ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūcijā "Agresijas noteikšana" īpaši uzsvērts: "Nekādi dažāda rakstura secinājumi, vai tie būtu politiski, ekonomiski, militāra vai cita rakstura, nevar kalpot par attaisnojumu agresijai." Šajā gadījumā Krievija rupji pārkāpusi ANO Rezolūciju un pašas Krievijas starptautiskās saistības. Mēs aicinām Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu valdības, kā arī NATO un Apvienoto Nāciju organizāciju reaģēt strauji un ļoti asi, nosodot Krievijas agresiju Gruzijā. Mēs uzskatām, ka starptautiskās sabiedrības vienota politika pret Krievijas militārajām akcijām citas valsts teritorijā var izbeigt agresiju un demonstrēt kopējo nostāju - šāda rīcība pret citu valsti netiek un netiks atzīta, piespiežot Krieviju izvest savu karaspēku no neatkarīgas valsts teritorijas. Der atcerēties, ka 1938. gadā nacistiskā Vācija veica agresiju pret Čehiju, pamatojot to ar Sudetā dzīvojošo vāciešu aizstāvēšanu.
Gruzija pēc konflikta sākuma vairakkārt paudusi gatavību sēsties pie sarunu galda un noregulēt saspīlēto situāciju ar diplomātiskiem paņēmieniem. Diemžēl Krievija ne tikai nav atbildējusi uz šo labas gribas žestu no Gruzijas puses, bet - tieši otrādi - pastiprinājusi agresīvās militārās aktivitātes gan izvirzot neatkarīgai valstij ultimātus, gan palielinot savu militāro klātbūtni reģionā un tostarp arī Gruzijas teritorijā. Īpaši satraucoši tas ir tāpēc, ka Krievijai joprojām ir miera uzturētāja mandāts abās Gruzijas sastāvā ietilpstošajās pašpasludinātajās republikās. Uzskatām, ka ar savu rīcību Krievija pilnībā diskreditējusi sevi kā miera uzturētāju, tāpēc aicinām starptautisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas lemt par miera uzturētāja mandāta atņemšanu.
Mēs pieprasām nekavējoties pārtraukt Krievijas agresiju pret Gruziju. Uzskatām, ka Krievija atkal ar asinīm aptraipījusi savas valsts reputāciju, no jauna apliecinot, ka Krievija nav uzskatāma par stabilu un prognozējamu starptautisko partneri, ar kuru iespējams vienoties arī par sarežģītām un politiski jūtīgām problēmām. Krievijas karaspēka iebrukums suverēnās Gruzijas teritorijā apliecina Krievijas vēlmi ar ieročiem iegūt ietekmi Aizkaukāza reģionā, bet nekādā gadījumā neapliecina Krievijas labo gribu risināt saspīlētas situācijas.
Mēs vēršamies pie Latvijas valdības ar aicinājumu spert tādus diplomātiskus soļus attiecībā pret Krieviju, kas skaidri apliecinātu gan mūsu valsts atbalstu Gruzijai, gan nosodījumu agresīvai ārpolitikai kopumā.