Kolēģe pievērsa manu uzmanību rakstam portālā www.kasjauns.lv, kurā 19 gadus jauna sieviete Anita izstāsta par savu pieredzi kopš viņai pirms 2 gadiem piedzima bērns[ 1 ].
Protams, var uztaisīt abortu un dzīvot tālāk. Tomēr šī meitene saņem mammas atbalstu un izvēlas laist pasaulē bērnu. Šajā rakstā viņa pastāsta par vienu no, pieļauju, daudzajām problēmām, ar kuru viņa saskaras - puiši no viņas bēg, jo negrib saistīties ar meiteni, kurai ir bērns.
Neveikli jūtos reizēs, kad puiši mani aicina uz randiņiem. Kādu brīdi šķita, ka man jāiepazīstas ar sekojošu frāzi: "Mani sauc Anita, man ir 19 gadi un esmu māte!". Jo puiši, uzzinādami, ka mājās mani gaida divgadīgā Agija, pazūd kā ar uguni aizbaidīti. Sākumā mani tas sāpināja. Tā rīkojās arī Egils, kurš man tiešām ļoti patika.
Protams, varam pasmaidīt - nu gan ir problēma, labāk tagad veltīt sevi skolai un mīlestība pati tevi atradīs. Tomēr gan 19 gados, gan arī vēlāk cilvēki meklē mīlestību, intimitāti un tas, ka viņai ir bērns, nenozīmē, ka viņa nevēlas atrast kādu, ko mīlēt un kas viņu mīlēs pretī.
Šajā stāstā iztrūkst daudzu detaļu - kā viņas ar mammu iztiek, vai Anita varēs pabeigt skolu un iestāties universitātē, vai viņa nākotnē varēs sevi attīstīt tā, kā to būtu varējusi, ja būtu izdarījusi izvēli par labu abortam. Iztrūkst stāsta par klasesbiedru, paziņu un radinieku attieksmi. Tomēr mēs zinām divas lietas - to, ka puiši no viņas baidās un to, kāda ir sabiedrības attieksme pret šādām mammām. To mēs uzzinām no komentāriem, dažus no kuriem varat lasīt zemāk:
Komentāros ir aptverts viss liekulības spektrs un man nez kāpēc liekas, ka šie komentētāji ir tie paši, kas ar putām uz lūpām komentē rakstus, kuros sievietes atļaujas apgalvot, ka viņām ir tiesības uz abortu. Atļaušos savilkt kopā komentāros teikto vairākās pamatidejās, kas prevalē sabiedriskajā domā:
1. Bērns ir sievietes atbildība.
2. Kontracepcija ir sievietes atbildība.
3. Visa kontracepcija darbojas 100% efektīvi.
4. 16 gados ar seksu nodarbojas tikai ma*kas.
5. Normāls vīrietis nepieņems svešu bērnu.
6. Bērniem ir jādzimst normālās ģimenēs.
Tikai daži komentētāji norādīja, ka bērns ir Dieva dāvana, jo viņi visi laikam aktīvi komentē tikai tos rakstus, kuros tiek runāts par abortu aizliegumu. Tikai daži atgādināja, ka bērns ir abu atbildība. Un daži stāsti bija patiešām personiski, jo citas sievietes dalījās ar līdzīgu pieredzi un iedrošināja Anitu, ka pēc vairākiem gadiem kļūs vieglāk un viņa atradīs Īstu Vīrieti.
Gadu desmitiem statistika ir bijusi nepielūdzama - cilvēki šķiras, rada bērnus ārpus laulības un audzina bērnus no partneru iepriekšējām attiecībām vai laulībām[ 2 ]. Tas notiek un tas ir normāli. Cilvēkus nevar piespiest būt kopā tad, ja viņi to nevēlas.
Un ir jāsamierinās ar to, ka jauniešu seksuālā pieredze nenotiek 18 gadu vecumā vai pēc kāzām, bet gan daudz ātrāk. Tad, kad tev pašam ir bērni, gribas par šo moralizēt, tomēr visdrīzāk lielākā daļa moralizētāju jau 16 gadu vecumā bija piedzīvojuši savu pirmo seksuālo pieredzi.
Tas, kas nav normāli, ir uzskats, ka kontracepcija, grūtniecība un bērns ir sievietes atbildība. Ar seksu parasti nodarbojas divi cilvēki un tad, kad rodas grūtniecība man nav skaidrs, kā tā pēkšņi kļūst par viena cilvēka atbildību.
Tas, ka nav normāli, ir retorika par 'lietotu sievieti ar piekabi'. Tas ir jāpārtrauc, mēs nedzīvojam Indijas lauku ciematā. Mēs esam attīstīta, demokrātiska sabiedrība, kurā sievietes vērtību nenosaka tas, cik viņai ir partneru un bērnu. Kāpēc nav tādas lietas, kā 'lietots vīrietis ar nenosakāmu piekabju skaitu'? Kādēļ bērns ir sievietes, nevis vīrieša piekabe?
Tas kas nav normāli, ir tā sauktā - slut-shaming, kas attiecas uz sievieti, bet ne vīrieti. Abu dzimumu cilvēki ir tiesīgi nodarboties ar seksu tik daudz un tādā veidā, kā viņi to vēlas, ar nosacījumu, ka tas notiek labprātīgi. Ir jābeidz 16 gadīgos puišus, kam ir bijis sekss uzskatīt par varoņiem, bet meitenes par ma*kām. Un tas ir darbs vecākiem, runājot ar saviem bērniem, nevis atražojot diskursu atkal un atkal.
Liekulība ir viena no spēcīgākajām cilvēka iezīmēm. Mācītājiem patīk norādīt, ar kādu seksu un cik bieži cilvēkiem nodarboties, kamēr kolēģi pavedina nepilngadīgus zēnus. Politiķiem patīk propagandēt tradicionālas vērtības, bet tad nomainīt veco sievu uz jaunāku modelīti vai uzturēt attiecības ar divām sievietēm vienlaicīgi. Akcijas 'Par dzīvību' atbalstītājiem patīk mainīt partnerus un dzemdēt bērnus ārpus laulības, tomēr citiem mācīt pareizās, tradicionālās vērtības. Cilvēkiem komentāros patīk moralizēt, kaunināt 'nepareizos' un atbalstīt 'pareizos' un tad turpināt savu tieši tikpat amorālo, nepareizo dzīvesveidu.
Otrdien Saeimas Demogrāfijas komisija atkal pievērsīsies abortu jautājumam[ 3 ]. Es apbrīnoju Anitas drosmi neizdarīt abortu 16 gadu vecumā, apbrīnoju viņas mammas spēku un ceru, ka Anitas dzīvē viss nokārtosies. Esmu pateicīga, ka man nebija jāizdara tāda izvēle un es ceru, ka manām meitām ar to nebūs jāsaskaras. Vairāk par visu es gribētu, lai nevienai 16 gadus vecai meitenei nebūtu jāpiedzīvo šāda izvēle. Tomēr es uzskatu, ka tādā situācijā ir jābūt izvēles iespējām. Un neviens nav tiesīgs kaunināt par to izvēli, kuru sieviete ir izdarījusi.
Tomēr, ja Parādnieka un viņa draugu plāns īstenosies, tādu stāstu kā Anitai kļūs daudz vairāk. Viņas nāks no nabadzīgām ģimenēm, viņām dzims vairāk bērnu nekā dzimst jau tagad[ 4 ] un viņas nekad nespēs izrauties no savas nabadzības, nespēs iegūt izglītību. Jo sabiedrības viedoklis jau nav mainījies - bērns un kontracepcija ir sieviešu atbildība, un viņas būs mau*kas ar piekabi. Un normāli vīrieši tādas negribēs. Un nekāds Ģimenes Krīzes Centrs nespēs viņām palīdzēt. Krīzes Centrs nepieskatīs viņu bērnu, kamēr viņas mēģinās pabeigt skolu vai augstskolu; neapmaksās auklīti, kad viņas gribēs atrast darbu un neiestāstīs puišiem, ka viņas nav 'lietota prece'.
Un tad es domāju, kas ir iemesls, kādēļ zem akcijas 'Par Dzīvību' atbalstītājiem es redzu nevis reliģiozus radikāļus un apmātus nacionāļus, kuriem sieviete ir sarkanbaltsarkano latviešu dzemdēšanas mašīna, bet gan Mūziķi Goran Gora, TV seju Maiju Silovu, raidījumu vadītāju Annu Rozīti, aktrisi Olgu Dreģi, TV seju Elīnu Doļģi, aktrisi Lidiju Pupuri, aktrisi Aurēliju Anužīti- Lauciņu, kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni, mākslinieku Ivaru Poikānu, mācītāju Gunti Kalmi, dziedātāju Jolantu Gulbi, mūziķi Denisu Paškeviču, mākslinieci Ievu Bondari, hokejistu Miķeli Rēdlihu, operdziedātāju Evitu Zālīti, Vili Vītolu, Jāni Rožkalnu, pianistu Vestardu Šimkus, aktrisi Ditu Lūriņu-Eglienu, komponistu Pēteri Vasku, kinorežisori Dzintru Geku, komponistu Ēriku Ešenvaldu, mūziķi Kasheru, Grupu "Lady's sweet", dziedātāju Aneti Kozlovsku, senās mūzikas ansambli Canto, tekstilmākslinieci Anitu Gercāni, operdziedātāju Jāni Kurševu, un aktieri Rūdolfu Plēpi?
Man ļoti gribētos lūgt augstākminētajām personām padomāt par to, ka ar savu atbalstu tiek barota akcija, kas nenesīs prieku sievietēm un viņām nepalīdzēs. Akcija 'Par dzīvību' ir nevis pūkains mēģinājums palīdzēt sievietēm, bet aizliegt viņām izvēles iespējas un tiesības uz savu ķermeni. Radīt vairāk 16 gadīgu meiteņu, kurām NAV izvēles.
Citu valstu pieredze liecina, ka abortu aizliegšana beidzas ar nelegāliem abortiem, kuru laikā mirst jau vairs ne tikai embriji, bet arī sievietes. Un vienīgais veids, kā var samazināt abortu skaitu, ir runāt un izglītot cilvēkus par kontracepciju un padarīt to pieejamu visiem. Bet tas nav tas, par ko ir šī akcija, vai ne? Tas būtu amorāli - tā vienkārši ņemt un runāt par seksu, it kā tā būtu katra cilvēka ikdienas sastāvdaļa.