Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji iepazinās ar 2005.gada 29.oktobra “Lauku Biznesa Laikrakstā” publicēto rakstu par to, ka piena tirgū problēmas sagādā piena eksports un kā uzsvēra Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs M.Rava: “ Piena eksports atstāj negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī būtu jādomā, vai valstij zemniekus, kas pienu kā izejvielu pārdod pāri Latvijas robežām ir izdevīgi atbalstīt”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
LLKA pārstāvji šim viedoklim gan nepiekrīt, jo vēl nesen Latvijas pārstrādes uzņēmumi izveda pienu uz Igauniju, un tad Ravas kungs par to neuztraucās, bet tieši otrādi, pat publiski slavēja pārstrādes uzņēmumus, ka tiek veikts eksports uz kaimiņvalstīm. “Latvijas avīzē” un “Agropolā” ir iespējams iepazīties ar LPCS biedru eksportētā piena apjomu. Kā apgalvo piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics: “Vēl septembrī kooperatīvi piedāvāja pienu Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, par cenu, kura bija zemāka nekā uzņēmumi maksāja individuālajiem piegādātājiem, bet piedāvājums netika pieņemts”. Rodas jautājums, ko darīt ar pienu, kuru vietējie pārstrādes uzņēmumi negrib pārstrādāt, vai izliet? Tomēr tai pašā laikā publiski paziņojot, ka piena eksports ir problēma un Konkurences padomei jāizvērtē Lietuvas piena pārstrādātāju darbība Latvijas piena tirgū un to atbilstību konkurences nosacījumiem.

Ja runājam par nodokļu maksāšanu, tad jāuzsver, ka nodokļus maksā ne tikai pārstrādes uzņēmumi, bet arī zemnieki, tieši tāpat kā jebkurš nodokļu maksātājs šajā valstī. Kā uzsver M.Petrēvics, Ravas kunga viedoklis šajā jautājumā vērtējams kā mēģinājums iebaidīt zemniekus no spēka pozīcijām. M.Petrēvics: “Un kā paliek ar brīvās tirgus nosacījumiem? Vai tad tikai Rīgas kungi drīkst tirgot pienu kur vēlas, vai arī zemniekiem būtu jādod tādas pašas tiesības?”.

PKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: “Latvijas pārstrādes uzņēmumi vienpersoniski grib diktēt piena tirgu, tomēr jāsaprot, ka no pagājušā gada 1.maija Latvijā ir brīvais Eiropas Savienības (ES) tirgus, kuru mums solīja pirms iestāšanās ES, aizliedzot izvest pienu no Latvijas, tas būtu pret visām ES pamatnostādnēm. Eksportēts tiek ne tikai piens, bet arī graudi un liellopi, kāpēc tad šajos sektoros netiek veiktas diskusijas par eksporta aizliegumu vai atbilstību konkurences nosacījumiem? Uzskatu, ka šī ažiotāža par piena eksportu ir farss. Jāatzīmē ar tas, ka Latvijas eksporta bilance ir negatīva. Jebkurā gadījumā mūsu pienākums ir nodrošināt, lai zemnieks par savu saražoto produkciju saņemtu augstāku cenu, ja vietējie pārstrādes uzņēmumi nav spējīgi nodrošināt pietiekami lielos apjomos gatavās produkcijas eksportu un samaksāt konkurētspējīgu samaksu vietējiem piena ražotājiem, tad mums ir prieks, ka kaimiņvalsts to prot! Jāizvērtē vai piena pārstrādes uzņēmumi pietiekami racionāli plāno budžetu uztur sporta komandas un atpūtas bāzes, šos līdzekļus vajadzēja izmantot piena iepirkuma cenas paaugstināšanai.”

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas uzskata, ka nav jau atšķirības, kurš pienu eksportē - pārstrādes uzņēmums vai paši zemnieki. Uzsveram, ka par kooperatīvu eksportēto piena daļu valstij nodokļi arī noteikti tiek samaksāti. Ravas kungs uzsvēra, ka piena eksports ir valsts ekonomikas graušana. Rodas jautājums cik daudz Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri pārdzīvoja par vietējiem ražotājiem laika posmā no 1992.gada līdz 2004.gadam, kad nebija uzsākusies kooperatīvu veidošanās, par zemnieku izdzīvošanu un problēmām, tad par piena litru ražotājiem tika maksāti daži santīmi un neviens par to izņemot pašus zemniekus neuztraucās.

M.Petrēvics uzskata: “Tā ir naidīga demagoģija pret kooperatīviem kā valsts grāvējiem. Kā jau minēju sadarbība piena pārstrādes uzņēmumiem tika piedāvāta uz līdztiesīgiem pamatiem, bet šī sadarbība tika noraidīta, līdz ar to uzskatu, ka viņi pat negrib sadarboties, jo visus šos gadus viņi ir bijuši vienīgie noteicēji pār piena tirgu Latvijā. Protams, tagad ir neapmierinātība, ka arī zemnieki ir konkurētspējīgi. Un diemžēl jāsecina, ka cīņas paņēmienos uzreiz parādās nekaunīgi un agresīvi paņēmieni. Manā skatījumā cīņa nenotiek par pienu, bet gan par piena kooperatīvu iznīdēšanu!”. PKS “Jaunais piens” valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārkls izsaka bažas, ka Ravas kungs aizstāv tikai piena pārstrādes uzņēmumus, nevis vietējos ražotājus.

Tiem, kas ir piemirsuši, atgādinām, ka īpašuma tiesības uz Latvijā saražoto pienu ir tikai un vienīgi pašiem zemniekiem un nevienam mūsu valstī patreiz nav tiesības ar spēka metodēm norādīt kur un kā tirgot savu saražoto produkciju. Tai pašā laikā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji un Latvijas ražotāji aicina Latvijas piensaimnieku centrālo savienību uz progresīvu sadarbību vienotā Eiropas Savienības tirgū, izskatot iespēju griezties ES instancēs un lūgt skaidrojumus par vienoto ES tirgu. Zemnieki nav apmierināti ar to, ka Latvijas piena ražotājus ES instancēs pārstāv piena pārstrādātāju organizācija – LPCS.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form