Lidija Dārziņa: Cik ilgi jāglabā maksājumu dokumenti mājsaimniecībā?  (30)

Taču ko darīt ar vecajiem uzkrājumiem, cik ilgi tie būtu glabājami? Un kādi ir nosacījumi drošai pārliecībai par maksājumu internetā? Skaidro pakalpojumu sniedzēji un citi speciālisti.

Civillikumā - 10 gadu termiņš

Pakalpojumu sniedzēji nenosaka, cik ilgi klientam būtu jāuzglabā apliecinājums par apmaksāto rēķinu. Tomēr atsaucas uz Civillikumā paredzēto 10 gadu termiņu. Tādējādi 10 gadu termiņš ir nodrošināšanās pret nejaušībām un riskiem iespējamo domstarpību gadījumos.

""Latvijas Gāze" uzglabā informāciju par visiem klientu maksājumiem. Uzņēmumam nav kādu speciālu prasību pret klientiem, lai tie uzglabātu informāciju par maksājumiem, bet Civillikums paredz, ka saistību noilgums ir desmit gadi un klientam neskaidrību gadījumā ir jāpamato, ka tas ir pildījis saistības. Tādēļ, ja klientam ir vēlme, kvītis vai banku izrakstus ir jēga glabāt 10 gadus," norāda AS "Latvijas Gāze" preses sekretārs Vinsents Makaris.

Viņš arī atzīst, ka dzīvē neskaidrību galvenais avots ir laikā nenomaksāti rēķini, kā arī apmaksa ar bankas pārskaitījumu, kurā nav norādīta minimālā informācija - abonenta numurs vai adrese. Lai izvairītos no pārpratumiem, vislabāk ir reģistrēties "Latvijas Gāzes" e-pakalpojumu portālā, kur var sekot līdzi visiem maksājumiem, pārskatiem un skaitītāju rādījumiem, iesaka V.Makaris.

Arī AS "Latvenergo" klienta ziņā ir izvēlēties, cik ilgi uzglabāt maksājumu kvītis, taču  maksājuma apliecinājums klientam var noderēt gadījumos, kad ir notikušas izmaiņas īpašuma lietās vai radies kāds pārpratums klienta maksājuma atpazīšanā, skaidro  "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.

Atbilstoši Civillikuma 1838.panta prasībām katrai personai 10 gadu ilgā termiņā ir jābūt gatavai pierādīt veiktos maksājumus, lai pretenziju gadījumos puses spētu pierādīt savu taisnību.

I.Bidere piebilst, ka kvīts nav vienīgais pierādīšanas līdzeklis, taču to kā pierādīšanas līdzekli īpaši izcēlis likumdevējs. Civillikumā teikts, ka pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem. Tas nozīmē, ka par pierādījumu uzskatāma bankas apliecināta elektroniskā maksājuma izdruka, bankas izdruka par maksājumiem konkrētā periodā no klienta konta uz "Latvenergo" kontu; tāpat par pierādījumu uzskatāms jebkurš cits veids, kas apliecina, ka maksājums ir veikts. Civillikuma 1895.pants savukārt nosaka: visas saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Tādēļ  maksājuma dokumenti būtu jāuzglabā 10 gadus.

I.Bidere uzsver, ka tiem "Latvenergo" klientiem, kas norēķiniem izmanto mājaslapu e-latvenergo.lv, nav pārpratumu ar maksājumiem, abām pusēm ir nepārprotama informācija gan par uzskaiti, gan par maksājumiem un to vēsturi.

Energokompānijas klients visu nepieciešamo informāciju var iegūt jebkurā citā laikā, vēršoties klientu apkalpošanas centros, zvanot Klientu servisam (tālrunis 80200400) vai apmeklējot klientu pašapkalpošanās portālu www.e-latvenergo.lv.

"Turklāt klientam ir iespēja saņemt sava līguma maksājumu pārskatu, kas arī der par pierādījumu veiktajiem maksājumiem. Ja klients regulāri (piemēram, reizi gadā) pārliecinās, ka mūsu norēķinu sistēmas rīcībā esošā informācija pilnībā sakrīt ar klienta informāciju, maksājuma apliecinājumus uzglabāt nav nepieciešams," norāda "Latvenergo" pārstāve.

SIA "Bite Latvija" dokumentus uzglabā saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu glabāšanas termiņiem, informēja telekomunikāciju uzņēmuma klientu apkalpošanas menedžeris Andis Sipjāgins: "Tas pats attiecas arī uz mūsu klientiem, un nekādi īpaši termiņi šajā gadījumā nav ieviesti."

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tele2"   Juridisko un regulēšanas lietu daļas vadītājs  Aigars Evertovskis klāsta, ka maksājuma apliecinājums var būt nepieciešams tajos gadījumos, kad "Tele2" nav saņēmos klienta rēķina maksājumu. Viņš arī uzsver, ka ne visi klienti, kuri laikus neapmaksā rēķinu, dara to apzināti un ļaunprātīgi: "Kā liecina mūsu pieredze, visbiežāk klients maksājumā ir norādījis, nepareizu klienta numuru vai arī rēķins nav saņemts dažādu apstākļu dēļ, piemēram, saistībā ar dzīvesvietas maiņu. Mēdz arī būt situācijas, kad klients ir aizmirsis samaksāt, domājot, ka ir jau samaksājis, bet pierādīt to nespēj. Esam pretimnākoši un vispirms ar klientu sazināmies, sūtot atgādinājumus. Līdz ar ko maksājumu kvīšu glabāšana klientam var būt ļoti noderīga."

Civillikumā noteiktais noilgums maksājuma kvīšu glabāšanai ir 10 gadi, kas ir jāievēro arī "Tele2" klientiem. Savukārt, ja klients maksājumu veic ar bankas pārskaitījumu, tad viņam nav jāsatraucas par samaksas pierādījumu glabāšanu vai to esamību, jo bankām saskaņā ar kredītiestāžu darbību regulējošiem tiesību aktiem šāda informācija ir jāglabā, norāda A.Evertovskis.

- Papildu informācija par citām situācijām, kad var noderēt maksājuma dokumenti - čeks par vizīti pie ārsta, maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem par nekustamo īpašumu u.c.

Internetā - droša un ilga maksājumu vēsture

Par papīra kvītīm tā kā būtu skaidrs - visi lielākoties atsaucas uz Civillikumu un 10 gadiem. Taču tagad biežāk maksājam internetā. Turklāt arī pakalpojumu sniedzēja (piemēram, "Latvenergo") mājaslapā. Kā pierādāma šāda maksājuma esamība? Un - kādi ir nosacījumi drošai pārliecībai par maksājumu internetā?

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane skaidro: veicot maksājumus elektroniski (ar karti vai internetbankā), maksājumu dokumentu uzglabāšana un atrašana ir salīdzinoši vienkārša. Ja ikdienas pirkumiem tiek izmantota maksājumu karte, rēķini tiek apmaksāti internetbankā vai konkrēto uzņēmumu mājaslapās internetā, šos darījumus apliecinošus dokumentus glabā banka. Tas nozīmē, ka arī vairākus gadus pēc maksājuma veikšanas bankas konta pārskatā ir iespēja atrast un vajadzības gadījumā arī izdrukāt papīra formā dokumentu, kas apliecina, ka nauda par pakalpojumu ir samaksāta.

Latvijas lielāko banku internetbankās veikto darījumu pārskati ir pieejami par vismaz pēdējiem 10 gadiem. Tas nozīmē, ka ikviens, piemēram, par elektrību veikts maksājums internetbankā vai arī AS "Latvenergo" mājaslapā tiek saglabāts konta pārskatā un nepieciešamības gadījumā to elektroniskā veidā var atrast, izdrukāt un iesniegt apliecinājumam. Cilvēkiem, kas noslēguši līgumu ar konkrēto uzņēmumu un banku par rēķinu automātisku apmaksu, jāseko līdzi, lai noteiktā datumā kontā būtu nepieciešamā naudas summa rēķina apmaksai un neveidotos parāds par kavētu maksājumu

Veicot norēķinus internetā, ir jāievēro drošas iepirkšanās priekšnosacījumi, atgādina I.Use-Cimmermane. Karti ieteicams reģistrēt drošiem pirkumiem internetā, kas paredz papildu drošības paroli. Turklāt, pirms veikt jebkādus darījumus internetā un izpaust savas kartes datus (numuru, derīguma termiņu, CVV2 kodu), nepieciešams vēlreiz pārliecināties par to, ka dati tiek atklāti drošticama tirgotāja mājaslapā.

Kas liecina, ka tirgotāja mājaslapa ir droša?

- Interneta adrese sākas ar https:// (parastajām mājaslapām sākums ir http://).

- Papildu drošību nodrošina starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard drošības sistēmas, kuras var atpazīt pēc uzrakstiem Verified by VISA un MasterCard SecureCode.

- Ja tirgotājs lieto informācijas šifrēšanas sistēmu, tad izmantotās lapas apakšā labajā pusē var redzēt atslēdziņas simbolu.

"Savas maksājuma kartes un internetbankas pieejas datus nedrīkst uzticēt citām personām, tostarp sūtīt kartes datus ar e-pasta starpniecību. Tāpat šos datus nevajadzētu izpaust, ja esat atvēris lapu ar e-pastā saņemtas saites starpniecību. Vienmēr ir jāpārbauda, kāda adrese datu ievades brīdī uzrādīta interneta pārlūka logā - mājaslapas izskats var būt maldinošs," arī šis padoms nebūs lieks, ņemot vērā, ka norēķini internetā kļūst par ikdienu.

Saistītie resursi:

- Likumi.lv: Civillikums. Ceturtā daļa. SAISTĪBU TIESĪBAS

- LV portāls: Cik ilgi jāglabā maksājumu dokumenti mājsaimniecībā? (II) (raksta turpinājums)

- LV portāls:  Ko der zināt mājokļa īpašniekiem - dažādas situācijas [e-konsultācijas]

Raksta pirmpublikācija Latvijas Vēstneša  portālā "Par likumu un valsti" 2012. gada 8.augustā: www.lvportals.