Maksims Jegorovs: Par uzņēmējdarbības attīstību un problēmām Latvijā
Foto: DELFI

Vērtējot pēdējos "Baltic International Bank Latvijas barometra" rezultātus, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums un attieksme pret dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem ir nedaudz pasliktinājusies. Tas varētu būt skaidrojams ar pēdējā laika notikumiem finanšu jomā, iespējams, notikumiem starptautiskā mērogā.

Uzmanību piesaistīja barometra dati par to, ka pavasarī tikai 13% respondentu bija apmierināti ar savas ģimenes materiālo stāvokli. Tas skaidri iezīmē mūžizglītības un pārkvalifikācijas aktualitāti. Dzīvojam pārmaiņu laikos, kad cilvēks pats ir atbildīgs par sava darba efektivitāti un spēju atrast laiku pilnveidot un papildināt zināšanu krātuvi.

Interesants ir Hārvarda Universitātes pētnieka Meta Kilingsvorta pētījums, kurā secināts, ka 47% sava laika cilvēki izšķiež, domājot par kaut ko citu, nevis koncentrējoties uz notiekošo. Neatkarīgi no tā cilvēks pilda darba pienākumus vai atpūšas. Pētījums apliecina, ka cilvēki, kuri ir koncentrējušies uz to, ko šobrīd dara, ir daudz laimīgāki par tiem, kuru domas kaut kur klejo. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Vai, kā savulaik teicis Rainis: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi turpināt mācīties, tādējādi cilvēki var arī uzlabot savas ģimenes materiālo stāvokli.

Šobrīd darba tirgū izmaiņas ievieš mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, lielie dati, paplašinātā realitāte, lietu internets utt. Lai arī vēl aizvien sabiedrībā valda stereotips, ka tehnoloģijas/roboti pārsvarā palīdzēs veikt fiziski grūtu darbu, tomēr mākslīgais intelekts galvenokārt samazinās tā saukto balto apkaklīšu darbvietu skaitu. Nākotnē cilvēkus, kuri nedēļā neveltīs vismaz 5–10 stundas apmācībām un sevis pilnveidošanai, vieglāk varēs aizstāt ar tehnoloģijām nekā tos, kuri nepārtraukti apgūst ko jaunu.

Labā ziņa ir tā, ka darba tirgū parādās un būs jaunas profesijas, par kuru eksistenci šobrīd nojaušam minimāli vai nenojaušam vispār. Signāli ir jūtami. Nākotnē liels potenciāls darba tirgū gaidāms 3D drukas, UX dizaina, digitālā mārketinga, programmēšanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, lielo datu, lietu interneta un psiholoģijas lauciņā. Lai arī šobrīd ir īstais laiks, lai domātu par nākotnes profesiju un iemaņu apguvi, vēl aizvien aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais DESI indekss digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeņa noteikšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Atšķirīgs ir strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis. Proti, no strādājošajiem 57% digitālās prasmes ir pamata vai augstākā līmenī, savukārt nestrādājošo vidū attiecīgais rādītājs ir 33%. Arī speciālistu skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ir stabils, taču vēl aizvien zem ES vidējā līmeņa. Par nožēlu jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājies absolventu skaits STEM jomā. Lai celtu savas dzīves līmeni un ģimenes materiālo stāvokli, mēs nevaram gaidīt tikai izmaiņas no valdības, bet ikvienam ir jādomā par produktivitātes celšanu un jaunu prasmju apguvi.

Tāpat, lai arī Latvijā situācija digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumos ir nedaudz uzlabojusies, pēc DESI indeksa 2018. gadam datiem, Latvija joprojām atpaliek no lielākās daļas ES valstu. No digitālās ekonomikas neizbēgt, to veicina dažādas tehnoloģiju vadītas partnerības un stratēģiskas sadarbības formas. Turklāt, ja partnerība balstās uz tehnoloģijām, uzņēmumi un organizācijas partneru tīklu var paplašināt ātrāk un lielākos apmēros.

Uzņēmumi, kas šobrīd ieguldīs pārmaiņās, nostiprinās ietekmi un pārņems kontroli. Pētījumā "Accenture Technology Vision 2018" secināts, ka 36% uzņēmumu partneru skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis vismaz divas reizes. Lai uzņēmumi saglabātu konkurētspēju, tiem būs jāveido jaunas partnerības, radot spēcīgu digitālo ekosistēmu un to ņemot vērā savā attīstības stratēģijā. Tehnoloģijas sniedz daudz iespēju, ja tās izmanto jēgpilni, ceļot pievienoto vērtību gan individuāli, gan uzņēmējdarbībā kopumā.

Sharing Options

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus