauli kopumā, tāpēc visiem kopā jādara viss, lai mainītu un mazinātu koronavīrusa izraisītās krīzes sekas un ar to saistīto ierobežojumu radīto nogurumu un neapmierinātību. Šī ārkārtējā situācija neapšaubāmi veicina izmaiņas mūsu sabiedrībā, bet svarīgi ir, lai katrs no mums spēj pozitīvi mainīties līdzi, izdarot priekš sevis attiecīgus secinājumus.