Edgara Jaunupa, partijas "Jaunais laiks" kandidāta Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, redzējumu par nacionālo spēku izredzēm galvaspilsētā un principiem domes koalīcijas veidošanā uzklausīja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dainis Lemešonoks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

V. Krustiņš: - Ja paliek spēkā šābrīža tendences reitingos, tad jums ir pat izredzes dibināt domē "divvaldību", vairākumu kopā ar "Saskaņas centru".

E. Jaunups: - Galvenais, ka jaunā koalīcija, kas taps Rīgas domē, nedrīkst būt sadrumstalota. Citādi būs tāda pati, ja tā var teikt, "šļura" kā Aksenoka laikā, kāda tā ir patlaban - tēlojot, ka "Saskaņas centra" koalīcijā nav, bet faktiski bez šīs frakcijas būtiski lēmumi netiek pieņemti, arī pilsētas budžeti šim un pagājušajam gadam, pati Birka apstiprināšana amatā... Ja šāda šļura izveidosies atkal, tad Rīga nebūs vilcējs, kas palīdz valstij uzveikt ekonomikas problēmas, bet kļūs Latvijai par akmeni kaklā. Lai koalīcija būtu efektīva darbā, tā jāveido diviem vai trim partneriem.

- Ja veidotos vēl cits tikpat stiprs spēks kā "SC", tad jums būtu izvēle. Vai vispār ir izvēle?

- Partneru skaits ir tikai viens no mūsu principiem. Tikpat būtisks kā ekonomika ir tas, lai valstī un galvaspilsētā netiek apdraudētas latviešu fundamentālās intereses. Nevaram pieļaut, ka Rīgā vairākumu veidotu "SC" un "PCTVL" komplektā ar visiem pielāgoties spējīgo Pirmo partiju/"Latvijas ceļu" Aināra Šlesera vadībā. Jā, šī koalīcija būtu efektīva, jo sastāvētu tikai no trijiem partneriem, bet tā būtu nepieņemama latviešu interesēm un arī eiropeiskas, no korupcijas brīvas Rīgas nākotnei.

- Bet kuru intereses svarīgas būs tad, kad vairākumu veidos? Kad Šlesera kungs runā ar Ušakova kungu, abiem ir skaidras kopējas intereses, viņiem jūsu nacionālisms nav vajadzīgs. Šīm partijām, ļoti iespējams, būs liels mandātu skaits, un, lai tiktu ar tām kopā, jūs liksiet nacionālismu malā. Būsiet pragmatiski?

- Nacionālismu malā var likt tieši "SC", "PCTVL" un Šlesera koalīcija. Ja latviešu partijas veidotu domē triju partneru koalīciju, tas, manuprāt, ir ideālākais modelis.

- Kuras trīs?

- Tas ir atkarīgs no vēlēšanu rezultāta. Es redzu kā kodolu "JL", ar simpātijām raugos uz jaundibinātām partijām - "Sabiedrību citai politikai" un Pilsonisko savienību. Tāpat iespējama sadarbība ar valdības partneriem - Tautas partiju, zaļajiem zemniekiem, tēvzemiešiem.

- Bet tad jau šļura būs vēl lielāka! Turklāt kurš tur ar kuru vieglāk vienosies?

- Pēcvēlēšanu situācija jāvērtē nevis pēc tā, kam ar ko vieglāk vienoties, bet pēc tā, kā kura partija šobrīd strādā, uz cik balsīm nākamajā domē pretendē. Tā sauktās latviešu partijas tagadējā Rīgas koalīcijā ar savu nekvalitatīvo darbu pašas samazināja iespēju, ka trīs nacionāli spēki varētu veidot vairākumu. Mums ir jārēķinās ar to, ka "SC" iekļaušana koalīcijā būs absolūta nepieciešamība, lai izslēgtu šā spēka, "PCTVL" un Šlesera vienošanos.

- Vai jūs, Jaunupa kungs, esat strādājuši ar latviešu partijām, teikuši - iesim kopā, nelaidīsim viņus iekšā?

- Mēs strādājam, jo valdībai ir latviešu partiju koalīcija, diezgan efektīva. Vēlēšanu rezultāti noteiks, vai tas izdosies domē. No mums ir atkarīgs vien tas, cik liels būs vēlētāju atbalsts "JL". Diemžēl es nevaru teikt, ka mūsu potenciālajiem partneriem tas būs nozīmīgs, līdz šim sociologu aptaujas šādu tendenci neuzrāda. Vēlētājos ir liela vilšanās. Latviešu partijām, pirms mētāties ar frāzēm "Krievi nāk!", vajag padomāt, kāpēc "SC" Rīgā var dabūt tik daudz balsu.

- Kā jūs to skaidrosiet?

- Šo panākumu iespēju vistiešāk rada latviešu vēlētāji, kuri aptaujās saka "neiešu uz vēlēšanām" vai "neesmu izlēmis", "nebalsošu ne par vienu no esošajām partijām", tā mazinot dalības procentu. Savukārt krievi sola balsot. Varam tikai minēt, ies vai neies vēlētāji uz iecirkņiem, bet pastāv pietiekami lieli draudi, ka latvieši var balsot proporcionāli mazāk. Krievvalodīgie vēlētāji ir ļoti motivēti. Viņi dzird sev saprotamu piedāvājumu - ir gan agresīvā "PCTVL", gan centriska partija, kas reāli pretendē iekļauties domes vairākumā. Nākotnē arī valdībā, un par to runā latviešu partijas, piemēram, TP priekšsēdētājs. Ir vienkārša izvēle - ultrašoviniste Ždanoka vai eiropeiski domājošais, salīdzinoši mērenais Ušakovs.

- Kur jūs ņēmāt to, ka Ušakovs ir eiropeiski domājošs? Tāpēc, ka avīze "Diena" reiz paziņoja, ka viņš tāds ir?

- Krustiņa kungs, ne es jūsminos par viņu, ne gribu iet kopā. Bet, ja ir drauds, ka koalīciju var veidot "SC", "PCTVL" un Šlesers, tad šādu murgu es, rīdzinieks un Latvijas pilsonis, nevēlos piedzīvot. Man jādara viss, lai tas neīstenotos, tāpēc arī pieļauju sadarbību ar "SC".

D. Lemešonoks: - Vai jūs neesat sev sasējis rokas? Ziņu aģentūrai LETA strikti teicāt: "JL" domē nestrādās Šlesera vadībā! Bet ja nu vienīgā iespēja būs ar LPP/"LC" vadonim dotu pilsētas galvas amatu samaksāt par partijas neiešanu koalīcijā ar "PCTVL"?

- Mums ir divas negrozāmas nostādnes par jaunās domes koalīciju. Pirmā - nestrādāsim kopā ar "PCTVL". Otrā - nestrādāsim koalīcijā, ko vada Šlesers. Tikpat svarīgs jautājums kā nacionālā politika ir tas, lai Rīgas pašvaldība veidotos pēc caurskatāmas, demokrātiskas pārvaldes principiem. Šlesera kungs ir pēdējais to politiķu sarakstā, kuri prot pārvaldi balstīt uz atklātumu un personiskas ieinteresētības neesamību. Ne velti viņš sevi salīdzināja ar Lužkovu. Es negribu piedzīvot ne koalīciju ar "PCTVL" dalību, ne domi, ko vada Maskavas mēra klons, tikai ar latvisku vārdu un krietni jaunāks.

V. Krustiņš: - Toties citi par Šlesera kungu ir labās domās. Viņš ierodas Centrāltirgū, un ar to ir pilnas Rīgas krievu avīzes. Šlesera izredzes ir lielākas tāpēc, ka par viņu labi domā Maskavā, un tas kaut ko nozīmē arī Ušakovam, Urbanovičam. Pērn satiksmes ministrs pretēji Godmaņa valdības oficiālajai nostājai paziņoja, ka mūsu attiecībām ar Krieviju jābūt citādi dibinātām. Tas netika ne atsaukts, ne nosodīts. Viņu gluži dabiski atbalstīs i Pliners, i Ušakovs ar Urbanoviču. Es negribu te mest ēnu uz Šlesera kungu, bet krievu diplomātija zina, ka vislabāk lietas nodarāmas ar iedzimto rokām. Vienīgi "SC" un "PCTVL" var padomāt: "Šleseram ir negants raksturs, viņš gribēs valdīt un mūs neklausīs. Vai tik mums nebūtu labāk ar "JL" samesties? Latvietis būtu priekšgalā, mums jau vienalga, kurš. Un "JL" tāds saprotošs, nesauc, ka krievi nāk." Jūs, Jaunupa kungs, varētu būt Ušakovam labs kompanjons, un arī domē nebūtu šļura. Latviešu lasītājam ir interesanti: kurš kuru izvēlēsies? Izvēli var izdarīt Ušakovs, bet var arī Jaunups... Varat viņu aicināt un teikt: "Mēs saprastos, bet ar Šleseru jums būs grūti, viņš ir ietiepīgs caursitējs..."

- Jūsu aprakstītā situācija ir nopietni vērtējama, to nevar izslēgt. Es ceru, ka lielais vēlētāju skaits, kas patlaban stāv malā, 6. jūnijā tomēr izdarīs izvēli, turklāt par labu latviešu partijām, samazinot tagadējo krievu partiju atbalstītāju uzkrītošo pārsvaru aptaujās. Ja tiešām jāveido "JL" un "SC" koalīcija, ir svarīgi nodrošināt divus principus. Pirmkārt, koalīcijā kā trešai jābūt vēl citai latviešu partijai - izņemot gadījumu, ko nevar izslēgt, ka tādas domē nav. Otrkārt, izglītības lietas domē nenonāk "SC" pārziņā.

- Varbūt jums, Jaunupa kungs, pateiks: ne jūs, bet mēs te lemsim, ko kuram pārzināt. Tā ir viņu principa lieta - krievu valodas izglītības restaurācija pilnā mērā.

- Tas mums ir ne mazāk fundamentāls jautājums. Izglītības politikas dēļ "JL", ja vispār nonāksim līdz jautājumam par koalīciju ar "SC", paliks opozīcijā.

- Vai latviešu vēlētājs, jūsuprāt, jau nav pieradināts domāt, ka Urbanovičs un Ušakovs ir prātīgi cilvēki? Vai tad nav taisnība, ka valdība strādā slikti, kā viņi saka? Vai nav taisnība, ka mums atņem algas, ka nav vietu bērnudārzos? Dombura raidījumos abi ir labiņie norādītāji, kas valdībai jādara, - pretim letiņi božas un stāsta, kāpēc to nevar.

- Tas ir tāpat, kā ar aptaujām, kurās Šlesers ir otrs tīkamākais kandidāts mēra amatam aiz Ušakova: no visiem viņa piekritējiem 80 procenti ir nelatvieši. Šleseram var būt augsts reitings, bet, kad būs jāizdara izvēle, tiks balsots par "SC", nevis par LPP/"LC". Līdzīgi latvietim var šķist pieņemams kāds politiķis no tā sauktajām krievu partijām, bet mana politiskā intuīcija saka: 6. jūnijā latvietis balsos par latviešu partijām, nelatvietis - par krievu partijām.

- Jūs cerat uz to, ko visi nosoda kā šausmīgu, - uz etnisko balsojumu.

- Tas ir neizbēgams, pat loģisks. Lielākajā daļā Eiropas valstu etniskās grupas balso par saviem pārstāvjiem. Īpaši, ja to robežas ir tik noteiktas, nodalītas ar informācijas telpu vai tradīcijām kā Latvijā. Būdams pietiekami jauns cilvēks un plānojot šajā valstī un pilsētā nodzīvot visu savu dzīvi, es cerīgi raugos uz Rīgas nākotni, kurā šīs robežas izzudīs par labu tam, ka otra lingvistiskā grupa apgūst latviešu valodu un Latvijas vēsturi, mācās latviešu skolās un augstskolās, iekļaujas latviešu sabiedrībā kā pilnvērtīgi tās locekļi, joprojām cienot savu etnisko izcelsmi. Salīdzinot ar stāvokli pirms gadiem septiņiem, redzu uzlabojumu, jo, manuprāt, šodien Rīgas ielās dominē latviešu valoda.

- Mums signalizē, ka tagad notiek pretējais. Praktisku divvalodību prasa "Vesti" un "Čas". Vai bīstamākais nav tas, ka šajās un 10. Saeimas vēlēšanās Latviju centīsies ievilkt Krievijas orbītā?

- Nacionālos jautājumos, ja runājam par varu, nav bijis konsekvences, jo bieži esam nostāju mainījuši iedomātu ekonomisku perspektīvu dēļ. Apsveicami, ka Gruzijas gadījumā bija skaidra pozīcija, bet citi gadījumi izvērtās simboliski - teiksim, Abrenes lieta. Par valsts naudu jāuztur vienota izglītības sistēma, kurā var būt integrētas mazākumtautību mācību priekšmetu programmas...

- Jaunupa kungs, jūs zināt, kas notiek krievu skolās?

- Bērnu skaits samazinās, un tā ir ļoti laba zīme: vecāki viņiem izvēlas latviešu skolas.

- Ne Ušakovs, kurš, politisko karjeru sākot, izteicās, ka viņa ģimenē tas gan nenotiks.

- Žēl. Konsekventi šo tendenci attīstot, arī ar finansējumu, mēs varam panākt latviešu valodā iegūtās izglītības dominējošo stāvokli. Piekrītu jūsu viedoklim, ka mazākumtautību skolu finansējumam ir jānāk no privātsektora kā 30. gados.

- Kam jūs Rīgas domē uzticēsiet izglītības vadību?

- Ar lielu prieku pats uzņemtos vadīt Izglītības komiteju. Protams, tas tādā gadījumā, ja "JL" būs koalīcijā un arī pats tikšu ievēlēts, bet nekļūšu par mēru, jo viņam saskaņā ar likumu ir jābūt Finanšu komitejā.

D. Lemešonoks: - Jūs tāpat kā Ģirts Valdis Kristovskis aprīļa beigās sniedzot intervijas ziņu aģentūrai LETA, dēvējāt Ušakovu par savu "konkurentu". Viņš jums ir idejisks pretinieks, taču nekā dalāma jums nav: "SC" nepretendē uz jūsu elektorātu, "JL" - uz viņējo. Konkurenti esat jūs un Kristovskis. Tāpat Loskutovs, kuru reiz politiski balstījāt, grib atraut sev balsis no "JL" elektorāta. Vai latviskās partijas, patlaban pārdalot kopējo elektorātu, nesaplēsīsiet tik tālu, ka domē sadarboties nevarēs?

- Piekrītu, latviešu partijas konkurē savā starpā ar līdzīgām idejām, tādēļ rodas iespēja, ka daža nemaz neiekļūst domē. Paldies Dievam, aptaujas uzrāda, ka "JL" nav to skaitā, kas cīnās par tikšanu pāri procentu barjerai. Es redzu briesmas vien tad, ja priekšvēlēšanu laikā latviešu partijām sāksies tas, kas bija raksturīgs iepriekšējām vēlēšanām, - nežēlīga savstarpēja cīņa. Ja mērķis būs nevis paplašināt to vēlētāju atbalsta platformu, uz kuras visi kāpsim 6. jūnijā, piesaistot sev neizlēmušos vai tos, kuri nevēlas balsot, bet gan censties uzlīst uz tās pašiem un nogrūst otru.

V. Krustiņš: - Es jūs abus nomierināšu, īpaši Jaunupa kungu - visi jūs, latviešu politiķi, beigās atradīsities uz šā "Medūzas" plosta*. Līdz tam jūs savstarpēji sitīsieties, bakstīsieties un durstīsieties, bet gluži vai negribot jūs domē atradīsities kopā, un nāksies konstatēt: ak, arī tu te esi, sāksim domāt, ko darīt tālāk.

E. Jaunups: - Bet tā, Krustiņa kungs, ir laba ziņa starp sliktajiem scenārijiem. Ļaunāk būtu kādam atjēgties uz "Medūzas" plosta un saprast, ka ir tur pavisam viens - visi pārējie pēc kautiņa ir palikuši aiz borta. Tas mani biedē. Savā un partijas kampaņā uzsvaru likšu uz idejisko piedāvājumu, nevis centīšos nomelnot citu partiju pārstāvjus. Es vēlos, lai latviešu partijas, strādājot ar lielo neizlēmušo skaitu, kopā palielina savu "plostu", nevis plēšas par vietu uz tā. Lai veicas Loskutova kungam, Kristovska kungam, valdības koalīcijas pārstāvjiem, lai arī viņi pārvar piecu procentu barjeru, jo tad latviešu balsu skaits būs lielāks.

- Nosauciet trīs celtnes, ko jūs, būdams Rīgas pilsētas galva, uzbūvēsiet savu pilnvaru laikā!

- Pirmkārt, bērnudārzi - jāuzceļ 40 būves un jālikvidē rinda. Otrkārt, kopā ar abām lielākajām augstskolām celsim Rīgas centrā studentu pilsētiņu - mācībām un zinātnei nepieciešamās telpas, kopmītnes. Latvijas Universitāte domā par Torņakalna teritoriju, savukārt Tehniskā universitāte raugās uz Ķīpsalu, tāpēc par vietu vēl jātiek skaidrībā. Rīga kā izglītības centrs celtu arī Latvijas eksportspēju. Trešais, būtiskākais - pēc krīzes atkal augs satiksmes problēmas, tādēļ jāceļ Ziemeļu šķērsojums - tas jādara tagad, lētajos gados celtniecībā, kardināli pretēji tam, kā tapa Dienvidu tilts. Profesionāļu vērtējums un celtniecības izmaksas noteiks izvēli būvēt tiltu vai tuneli.

- Jūs par tik lielām lietām, bet man ir viena maza: ziniet vietu zem Salu tilta viadukta, kur lietus laikā vienmēr slīkst mašīnas? Ik gadus to rāda televīzijas, bet dome nevar te neko sakārtot. Jūs spēsiet to beidzot nosusināt?

- To noteikti var un vajag izdarīt.

* No avarējušā burinieka "Medūza" atlūzām darināto plostu pasaulslavenu padarīja uz tā izdzīvojušo un nomirušo cilvēku ciešanas, kas iemūžinātas izcilā franču mākslinieka Teodora Žeriko grandiozu izmēru (4,91 x 7,66 m) gleznā. 1816. gadā kuģis ar 400 cilvēkiem uz klāja uzskrēja uz rifa. Daļa ceļotāju sakāpa pārpildītās glābšanas laivās, bet atlikušie 149 cilvēki izvietojās uz īpaši pagatavota plosta, ko vilktu kāda no laivām. Tajā sēdošie matroži nelietīgi pārcirta savienojuma tauvas, pametot plostu dreifējam okeānā. Pēc 12 dienām saules svelmē un okeāna viļņos bez pārtikas un ūdens plosts tika atrasts tikai ar 15 izdzīvojušiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form