"Iespējai to izdarīt ir jābūt katrā Rīgas veterinārajā klīnikā, ja mēs patiesi vēlamies veicināt atbildīgo Rīgas iedzīvotāju līdzdalību dzīvnieku aizsardzības jomā un nepakļaut dzīvnieku ciešanām", skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo Dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve veterinārārste Lita Konopore.
Ja cilvēks ir atvedis uz veterināro klīniku automašīnas notriektu mirstošu dzīvnieku, Rīgas dome nedrīkst pieļaut, ka viņa mokas tiek turpinātas meklējot vienu no trijām "pareizajām" veterinārajām klīnikām.
Cilvēki ir satriekti, kad uzzina par Rīgas domes nostāju – naudas līdzekļus neglābjami slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzijai iedalīt visā Rīgā vien atsevišķām veterinārajām iestādēm. Parasti cilvēki, kas no ielas paņēmuši mirstošo dzīvnieku, izvēlas samaksāt par pakalpojumu no savas kabatas, nevis turpināt tās veterinārās klīnikas meklējumus, kurai RD būs atvēlējusi līdzekļus. Lieki piebilst, ka šādai situācijai seko emociju izvirdums un solījums nekad dzīvē no ielas vairs dzīvniekus nesavākt, lai kas ar tiem būtu noticis.
Dažreiz šādās situācijās mirstošu dzīvniekus izmet arī uz ielas. Tad nodokļu maksātāju izdevumi vismaz pieckāršojas, jo dzīvnieku brauc savākt speciāli dienesti. Tāpēc ir ļoti svarīgi novērtēt iedzīvotāju iejūtību un gatavību iesaistīties dzīvnieku aizsardzības realizēšanā, padarot viņiem šo iespēju maksimāli vienkāršu.
Projekts par klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontroli LVB rīcībā nonāca pavisam nejauši. Nepieņemami, ka RD tik veterināri specifiskus projektus neuzskata par nepieciešamu sniegt izvērtēšanai profesionālajām organizācijām. Noteikti sniegsim savu vērtējumu cerībā, ka RD ieklausīsies LVB viedoklī un tomēr atradīs iespējas, kā piešķirt naudas līdzekļus šādiem neparedzētiem gadījumiem visām veterinārajām klīnikām, kā arī pārskatīs savu redzējumu attiecībā uz dažiem citiem jautājumiem.