Liene Briede: Kā zinātnieki var palīdzēt uzņēmumiem mainīt inovāciju domāšanas veidu
Foto: Privātais arhīvs

Sadarbība ar zinātniekiem un universitātēm ir veids, kā Latvijas uzņēmumi var ienest inovatīvo domāšanu uzņēmējdarbības vidē. Pasaulē tirgus līderi attīstās, izmantojot atvērto inovāciju konceptu. Latvijā šī prakse ir agrīnā stadijā, lai gan ir vairāki labie piemēri par sadarbību starp komerciālo sektoru un augstākās izglītības, zinātnes institūcijām.

Šobrīd ir sasniegts punkts, kad abas puses ir gatavas strādāt pēc atvērto inovāciju principiem. Viens no apliecinājumiem tam ir LMT sāktā sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), īstenojot jauno iniciatīvu "Industriālais doktors". Tās mērķis ir attīstīt un sekmēt pētniecības un dažādu uzņēmējdarbības sektoru ciešāku sadarbību, iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus, un sniegt finansiālu atbalstu jaunajiem zinātniekiem, kuri izstrādā doktora disertāciju par uzņēmuma attīstībai noderīgu tēmu un kuru zinātniskās izstrādes ir nepieciešamas uzņēmuma attīstībai. Pētniecības tēma tiek izvēlēta, ņemot vērā industrijas vajadzības un RTU zinātniskās kompetences.

Sadarbību ir plānots veidot arī ar citiem dažādu nozaru uzņēmumiem, kuriem ir interese iesaistīties pētniecībā un inovāciju izstrādē sadarbībā ar zinātniekiem.

"Industriālais doktors" ir daļa no RTU Studentu inovāciju grantu programmas, kas vērsta uz studentu inovatīvās domāšanas un uzņēmējspēju attīstību.

Jauni risinājumi nav iespējami ar līdzšinējām metodēm

Kādi ir atvērto inovāciju koncepta ieguvumi? No vienas puses, veiksmīgi komercializēti pētījumu rezultāti jeb zinātne tiešā veidā tiek izmantota tautsaimniecības stiprināšanai, no otras puses, mainās uzņēmumu kultūra. Šādi uzņēmējdarbības vidē tiek ienesta inovatīvā domāšana, tiek stimulēta uzņēmumu spēja izmantot inovatīvus risinājumus (pārtulkojot tos uzņēmumam saprotamā valodā un ieviešot) komercdarbības nodrošināšanai. Tā ir ideju, zināšanu un cilvēku savstarpēja apmaiņu, veidojot dažādus tiltus, kas saved kopā vienas jomas profesionāļus, kuri līdz šim strādājuši katrs savā "burbulī".

Uzņēmumi un universitātes nereti spītīgi turas pie vēlmes pārmaiņas radīt organizācijas iekšienē, neatverot durvis. Šādā veidā pārmaiņas faktiski tiek mēģināts sasniegt nedabīgā, piespiedu kārtā, jo nav iespējams tikai apmācību ceļā panākt darbinieku domāšanas maiņu. Tas ir ilgtermiņa process, kurā līdzdarbojoties rodas apstākļi, kas vedina uz domāšanas maiņu, tie ir piemēri un paraugi, kuriem sekojot domāšana mainās, tie ir citi cilvēki, kuri apliecina nepieciešamību un vajadzības, bez kurām nevar nonākt līdz risinājumam. Uzņēmuma un universitātes iekšienē, neatverot durvis un nesākot sarunu, tas ir ļoti grūti izdarāms.

Mainīt domāšanas paradigmu zinātnē un biznesā

Pētījumi rāda, ka prāta darbības stāvokļa mainīšana absolūti un tieši ietekmē gala rezultātu. Organizāciju kultūras maiņa visā pasaulē šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums, uzņēmumiem ir jāmainās, jākļūst elastīgiem, un tas ir ārkārtīgi grūti, ja tie neatveras sadarbībai ar dažādiem partneriem dažādās jomās. Ja runājam par jaunu produktu vai nozaru attīstību, bez sadarbības ar universitātēm vai zinātnes institūcijām tā ir praktiski neiespējama. Un otrādi – sadarbojoties ar industriju, arī zinātnes un izglītības institūcijas maina domāšanas paradigmu, apzinoties, ka akadēmija jeb zinātne, īpaši lietišķā pētniecība, nevar pastāvēt bez industrijas, nevar būt atrauta no tās. Diemžēl realitātē joprojām nereti vērojams pretējais.

Jaunās iniciatīvas "Industriālais doktors" ietvaros šobrīd tiek īstenoti pilotprojekti, diviem RTU doktorantūras studentiem sākot autonomo dronu un digitālo ceļu tehnoloģiju izpētes darbus LMT vajadzībām. Doktorants Rūdolfs Rumba izstrādās metožu kopumu autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai, lai šo lidaparātu pārvietošanos padarītu drošāku un vieglāku. Šis pētījums būs ieguldījums infrastruktūrā, jo šobrīd pasaulē nav visaptveroša risinājuma autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai. Savukārt doktorants Jānis Braunfelds plāno LMT radīt universālu tehnoloģiju digitālo ceļu sensoru signālu apstrādei reālā laikā. Līdz ar 5G attīstoties lietu interneta iespējām, šāda iekārta ļaus apkopot, piemēram, informāciju par temperatūru, spiedienu, mitrumu vai deformācijām uz ceļiem. Tas nepieciešams efektīvākai satiksmes organizācijai un drošībai uz ceļiem. Šo sensoru apstrādes tehnoloģiju varēs izmantot arī citās jomās, piemēram, medicīnā, būvniecībā, aviācijā.

Līdzatbildība kā katalizators pozitīvam rezultātam

Sagaidāms, ka iniciatīvas rezultātā uzņēmumi kļūs inovācijām atvērtāki un spēs ar saviem resursiem radīt pievienoto vērtību un gala produktus, bet jaunie zinātnieki – strādāt pie tautsaimniecībai būtisku jautājumu risināšanas, stiprināt tās attīstību jau doktorantūras studiju laikā. Šobrīd jauno zinātnieku doktora disertācija nereti tiek balstīta uz akadēmiskā vidē identificētām problēmu nostādnēm, kas ne vienmēr ir saistāms ar industrijas un tautsaimniecības vajadzībām, vienlaikus Latvijā pieaugot lielo uzņēmumu pieprasījumam pēc augsti izglītotiem speciālistiem ar doktora grādu, kuri varētu strādāt pie uzņēmumu attīstības un pētniecības projektiem.

Šī sadarbība tiek novērtēta arī naudas izteiksmē. Industrija investē, lai pretim saņemtu zināšanas, sava zinātniskā potenciāla stiprināšanu (uzņēmumi kļūst par pētniecības rezultātā tapušu zinātnisko publikāciju līdzautoriem), sadarbību ar universitāti, iespējams, uzņēmuma kultūras maiņu. Arī universitāte maksā par iespēju sadarboties ar industriju, mācīties no tās, veidot dialogu. Līdz ar to neveidojas pasūtītāja un izpildītāja attiecības, bet pilnvērtīga sadarbība, kurā abas puses līdzvērtīgi uzņemas atbildību par maksimāli labākā rezultāta sasniegšanu. Šis nav arī akadēmiskā vidē balstīts sadarbības modelis, kāds pierasts doktorantūras studiju programmas laikā. Industrijas iesaiste palīdz attīstīt ne vien doktoranta komunikācijas prasmes, spēju sadarboties un strādāt komandā, bet dod iespēju mācīties uz zinātnisko pētījumu palūkoties caur komercializācijas prizmu, saprast, kā uz to reflektēs industrija. Tādējādi tiek attīstītas doktoranta uzņēmējspējas, palīdzam jaunajam pētniekam ieraudzīt ne tikai sava pētījuma akadēmiskās, bet arī industriālās vides pievienoto vērtību.

Agrīni radīt izpratni par industrijas vajadzībām

RTU ir ieinteresēta stiprināt savu studentu un zinātnieku akadēmiskās un uzņēmējspējas. Industriju interesē izglītoti cilvēki, kuri deg par kāda virziena attīstību. Uz ciešu doktorantu un uzņēmēju sadarbību es skatos arī kā uz sava veida "ideju banku" – dialogā starp abām pusēm var izkristalizēties arvien jaunas šobrīd vai nākotnē tautsaimniecības attīstībai būtiskas problēmas, kurām risinājumus varētu meklēt jau bakalaura un maģistra līmeņa studijās, tādējādi izpratni par industrijas vajadzībām topošajos speciālistos raisot jau agrīni.

Sāktie iniciatīvas "Industriālais doktors" pilotprojekti liecina, ka augstā pētniecības līmenī ir iespēja pavērt durvis un uzsākt domāšanas maiņu jeb atšķirīgas pieejas meklēšanu problēmu risināšanai, tādējādi palīdzot mainīt arī industrijas domāšanas veidu. Šī iniciatīva noteikti nav vienīgais, bet ir jauns veids, kā to darīt.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form