Foto: Shutterstock
Latvijas konkurētspēja – starptautiski, Baltijas mērogā – pamatoti tiek piesaukta kā izšķiroši nozīmīgs faktors mūsu ekonomikas attīstībai. Spēja konkurēt, piemēram, ar Lietuvu par jaunu investoru piesaisti, nozīmē vairāk darbvietu mūsu valstī un papildu maksājumus Latvijas budžetā. Mūsu uzņēmēju spēja konkurēt, teiksim, par jaunas dzelzceļa līnijas būvi nozīmē, ka būs darbs vietējiem projektētājiem, apakšuzņēmējiem un citiem, un atkal – nodokļu nauda nonāks Valsts kasē.

Šādu piemēru ir daudz, un tie visi parāda, ka Latvijas konkurētspēja nav abstrakta vēlme, bet ir tieši saistīta ar mūsu labklājību un agri vai vēlu ietekmē katru no mums. Vāja konkurētspēja nozīmē sliktāku dzīves līmeni. Tieši tāpēc ir tik svarīgi izveidot un saglabāt tādus apstākļus, kas veicina konkurenci un ir vienlīdzīgi visiem uzņēmējiem.

Diemžēl Latvijā aizvien vēl saglabājies kāds sens un noturīgs konkurences kropļojums, kas neļauj Latvijas uzņēmējiem pilnībā realizēt savu potenciālu. Runa ir par valsts un pašvaldību, kā arī to kontrolētu vai atbalstītu uzņēmumu (publisku personu) statusu – tie bauda izņēmuma stāvokļa priekšrocības un daudzos gadījumos rada īpaši labvēlīgus apstākļus paši sev un veido šķēršļus privātajam biznesam. Tas rada tieši pretēju vektoru Latvijas konkurētspējai un tāpēc bremzē mūsu attīstību.

Ja nav argumentu – jāvelk laiks

Diskusiju par šo tēmu Konkurences padome (KP) aizsāka pirms aptuveni diviem gadiem, jo regulāri saņēma sūdzības no uzņēmējiem par konkurences ierobežojumiem. Tapa rosinājums Konkurences likuma izmaiņām, kas ļautu KP rīkoties, taču šī iniciatīva sastapa asu atsevišķu pilsētu un pašvaldību pretreakciju. Racionālu pretargumentu trūkums likumprojekta pretiniekiem ir licis ķerties pie senās nevēlamu iniciatīvu "nosmacēšanas" metodes – diskusiju un darba grupu ietvaros kāds jautājums tiek apmuļļāts tik ilgi, ka iniciators zaudē sākotnējo sparu un likums "nogrimst". Šajā gadījumā – divu gadu laikā pārmaiņu bremzētājiem ir izdevies panākt, ka likumdošanas iniciatīva līdz valdības sēdei vispār nenonāk.

Ko paredz likuma grozījumi

Garu un smagu sarunu rezultātā likuma grozījumu projektā krietni vājināta KP spēja vērsties pret konkurences kropļojumiem no publisku personu puses, taču virzības likumam tik un tā nav. Pašvaldību lobijs turpina strādāt pret likuma grozījumiem, sakot, ka KP jau šobrīd varot vērsties pret negodprātīgiem pašvaldību uzņēmumiem, taču mēs labi zinām, ka praksē pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros neko panākt nav iespējams.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie priekšlikumi paredz – lai novērstu konkurences ierobežojumus, KP vispirms jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Tikai tad, ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiek novērsti, KP būtu tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. Priekšlikums vērsts uz tā sauktā konkurences neitralitātes principa ieviešanu, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus neatkarīgi no tirgus dalībnieka īpašnieka (valsts un pašvaldības, veicot komercdarbību, nebauda konkurences priekšrocības pār privātā sektora komersantiem).

Nevis pret pašvaldībām biznesā, bet pret diskrimināciju

Lai arī likumprojekta redakcija ir krietni vājināta, uzskatu, ka grozījumi likumā ir jāveic, jo tas vismaz skaidri nostiprinātu principu, ka arī publiskām personām ir jāievēro konkurences neitralitāte, pat ja KP rīcībā nav tiešu un ātru sankciju. Jāuzsver – likumprojekta kritiķi nereti izmanto nepatiesu argumentu, ka notiekot centieni ierobežot pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Tā nav tiesa!

Ir skaidrs, ka valsts un pašvaldības turpinās nodrošināt pakalpojumus Valsts pārvaldes likumā paredzētajos gadījumos (kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; situācijās, kad tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai; tādu īpašumu pārvaldīšanā, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai). Runa ir tikai un vienīgi par konkurences neitralitātes un vienlīdzības principu iedibināšanu visiem tirgus dalībniekiem un KP tiesībām rūpēties par konkurences kropļojumu novēršanu.

Ekskluzivitātes statusa zaudēšana

Ir labi saprotama atsevišķu lielo pašvaldību vēlme šo KP ideju nogremdēt, jo cita starpā runa ir arī par kritisku skatu uz dāsnām dotācijām pašvaldību uzņēmumiem. Un tas jau ir stāsts arī par apzināti veidotu neefektīvu, sadārdzinātu "uzņēmējdarbību", ko, no vienas puses, sargā mākslīgi radītas barjeras privātajam biznesam, bet, no otras, – dotācijas nekontrolēti aizplūst ap uzņēmumu apaugušās izdevumu pozīcijās. Kārtības un tirgus principu ieviešana saujiņai "uzņēmēju" nozīmētu zaudēt ekskluzīvu ienākumu avotu, bet pilsētu iedzīvotājiem – ja ne lētākus pakalpojumus, tad vismaz noteikti efektīvāku nodokļu resursu izlietojumu.

Arī Ārvalstu investoru padome šobrīd gatavo savu viedokli par šo jautājumu, lai tas atgūtu virzību un Latvija sekotu Igaunijas, Zviedrijas, Itālijas, Lietuvas, Čehijas, Somijas, Rumānijas un Slovākijas piemēriem, radot atbilstošus tiesiskos risinājumus konkurences kropļojumu izskaušanai un adekvātas biznesa vides radīšanai Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!