Izskanot runām, ka ekonomika pamazām atveseļojas, sabiedrība zināmā mērā sadalās divās daļās. Vieni tomēr ieklausās arī viedoklī par gaidāmo otro krīzes vilni un neļaujas pārliekam optimismam. Savukārt, citi, ja arī netērē daudz vairāk kā iepriekš, tad vismaz nekrīt panikā, domājot par nākotni un varbūt ik pa laikam atļaujas arī ko vairāk par precēm un pakalpojumiem, kuri uzskatāmi par ikdienas nepieciešamību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šoruden SEB bankas ekonomisti veikuši Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatu, kurā pievērsta uzmanība vairākiem rādītājiem un faktoriem, kas raksturo tieši mājsaimniecību (ģimeņu, kā arī atsevišķu cilvēku) finansiālo situāciju un noskaņojumu. Ja lietuvieši izceļas ar savu dziļo pesimismu, igauņi - ar līdera statusu ceļā uz izaugsmi, tad latvieši - ar šķietami neloģisku tērēšanos.

Tendenci, ka, neskatoties uz kraso ienākumu kritumu, latviešu patēriņš palielinās, sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro ar to, ka krīzes sākumposmā daudzi cilvēki tomēr rīkojušies visai prātīgi: samazinājuši to sava budžeta daļu, kas paredzēta tēriņiem, un daļu naudas novirzījuši uzkrājumiem. Neatkarīgi no tā, vai taupīts zeķē, cūciņas krājkasītē vai bankas kontā, fakts ir tāds, ka, uzlabojoties sabiedrības noskaņojumam, šī nauda tagad tiek likta lietā. "Viņi ir nolēmuši tā - ja man ir nauda un pietiekami stabils darbs un ienākumi, tad kāpēc es nevaru atļauties nopirkt to, ko man vajag? Iepriekš cilvēki domāja: ka tikai nekļūst sliktāk, labāk nogaidīt un to naudu pieturēt," tā E.Rudzītis.

Jāsaprot atšķirība starp "mazliet paņemšu no saviem ietaupījumiem" un "paņemšu kredītu, turpmāk jau būs labāk un varēšu atmaksāt". Lielākā mūsu kļūda, kas noved pie daudzām problēmām, ir maldīgais priekšstats, ka, noformējot kredītu, mēs tērējam savu naudu. Patiesībā tavs (un arī tava galvotāja paraksts, ja tāds nepieciešams) ir jāvārds parādnieka statusam. Īss prieks ar ilgstošām sekām. Arī Edmunds Rudzītis apstiprina, ka lielam optimismam vismaz tuvākā gada laikā Latvijā nav pamata un pārsteidzīga iedzīvotāju tērēšanās, neveidojot sev nekādus finansiālos drošības spilvenus, ne pie kā laba nenovedīs.

Un tad rodas filozofisks jautājums par to, kurš ir bagātāks un kurš nabadzīgāks... Tas, kurš dzīvo pieticīgā dzīvoklī, brauc ar autobusu un brīvdienas pavada Latvijas laukos vai tas, kuram hipotekārais kredīts uz 20 gadiem par dzīvokli Rīgas centrā, līzinga maksājums par 2009.gada BMW un vēl kredīts, kuram viņš pieteicies ar īsziņas palīdzību, lai Ziemassvētkos aizbrauktu slēpot uz Slovākiju?

Ko dod liels optimisms un ko - taupība - skaties raidījumā "Viss notiek" pirmdien, 18.oktobrī
LTV1 plkst. 21.55.
www.vissnotiek.lv

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form