Vispirms jāsāk ar to, ka BIM ir plašs jēdziens atkarībā no tā, kā un kurš uz to skatās. Klasiskā izpratnē tas ir būvniecības informācijas menedžments vai modelēšana. Projektētājs BIM pielieto projekta izstrādē. Mēs kā būvnieki uz to raugāmies kā uz informācijas vadības tehnoloģiju, jo galvenā BIM funkcija ir visas aktuālās un kvalitatīvās būves informācijas administrēšana. Protams, paralēlais blakusprodukts, kas parasti tiek uzsvērti reklamēts, kaut gan nav noteicošais, ir skaistas vizualizācijas un aizraujoši modeļi, kas reālistiski vizualizē projektu pirms tā būvniecības. Tomēr te jāpatur prātā, ka BIM izskats ir sekundārs, galvenais ir funkcionālā un praktiski izmantojamā informācija un, jā, arī grafiskā informācija.
BIM procesu un kaut vai daļēju BIM aspektu un funkciju ieviešana ikdienā ir pasaulē atzīts veids, kā uzlabot projekta kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, ja to dara sistemātiski, visaptveroši un profesionāli. Atsevišķos gadījumos ir redzēti piemēri, ka BIM izmantošana projekta būvniecības laiku ļauj samazināt pat par 40%. Tas ievērojami ietaupa darbaspēka resursus, kas pašreizējos apstākļos ir īpaši aktuāli arī Latvijā.
Par BIM ieviešanu un izmantošanu Latvijas būvnieki pastiprināti sāka interesēties pirms pāris gadiem, kad arī "Arčers" kā viens no pirmajiem pašmāju celtniecības uzņēmumiem sāka izmēģināt BIM piedāvātos funkcionālos risinājumus. Būvējot Stopiņu novada Kultūras centru, izmantojām BIM sniegtās iespējas būvniecības kvalitātes kontroles un pārbaudes nolūkā, vēlāk pakāpeniski paplašinot BIM procesu un funkcionalitātes pielietojumu arī citos savos objektos.
Tomēr patlaban nozare kopumā attiecībā pret BIM ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju. Valstī pagājušajā gadā ir pieņemts terminoloģijas standarts, tikko pārņemti starptautiskie standarti ISO 19650-1 un 19650-2, tomēr to ieviešanai vēl būtu vēlamas speciālas apmācības, lai saprastu, kā tos optimāli integrēt tieši Latvijas būvniecības ierastajos procesos.
Nozarei nepieciešams vienoties par kopēju izpratni – ko no BIM iegūst katrs būvniecības procesa dalībnieks. Pasūtītājs to primāri saprot kā skaistas 3D bildes, jo tā tas viņam pārsvarā tiek prezentēts. Būvnieks ar BIM saprot precīzu un uzskatāmu informāciju kvalitatīva projekta izskatā, ko var izmantot, plānojot un koordinējot būvniecības procesu. Projektētājs savukārt to redz kā sava darba augli – vīziju, kas realizējas uzskatāmā un pasūtītājam prezentējamā 3D virtuālā modelī. Lai BIM attīstība straujāk virzītos uz priekšu, nepieciešams panākt vienotu izpratni.
Taču lielākais izaicinājums pašlaik ikdienā ir BIM kompetentas komandas komplektēšana. Lielākā daļa industrijā strādājošo teorētiski zina, ka BIM ir 3D vidē kopā saliktas visas projekta disciplīnas ar nepieciešamo informācijas līmeni. Pēc tam modelim var tikt pievienots, piemēram, laika grafiks, objekta būvniecībai nepieciešamie finanšu resursi, vai arī ar to var tikt veiktas simulācijas, tomēr tikai nedaudzi zina, kā šajā vidē praktiski strādāt – kā optimāli apmainīties ar informāciju un to uzturēt.
Piemēram, joprojām nav vienkārši sagatavot kvalitatīvu 3D modeli un nosūtīt to saskaņošanai citiem komandas dalībniekiem. BIM pamatā ir ciešs kopdarbs, kam jārezultējas kvalitatīvā iznākumā, ja visi dalībnieki ir zinoši un vienlīdz iesaistīti. Tomēr, lai arī situācija ar katru gadu uzlabojas, akūts labu un BIM kompetentu vietējo speciālistu trūkums padara šo mērķi grūti izpildāmu. To pierāda arī būvniecības nozares dalībnieku aptaujas "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti, kurā 27% respondentu atzina, ka patlaban vispār nav gatavi iesaistīties projektos, kuros tiek pielietots BIM process, savukārt 40%, kas ir bijuši iesaistīti projektos, kuros tika izmantota BIM, atzina, ka galvenie trūkumi ir iesaistīto pušu kompetences trūkums, kas kavēja konkrētā projekta realizāciju.
Latvijā trūkst kvalificētu un pieredzējušu BIM speciālistu – gan koordinatoru, gan tehniķu, t.s. profesionālo modelētāju un menedžeru. Arī tradicionālie būvniecības dalībnieki bieži vien nespēj apvienot BIM procesu nianses ar tradicionālo būvniecības darbu procesu. Tas nozīmē, ka BIM procesi un tradicionālie būvniecības procesi viena projekta ietvaros norit paralēli un līdz ar to lēnāk, nekā gribētos ideālā darba plūsmā.
Tāpat būtisks aspekts ir investīcijas, jo ne visi būvniecības uzņēmumi spēj un ir gatavi ieguldīt nepieciešamo tehnoloģiju iegādē un darbinieku apmācīšanā. Specializēto datorprogrammu iegāde ir tikai redzamā investīciju daļa, kas arī ir izaicinājums, jo programmai jāspēj izpildīt noteiktos BIM mērķus, kas ne vienmēr ir iespējams, izmantojot tikai vienu programmu. Ar programmu strādāt jāapmāca speciālisti, un tas nav tikai pāris nedēļu vai mēnešu jautājums. Bieži vien praktiskās pieredzes iegūšana ir gadu jautājums. Nākamais, protams, ir datortehnikas iegāde, kur BIM izmantošanai nepieciešami ievērojami jaudīgāki datori, jo ne visi der specifiskām BIM funkcijām, piemēram, virtuālās realitātes brillēm vai punktu mākoņiem.
Un, visbeidzot, liels izaicinājums nozarei ir profesionālās un praktiskās BIM izglītības trūkums jauniešu vidū. Studenti ir dzirdējuši, kas ir BIM, labākajā gadījumā ir apgūta kāda projektēšanas programma, taču ar reālo BIM procesu viņi sastopas, tikai uzsākot darbu kompānijā, kas jau strādā ar šo tehnoloģiju. Tikai patlaban sākts BIM palēnām integrēt augstākās un profesionālās izglītības iestāžu mācību programmās. Tas nozīmē, ka BIM kompetentu speciālistu paaudzi varētu sākt gaidīt tikai pēc vairākiem gadiem.
Tomēr, raugoties nākotnē ar cerību, valsts būvniecības digitalizāciju ir noteikusi par vienu no prioritātēm. Ir sākts darbs pie BIM ieviešanas ceļa kartes izstrādes. Tuvākajos gados plānots izstrādāt vadlīnijas, vairāk adaptēt starptautiskos BIM standartus un ieviest arī savus, kā arī pilnveidot izglītības sistēmu gan topošajiem, gan esošajiem būvspeciālistiem un citiem būvniecības procesa dalībniekiem, izmantojot mūžizglītības programmas. Tas priecē, jo patlaban esam stadijā, kad priecājamies, ja jaunais darbinieks spēj saviem vārdiem izstāstīt par BIM nozīmi.
Jāatceras gan, ka, izstrādājot BIM attīstības plānus valstī tuvākiem un tālākiem laika periodiem un nosakot BIM mērķus, kā arī no 2025. gada BIM iekļaujot kā obligātu prasību iepirkumos, tam jānotiek pakāpeniski, raugoties no šodienas skatpunkta, – lai BIM ieviešanas process ir pakāpenisks un loģisks, kā arī būvniecības procesa dalībnieku prasības ir samērojamas ar iespējām valstī kopumā.
Mēs kā būvnieki jau patlaban pēc savas iniciatīvas un treniņu nolūkos katrā objektā mēģinām izmantot kaut ko jaunu no BIM pasaules. Nesen uzbūvētais Tieslietu nams Jēkabpilī bija labs pilotprojekts, lai saprastu, kā projektēšanas laikā varam pielietot BIM kvalitātes kontroles nolūkos. Pateicoties 3D izstrādātajām disciplīnām, šo objektu izdevās pabeigt laikā, bez aizķeršanās būvniecības gaitā. Tas jau arī parāda primāro BIM vērtību. Citos objektos BIM aspektu testējām, piemēram, būvkonstrukciju pārbaudei, pašu veiktajai disciplīnu modeļu koordinācijai un savietošanai, būvlaukuma iekārtošanas simulācijai un laika grafika savietošanai ar BIM modeli. Jaunākais veikums ir virtuālās realitātes briļļu pielietošana būvniecības plānošanas procesos, arī būvlaukumā.
Savā ikdienā redzam, ka BIM ieviešana uzņēmumā ir sākusi atvieglot procesus. Tas rada pozitīvāku skatu uz jaunāko tehnoloģiju pielietošanu arī mūsu apakšuzņēmēju vidū, kuri ar tām pirmo reizi saskaras tieši mūsu objektos. Tomēr BIM attīstībā vēl ir ejams tāls ceļš valstī kopumā, lai visi būvniecības nozares dalībnieki prastu profesionāli strādāt ne tikai ar BIM programmām, bet arī BIM procesu darbu plūsmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
