Mairita Lūse: Otro dzīvi – ne tikai iepakojumam, bet arī kartupeļu mizām!  (17)

To, kāpēc šie atkritumi ir jāvāc atsevišķi, nav grūti izskaidrot. Lielākajai daļai jau instinktīvi šķiet nepareizi samest kopā kartupeļu mizas, konfekšu papīrus un vecas pildspalvas. Mūsu ēdiens nāk no zemes. "Bioloģiski noārdāmie atkritumi" – jeb visas mizas, serdes un ledusskapī aizmirstie makaroni – ir no zemes paņemtās bagātības. Kompostēšanas iespējas patlaban ir ierobežotas, un visas mūsu ēdiena atliekas tiek apraktas poligonā kopā ar nepārstrādājamiem iepakojumiem, lupatām un vienreizlietojamām autiņbiksītēm.

Būtībā tās vairs nav iespējams atgūt. Mūsdienās zinātnieki aizvien lielāku uzmanību pievērš tam, ka pašreizējie slāpekļa un fosfora cikli (jeb, vienkāršāk izsakoties, tas, cik daudz šo uzturvielu paņemam no zemes un cik tās atgriežam) nav ilgtspējīgi – mēs aizvien vairāk noplicinām augsni. Pagaidām kompensējam un izdzīvojam ar minerālmēslu palīdzību. Mēs pērkam šīs vērtīgās vielas no citām valstīm, padarot mūs atkarīgus no importa tirgiem, bet vērtīgus šo vielu avotus – bioloģiskos atkritumus – aprokam atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā no tā iegūstam dabasgāzi.

ES direktīvas un jauni poligoni

Vēl viens svarīgs iemesls šķirošanai ir tas, ka "Getliņi EKO" atkritumu poligons strauji aizpildās. Ja šādi turpināsim, tad jau tuvākās desmitgades laikā mums var nākties meklēt jaunu vietu, kur apglabāt rīdzinieku radītos atkritumus. Lai arī atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas kļūst aizvien modernākas, nedomāju, ka daudzi vēlēsies, lai blakus viņu mājām tiktu celts jauns atkritumu poligons. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītas vākšanas sistēma līdz 2023. gada beigām jāievieš visās ES valstīs, tāpat arī to, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto atkritumu daudzums jāsamazina līdz 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Gandrīz pusi no mūsu sadzīves atkritumiem veido bioloģiski noārdāmie atkritumi. Tos pareizi atdalot, gan spersim lielu soli ES normu izpildes virzienā, gan arī paildzināsim poligona darbības laiku.

Runājot par iepakojumiem, varam teikt, ka liela daļa atbildības ir jāuzņemas ražotājiem – iepakojumam jābūt pārstrādājamam. Savukārt bioloģiski noārdāmo atkritumu kvalitāte ir atkarīga no iedzīvotājiem. Tas, cik mēs, kā arī mūsu kaimiņi pareizi atdalīs šos atkritumus, cik kvalitatīvi sašķirotus materiālus piedāvās "Getliņi EKO", noteiks gala produkta kvalitāti.

Kā pareizi šķirot

Ko tad īsti varam ievietot bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros? Šajā konteinerā drīkst ievietot visus ēdiena atkritumus – dārzeņus, kafijas biezumus, olu čaumalas, gaļu, zivis un piena produktus, kā arī visu, kas palicis pēc maltītes. Kompostam netraucēs ne persiku un citu augļu kauliņi, ne arī maza izmēra dārza atkritumi. Galvenais skaitlis, kas jāatceras, ir 8 cm – ja koka zaru, dzīvnieku kaulu vai citu cieto atkritumu izmērs pārsniedz 80 mm, tie vai nu jāsadala mazākos gabalos, vai arī šajā konteinerā nav jāievieto.

Šajos konteineros nedrīkst ievietot bioplastmasu un papīru. Tas nozīmē, ka arī vienreizlietojamajiem traukiem, kas tiek reklamēti kā kompostējami, šajā konteinerā nav vietas. Tie nespēs sadalīties pietiekami īsā laikā. Aicinām ēdinātājus un citus uzņēmumus, kas izmanto un tirgo bioplastmasas produktus, apsvērt, vai tos vispār izvēlēties, kā arī skaidrot iedzīvotājiem, kā no šiem materiāliem pareizi atbrīvoties. Videi visdraudzīgākās un nereti lētākās joprojām ir vairākas reizes izmantojamās lietas. Konteinerā nedrīkst ievietot arī pelnus, kūtsmēslus (tajā skaitā suņu izkārnījumus), audumus (arī linu, kokvilnu un citus dabīgus materiālus) un nekādu iepakojumu. Ja ēdiens ir sabojājies iepakojumā, tas pirms izmešanas konteinerā ir jāatbrīvo no iepakojuma. Interesanti, ka arī īvju zarus šajos konteineros nedrīkst ievietot. Ja ir jautājumi par to, ko šajos konteineros var ievietot, aicinām sazināties ar savas zonas atkritumu apsaimniekotāju.

Papildu jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta zvanu centru, zvanot uz tālruni 67474700 darba laikā (pirmdien no plkst. 8.30 līdz 18.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.30 līdz 17.00 un piektdien no plkst. 8.30 līdz 16.00) vai rakstot uz e-pastu: atkritumi@riga.lv.

Viena no svarīgākajām ziņām ir tā, ka atkritumi konteinerā ir jāievieto bez maisiņiem. Tā ir ierasta prakse daudzās ES valstīs. Nederēs ne papīra, ne bioplastmasas maisiņi. Atkritumus var vai nu ievietot maisiņā, aiznest tos līdz konteineram, izbērt, bet maisu izmest blakus konteinerā, vai arī atkritumus var likt spainītī un tad to konteinerā izbērt. Cilvēki, kuri jau tagad bioloģiski noārdāmos atkritumus krāj, lai nestu tos uz komposta kaudzi, iesaka: ja uztrauc nepatīkamas smakas dzīvoklī, tos var uzglabāt saldētavā. Atgādinu gan, ka jau tagad šos atkritumus uzglabājam savās mājās kopā ar pārējiem atkritumiem un to atdalīšana smakas nepastiprinās. Lai piemājas konteiners neradītu smakas un nepiesaistītu grauzēju uzmanību, šie konteineri tiks izvesti vismaz reizi 3 dienās vasarā un vismaz reizi nedēļā ziemas sezonā.

Vēlos piebilst, ka videi visdraudzīgākais veids, kā apsaimniekot bioloģiski noārdāmos atkritumus, ir tos kompostēt pašiem vai kopā ar kaimiņiem. Lai to veicinātu, nākamo gadu laikā strādāsim pie tā, lai attiecībā uz mazo kolektīvo kompostēšanu būtu skaidrs kas, ko un cik daudz drīkst kompostēt, kā arī lai būtu pieejamas apmācības par to, kā pareizi kompostēt. Svarīgi, lai šādas kompostēšanas vietas tiktu uzskaitītas, lai varētu saprast, cik lielu daudzumu bioloģisko noārdāmo atkritumu pilsētnieki rada un kā to apsaimniekojam.