Ludmila Fadejeva, Kārlis Vilerts: 500 eiro par bērnu un citi varianti
Foto: Pixabay

Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ ģimenēm ar bērniem jau labu laiku bijis jāsadzīvo ar attālinātajām mācībām. Nenoliedzami, jaunie apstākļi var būt diezgan izaicinoši, jo tie prasa ne tikai papildu uzmanību bērnu skološanai, bet bieži vien arī nozīmīgus izdevumus datortehnikas iegādei vai mājokļa pārkārtošanai. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi un sniegtu finansiālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, martā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu 500 eiro apmērā par katru bērnu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kaut papildu izdevumi, visticamāk, radušies teju katrai ģimenei ar bērniem, to ienākumu līmenis un spējas nosegt šādus tēriņus mēdz būtiski atšķirties. EU-SILC apsekojuma [1] dati liecina, ka mājsaimniecības ar bērniem lielākoties koncentrējas ienākumu sadalījuma vidū un turīgākajā daļā (1. attēls). Tādēļ vietā ir jautājums - vai 500 eiro pabalsts par katru bērnu ir pietiekami mērķēta atbalsta forma un vai nebūtu izskatāmi citi varianti finansiālā atbalsta sniegšanai?

Piezīmes: 1. decile – 10% mājsaimniecību ar zemākajiem ienākumiem, 10. decile – 10% mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem.

Šajā rakstā un nesen publicētajā "Makroekonomisko Norišu Pārskatā" novērtējām, kā minētais pabalsts ietekmēs rīcībā esošos ienākumus dažādām mājsaimniecībām un vai atbalstu varēja padarīt mērķētāku tieši tām ģimenēm ar bērniem, kurām tas ir visvairāk vajadzīgs: tām, kuru rīcībā esošie ienākumi ir caurmērā zemāki, bet grūtības segt papildu izdevumus - vislielākās.

1. secinājums: 500 eiro par bērnu – lielākā atbalsta daļā nonāk pie nodrošinātām mājsaimniecībām

No 500 eiro pabalsta vislielākās ieguvējas relatīvā izteiksmē ir zemu ienākumu mājsaimniecības, kurām tas palielina gada rīcībā esošos ienākumus par aptuveni 10% (2. attēls). Savukārt ietekme uz turīgāko mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem ir aptuveni 1.5%. Tādējādi, lai gan relatīvā izteiksmē vislielākais atbalsts ir tieši zemu ienākumu mājsaimniecībām, tas tiek sniegts arī pašiem turīgākajiem. Turklāt, ņemot vērā, ka mājsaimniecības ar bērniem lielākoties ir ar vidējiem un augstiem ienākumiem, lielākā finansiālā atbalsta daļa tiks izmaksāta caurmērā labi nodrošinātām mājsaimniecībām (3. attēls), trūcīgāko mājsaimniecību trešdaļai saņemot tikai 23% no kopējā atbalsta.

Avots: Latvijas Bankas aprēķini izmantojot EUROMOD modeli

Piezīmes: 1. decile – 10% mājsaimniecību ar zemākajiem ienākumiem, 10. decile – 10% mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem.

3. attēls. Kā atbalsts sadalās starp turīgām un nabadzīgākām mājsaimniecībām (% pārmaiņas gada rīcībā esošajos ienākumos)?

Avots: Latvijas Bankas aprēķini izmantojot EUROMOD modeli

Piezīmes: 1. decile – 10% mājsaimniecību ar zemākajiem ienākumiem, 10. decile – 10% mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem.

2. secinājums: mērķētāks atbalsts mazāk turīgām mājsaimniecībām ir sarežģītāk administrējams

Atbalstu ir iespējams padarīt mērķētāku, izmaksājot to tikai mājsaimniecībām, kuru rīcība esošie ienākumi ir zemāki par noteiktu slieksni (aprēķinos izmantoti 1000 eiro uz vienu ekvivalento patērētāju mājsaimniecībā [2]). Turklāt, ierobežojot atbalsta saņēmēju klāstu, iespējams palielināt tā apjomu līdz pat 720 eiro. Šādā scenārijā rīcībā esošie ienākumi mājsaimniecībām zemāko ienākumu grupā pieaug pat par 14%. Šāds atbalsts ir krietni mērķētāks – aptuveni divas trešdaļas no atbalsta nonāktu pie mājsaimniecībām, kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem vidējā rādītāja, bet 10% turīgākās mājsaimniecības saņemtu ļoti mazu daļu no atbalsta.

Tomēr arī šādai atbalsta formai ir zināmi trūkumi: pirmkārt, tas ir sarežģīti administrējams, jo valsts iestādēm ne vienmēr ir pieejama informācija par mājsaimniecību ienākumiem (vai ir pieejama ar zināmu laika nobīdi); otrkārt, – un pat svarīgāk - krīzes situācija radījusi papildu tēriņus gandrīz visām mājsaimniecībām ar bērniem, tāpēc atbalsta ierobežošana varētu nesaskanēt ar to, kāpēc atbalsts vispār tiek sniegts.

3. secinājums: mērķētāka un viegli administrējama alternatīva – lielāks atbalsts daudzbērnu ģimenēm

Mūsu aplēses liecina, ka potenciāli pievilcīgs risinājums varētu būt lielāka atbalsta sniegšana daudzbērnu ģimenēm (aprēķinos pieņēmām, ka pabalsta apjoms ir 450 eiro par bērnu mājsaimniecībām ar vienu vai diviem bērniem, bet 680 eiro pabalsts par katru bērnu mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem). Lai gan šajā gadījumā ietekme uz rīcībā esošajiem ienākumiem dažādās ienākuma sadalījuma decilēs ir līdzīga kā 500 eiro pabalsta gadījumā, ir pamats domāt, ka šāda forma būtu mērķētāka tieši uz tām mājsaimniecībām, kurām ir mazākas iespējas segt papildu izdevumus. Kāpēc?

Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma dati (4. attēls), liecina, ka uzkrājumu līmenis mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem (mediāna ap 20 eiro) ir ievērojami mazāks nekā tajās ģimenēs, kurās ir viens vai divi bērni (ap 300 eiro), vai tajās, kurās bērnu nav (ap 200 eiro). Tas liek secināt, ka daudzbērnu mājsaimniecību spējas nosegt papildu izdevumus caurmērā ir krietni zemākas nekā citiem, bet nepieciešamība pēc papildu tēriņiem varētu būt pat lielāka. Līdz ar to lielāka atbalsta sniegšana daudzbērnu mājsaimniecībām visvairāk varētu palīdzēt tieši tai sabiedrības daļai, kurai finansiālās iespējas pielāgoties krīzes situācijai ir caurmērā zemākas.

Noguldījumu mediāna dažādiem mājsaimniecību veidiem 2017. gadā (eiro)


Avots: Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums

Kopumā var secināt, ka valsts sniegtais 500 eiro atbalsts ir būtisks atspaids mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Tomēr vienāds pabalsts visiem nozīmē arī to, ka lielākā daļa finansiālā atbalsta nonāks pie turīgām mājsaimniecībām. Mērķētāks atbalsts tieši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem būtu laba alternatīva, taču salīdzinoši sarežģīti administrējama.

Meklējot vieglāk administrējamu risinājumu, izceļams būtu lielāks pabalsts daudzbērnu mājsaimniecībām. Lai gan arī šajā gadījumā liela daļa atbalsta nonāktu pie salīdzinoši turīgām mājsaimniecībām, tomēr, kā rāda dati, tieši daudzbērnu ģimeņu finansiālā gatavība krīzei ir caurmērā zemāka nekā citiem.

[1] Eiropas Savienības statistikas apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem (The European Union Statistics on Income and Living Conditions; EU-SILC)

[2] Ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā nosaka, pirmajam pieaugušajam pielietojot svaru 1, visiem pārējiem pieaugušajiem 0.5 un bērniem 0.3.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam