Digitālās ekonomikas straujo attīstību apstiprina arī starptautiski eksperti, prognozējot, ka pieciem progresīvākajiem dalīšanās ekonomikas sektoriem - ceļošana, kopbraukšana, finanses, personāls, mūzikas un videostraumēšana - ir potenciāls palielināt globālos ieņēmumus no aptuveni 15 miljardiem ASV dolāru šodien līdz pat 335 miljardiem ASV dolāru 2025. gadā [1]. Turpat 45% ASV iedzīvotāju jau šodien ir pazīstami un aktīvi dalīšanās ekonomikas dalībnieki, kas ikdienā izvēlas nevis jaunu preču un īpašumu iegādi, bet gan dalīšanos un savstarpēju resursu apmaiņu ar moderno tehnoloģiju platformu starpniecību [2]. Šai globālajai tendencei un pieprasījumam aktīvu atbalstu pauž arī mūsu Baltijas kaimiņi. Tai jābūt gataviem un atvērtiem arī mums.
Lai arī digitālā konverģence sniedz labumu kā patērētājiem, tā valstij, tā sevī ietver virkni izaicinājumu jaunu nozaru regulējuma piemērošanā. Apzinoties tehnoloģiju progresa neizbēgamo uzvaras gājienu un pieņemot šo izaicinājumu, virkne valstu visā pasaulē to jau vairāk vai mazāk veiksmīgi risina, nekavējot sociālo un ekonomisko progresu. Starp tām ir arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, regulējot kopbraukšanas nozares pārstāvju darbību valstī, tostarp aizsākot pilotprojektus Tallinā un Viļņā. Apsveicami, jo mūsu kaimiņi acīmredzami apzinās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz tehnoloģijas un inovācijas.
Kā veicas Latvijai? Cik zināms, Uber jau kādu laiku klauvē arī pie Latvijas lēmējinstitūciju durvīm, tomēr rodas iespaids, ka šīs durvis pagaidām ir tikai pusvirus, lēmumu pieņēmējiem vilcinoties jauno ciemiņu uzņemt [3.] Un šis ir stāsts tikai par viena no dalīšanās ekonomikas spēlētāja iekļaušanu Latvijas pakalpojumu tirgus piedāvājumā, šis ir tikai sākums. Nākotnē gaidāma strauja pašmāju un ārvalstu digitālās ekonomikas spēlētāju ienākšana Latvijas ekonomikā. Diemžēl, vilcināšanās ar regulējuma piemērošanu liedz Latvijas sabiedrībai gūt labumu no tehnoloģiskā progresa.
Starp redzamākajiem ieguvumiem, sākot no visām veselīgas konkurences sniegtajām priekšrocībām, un beidzot ar vides faktoriem, ir papildienākumu gūšanas iespējas iedzīvotājiem no darba brīvajā laikā. Turklāt, sev ērtā vietā un veidā, pārdodot vai daloties ar savu īpašumu un veicinot resursu racionālu izmantošanu.
Latvijas lēmējinstitūcijām jābūt tālredzīgām un atvērtām inovācijām, apzinoties, ka digitālā transformācija, kas straujiem soļiem ienāk biznesa vidē, - ražošanas un pakalpojumu sektoros, - sniedz neizmērojamas iespējas attīstīties jauniem uzņēmējdarbības veidiem un līdz ar to - jauniem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt digitālā ekonomika sekmē cīņu ar ēnu ekonomiku, jo pakalpojumu sniegšana norit, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, līdz ar to atbildīgajām institūcijām ir viegli izsekot visām finanšu plūsmām.
Mums, kā nelielai ekonomikai, jābūt lieliem savā tieksmē pēc inovācijām - iet tām pretīm, nevis noliegt ir mūsu konkurētspējas atslēga, jo šo inovāciju patērētāji un sabiedrība kopumā būs ieguvēji no tehnoloģiskās un sociālekonomiskās attīstības. Mūsu lielākais izaicinājums ir atvērtība tehnoloģijām un to iespējotiem, inovatīviem uzņēmējdarbības veidiem, pārņemot labās prakses piemērus no mūsu kaimiņiem un visas pasaules.
________________________________________
[1] https://www.pwc.com/us/en/technology/publications/assets/pwc-consumer-intelligence-series-the-sharing-economy.pdf | 14.lpp
[2] https://www.pwc.com/us/en/technology/publications/assets/pwc-consumer-intelligence-series-the-sharing-economy.pdf | 14.lpp
[3]
http://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/uber-uz-latviju-dodas-nesteidzigi-uzsak-parrunas-ar-politikiem.d?id=47476081