Šobrīd mēs esam liecinieki Latvijas iesaistīšanai Eiropas Savienībā – valstu apvienībā, kura pakāpeniski pārņem visu dalībvalstu valstiskās funkcijas. Eiropas Savienībai ir centrālā banka, vienota valūta, vienota ekonomiskā telpa ar ārējo robežkontroli, milzīgs pārvaldes aparāts Briselē un dalībvalstu politiski saimnieciska pakļautība šīm vadošajām institūcijām. Kamēr Latvijas valsts vadītāji runā par ES kā par ekonomiskas sadarbības organizāciju, tai jau ir Eiropols – policejiskie spēki ar plašām pilnvarām noziedzības apkarošanai un pašlaik darbību uzsākuši ES Ātrās reaģēšanas spēki, kurus paredzēts izveidot kā 60 000 vīru lielu armiju. Faktiski runa ir par Latvijas iesaistīšanu lielvalstī. Latvija tiek ekonomiski iekarota ar eiro un dolāru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
16. aprīlī paredzēta pievienošanās līguma parakstīšana starp ES valstu un valdību vadītājiem un 10 kandidātvalstu vadītājiem Atēnās. Līgumu parakstīt dosies Latvijas valdības delegācija. Saeima līdz šim nav lēmusi par iestāšanos ES un nav pilnvarojusi valdību parakstīt šādu līgumu. Par 16. aprīlī paredzēto Latvijai nozīmīgā līguma parakstīšanu un tā sekām Latvijas sabiedrība nav pietiekoši informēta, jo plašas saziņas līdzekļi klusē. Par iestāšanos Eiropas Savienībā būtu vispirms jālemj Saeimai un tikai tās pozitīva lēmuma gadījumā jāpilnvaro valdība parakstīt šādu ārkārtīgi svarīgu un Latvijas nākotni izšķirošu līgumu. Referendumam, kurš notiks 20. septembrī, atliks tikai apstiprināt Atēnās parakstīto pievienošanās līgumu.

Līdz līguma parakstīšanai un referendumam paliek arvien mazāk laika, bet joprojām pastāv daudzi būtiski neatbildēti jautājumi. Vai lēmums iestāties ES ir pietiekoši izsvērts un apdomāts? Pretēju viedokļu paušanai iespējas ir bijušas daudz mazākas un tā ir pieļauta tikai tāpēc, lai radītu demokrātiskas apspriešanas šķietamību. Līdz pievienošanās līguma parakstīšanai ir palikusi viena nedēļa, bet neviena no organizācijām, kas ir pret iestāšanos ES, vēl nav saņēmusi valdības solīto finansējumu. Līdz šim nav veikts nopietns iestāšanās seku izvērtējums kā arī ekonomisko ieguvumu un zaudējumu salīdzinājums. Pēc ekonomistes Raitas Karnītes aprēķina tikai 1999. gadā vien Latvija attiecībās ar ES valstīm negatīvas tirdzniecības bilances dēļ un jaunradītās vērtības izvešanas kapitāla īpašnieku vai strādājošo ārvalstnieku darba samaksas veidā ir zaudējusi aptuveni 210 milj. latu. *

Nopietna un vispusīga ekonomiskā analīze tiek aizstāta ar vadošu amatpersonu izteikumiem, piemēram, “skaitļi parāda, ka iestāšanās ES Latvijai dos ekonomiskus ieguvumus”. Vai mūs gaida jauna Godmaņa šoka terapija, no kuras krietna iedzīvotāju daļa nav izkļuvusi vēl šodien, vai arī gadu desmitiem ilga stagnācija, kā citām valstīm – jaunpienācējām ES. Līdz šim ir bijusi tikai vienpusīga un nogurdinoša propaganda par iestāšanās labumiem un uzskaitīti dažādie veidi, kā mēs varēšot dzīvot uz citu ES dalībvalstu rēķina. Vēl joprojām nav izstrādāta Latvijas kā valsts attīstības programma, nav pateikts, kā attīstīsim Latvijas izglītību, zinātni un jaunu vērtību radošās nozares, lai tās spētu iekļauties Eiropas un pasaules ekonomikā.

Vai Latvija šobrīd ir līdzvērtīga un konkurētspējīga valsts pasaules un Eiropas ekonomiskajā apritē? Ja tāda tā bija Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā, tad šobrīd pēc II pasaules kara postījumiem un 50 gadus ilgas PSRS okupācijas vairs nē. Latvijas ekonomika savā attīstībā ir izteikti koloniāla, tā galvenokārt notiek izcērtot mežus (koksnes īpatsvars eksporta apjomā 2002. gadā pēc oficiālajiem datiem bija 33,4%), izpārdodot zemi, izlietojot ģipšakmens atradnes ārvalstu kompāniju peļņai. No Latvijas aizbrauc zinātnieki un jaunatne. Vēršas plašumā cilvēku tirdzniecība un narkobizness. Kā būtiskākās padomju okupācijas sekas jāmin lielais bijušās PSRS pilsoņu skaits Latvijā, sešās lielākajās Latvijas pilsētās iebraucēji no bijušās PSRS ir vairākumā.

Vai, iestājoties Eiropas Savienībā, izdosies iegūt Eiropas valstu atbalstu Molotova – Rībentropa pakta seku likvidēšanai un Latvijas dekolonizācijai, kā arī kompensāciju saņemšanai no Krievijas, Vācijas un Jaltas un Potsdamas konferenču dalībvalstīm Lielbritānijas un ASV? Ņemot vērā Eiropas Komisijas komisāra paplašināšanas jautājumos Gintera Ferhoigena izvairīgo atbildi uz 7. Saeimas deputāta Jāņa Lejas un četru Kultūras akadēmijas studentu vēstulē uzdoto jautājumu par Latvijas dekolonizāciju, jāsecina, ka vēl būs jāiegulda liels darbs, lai panāktu, ka ES institūcijas veiktu pasākumus 1983. gada 13. janvāra Eiropas Parlamenta rezolūcijā “Par stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” un 1987. gada Eiropas parlamentārās asamblejas rezolūcijā Nr. 872 “Par Baltijas valstu tautu stāvokli” konstatētās Baltijas valstu kolonizācijas un rusifikācijas seku likvidēšanai.

Morāles normas ir pastāvējušas visos laikos un dažādās sabiedrībās. Viens no to pastāvēšanas mērķiem ir veselīgas, dzīvotspējīgas un skaita ziņā pietiekami lielas jaunās paaudzes radīšana un audzināšana. Vai sabiedrība un politiķi apzinās, ka morāles kritēriji, iestājoties ES, arvien vairāk pazemināsies un tuvā nākotnē jau tā sliktais latviešu demogrāfiskais stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk. Piemēram, Nīderlandē vieglās narkotikas ir atļautas un arī pie mums ir zināmas aprindas, kas Latvijā gribētu panākt to pašu. Eiropas Parlamenta rezolūcija ”Par vienlīdzīgām tiesībām gejiem un lezbietēm Eiropas Kopienā” (A3-0028/94) pieprasa attiekties pret homoseksuālismu kā pret normālu parādību, piešķirt tiesības pederastiem un lezbietēm reģistrēt laulību, adoptēt bērnus un legalizēt pedofiliju.

Vai iestājoties ES netiks pilnīgi un neatgriezeniski zaudēta valstiskā suverenitāte un teritoriālā integritāte? Latvija administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks sadalīta piecos apgabalos, kuru pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās iestādes saņems ES tiešo finansējumu. Nacionālajai valdībai paliks tikai fasādes funkcija. Apgabaliem būs pārrobežu sadarbība ar attiecīgo kaimiņvalstu reģioniem un Latvija kā nacionāla valsts faktiski beigs pastāvēt. Iespējams, ka Latvijas apgabali nekad vairs nespēs vienoties par kopēju ārējo un iekšējo politiku.

Vai Latvijai nedraud vēl viena kolonizācija? ES ir paredzēta brīva darbaspēka kustība. Pievienošanās līgumā nav nekādu garantiju pret imigrantu nometināšanu Latvijā. Visa Eiropa šobrīd cieš no liela nelegālo imigrantu skaita radītajām problēmām, bet Latvijā ar tās izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu un lauksaimniecībai piemēroto klimatu iedzīvotāju blīvums ir daudz mazāks, nekā, piemēram, Beļģijā vai Holandē. Ir netieša informācija par plāniem ES pieņemt likumu, kurš paredzētu jaunajām dalībvalstīm jau tūlīt pēc iestāšanās uzņemt un izmitināt noteiktu imigrantu skaitu. Latvijai nebūs iespēju pretoties šādiem ES institūciju lēmumiem.

Iespējams, ka šobrīd esam liecinieki vislielākajai politiskajai avantūrai Latvijas vēsturē, kas skars ne tik vien lielas, miljardos latu mērojamas materiālās vērtības nākamo gadu desmitu laikā, bet izšķirs pat Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanu, tādēļ aicinām nepalikt vienaldzīgiem un izteikt savu viedokli un priekšlikumus, kurus ņemsim vērā.

* Žurnāls “Kapitāls” 2002. gads Nr. 3

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form