Pirātu ķērāji ļoti aktīvi darbojas visā pasaulē un kā vienmēr, kā katrai lietai, arī šai ir divas puses. Pilsoņi kliedz par ļaunajiem datorpirātiem, kas iznīcina valsts ekonomiku, kas grauj dažādus uzņēmumus. Vai kāds ir padomājis par lielo augsta līmeņa datorspeciālistu skaitu no Austrumeiropas un Āzijas, kas tagad kā viesstrādnieki pārpludina Eiropas Savienības valstis (Vācija, Norvēģija) un ASV?
Kurš var atļauties savām privātajām vajadzībām iegādāties visas legālās datorprogrammas par konkrēto samaksu? Jānis Bordāns varbūt, ja vien viņš lieto datoru, jo noteikti viņam algu maksā augstākajā līmenī, kā jau visiem neveselīga darba darītājiem. Ja vienas datorprogrammas cena ir aptuveni divu mēnešu alga, un tad, kad tu beidzot esi sakrājis gana daudz naudas, lai to vienu programmu nopirktu tā jau ir morāli novecojusi... Vai tas nav ļoti depresīvi? Ja jaunietis grib mācīties un apgūt datorus un programmas, kas ir visumā apsveicami, bet ne viņam, ne viņa vecākiem nav naudas, lai normāli viņu apģērbtu un uz skolu aizsūtītu un nopirktu grāmatas skolai, tad no kura zārka viņi izraus naudu, lai vēl viņam datoru nopirktu un klāt vēl arī visas licenzētās programmas?

Es reiz jautāju kādam savam paziņam, kurš datorus lieto ļoti aktīvi: cik izmaksātu oficiāli visas tās programmas, ko viņš lieto. Summa, kuru viņš nosauca bija tālu aiz trijām, nē, pat kādam piecām mēnešalgām. Un ja cilvēkam ir jāizvēlās – paēdināt ģimeni, lietojot (nevis tirgojot) pirātisku datorprogrammu, vai arī mirt badā, lai nopirktu oficiālu kopiju un noziedot bagātajam Bilam savu naudiņu, tad izvēle nav nemaz tik grūta.

Cik daudz nav datorizdevumos lasīti sludinājumi: Jaunietis meklē labu onkuli, kas viņam uzdāvinās datoru, var būt lietots vai vecs, vai aizvēsturisks. Acīmredzot zināšanu slāpes nevar apdzirdīt. Lai gan nekur nav lasīti sludinājumi: ”Jaunietis meklē labu onkuli, kas viņam uzdāvinātu licenzētu Windows 98 vai PhotoShop”, jo jaunietis zina, ka to viņš dabūs no draugiem. Un viņš mācīsies to, kas viņam būs un kļūs par daļu no labi apmaksātās datorspeciālistu kārtas un pelnīs ”Lielo Rubli”, bet nekad neaizmirsīs savus pirmsākumus, un kādu labo ”datorpirātu”, kas deva viņam šo iespēju iemācīties kaut ko un kļūt par kaut ko, neprasot par to pretī neko.

Nekad ”datorpirāti” par saviem pakalpojumiem nepieprasa naudu: Viņi ar to, kas viņiem ir, dalās bez maksas. Viņiem arī nav tik daudz naudas vai varas, lai kaut ko mainītu oficiāli, jo tur nu vajag daudz naudas un varas (pietiek ar vienu piemēru – kā visa Amerika netika īsti galā ar ”Microsoft”).

Ar visu augstāk aprakstīto nedomāju dažādas firmas un organizācijas, kas savā komerciālajā darbībā izmanto nelegālas datorprogrammas un arī ne ”Latgalītes” darboņus, kas iedzīvojas tiražējot un nelegāli tirgojot (bieži vien visai sliktas kvalitātes) programmas. Ļoti daudzas ”datorpirātu” apvienības klāt izplatītajos .nfo failos piebilst, ka programmas, ko viņi izplata ir tikai izvērtēšanai, un ja ”jums iepatikās šis produkts, nopērciet to! Programmas autori ir pelnijuši atbalstu!”

Varbūt jūs sajutāt šajā rakstā nedaudz rūgtuma? Tā nu tas arī ir, bet ko lai padara: esmu tikai cilvēks – nekāds ”datorpirāts”, vienkāršs gala-lietotājs, kas nu nekādi nevar atļauties nopirkt visu, kas nepieciešams, jo naudas nepietiek pat datoram.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit