Maksims Koržanovs: Kopt un lolot, vai izraut ar visām saknēm
Foto: Publicitātes foto

Lai arī valsts galvenās amatpersonas publiski pauž viedokli, ka ekonomika aug un attīstās, kā arī nākamgad paredzēts straujākā attīstība Eiropas Savienībā, biznesa vide to nejūt un drīzāk saredz stagnāciju. Par negatīviem signāliem arī uzskatāma arvien pieaugošā uzņēmumu likvidēšana, par ko liecina skaudrā statistika.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl pirms pāris gadiem, kad tikai atguvāmies no krīzes, tika solīts "ekonomikas izrāviens", strauji paaugstinot iekšzemes kopproduktu, palielinot eksportu utt. Taču rezultāti ir bēdīgi - ik dienas no valsts aizbrauc vairāki desmiti darbspējīgā vecumā esoši cilvēki, IKP neaug tik strauji kā gribētos, kā arī tirdzniecība uz ārvalstīm nesokas dažādu sankciju un politiskās situācijas dēļ.

Toreiz visi politiķi vienā balsī aicināja ikvienu dibināt savus uzņēmumus, izvēloties gan jau esošus nodokļu režīmus, gan arī ieviešot, piemēram, mikrouzņēmumu risinājumus. Ir pagājuši daži gadi. Statistika liecina, ka sākusies diezgan ievērojama biznesa likvidēšana, kā arī vērojama saimnieciskās darbības apjoma kritums. Valsts pamanījusies iestrādāt budžeta likumprojektā milzum daudz izmaiņu, ar ko uzņēmējiem būs jārēķinās jau pēc pusotra mēneša jeb janvārī, tostarp paredzot sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņēmumos strādājošajiem, ieviešot solidaritātes nodokli, ceļot akcīzes nodokļus utt. Iepriekš paredzamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums pēkšņi vairs nav aktuāls, tādēļ darbaspēka nodokļu jomā vēl arvien esam visdārgākā Baltijas valsts.

Apskatot laika posmā no 2012. līdz 2015.gadam likvidēto uzņēmumu statistiku, var secināt, ka vairumā gadījumu tās ir kompānijas, kas sasniegušas vismaz piecu gadu vecumu. Šis ir periods, kad būtu jānostabilizējas un jāsāk gūt peļņu, tā vietā, lai izlemtu pārstāt strādāt vispār. Pēdējos divos gados tieši šai grupai bijusi tendence augt, palielinoties no 72,93% 2013. gadā līdz 76,51% šogad. Šie skaitļi lielā mērā skaidrojami ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas kārtējo pasliktināšanos, bet arī ar uzņēmējdarbības vides "sakārtošanu", piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķtiecīgo un uz sodīšanu vērsto darbību.

Uzņēmuma reģistra (UR) un VID mērķis ir komercreģistru "iztīrīt" no neaktīvajiem biznesiem, un provizoriskie dati rāda, ka kopumā saglabāsies tikai aptuveni 70000 - 80000 kompāniju, kas regulāri iesniedz gada pārskatus, maksā nodokļus un veic saimniecisko darbību.

2013. gadā Saeima veica komerclikuma grozījumus divas reizes, no kuriem vieni attiecās uz eiro ieviešanu, bet otri paredzēja stingrāku kārtību darbībām ar kapitāla daļām. Abos gadījumos bija paredzēta ilgtermiņa pāreja, kur noslēdzoties šim laika posmam, likuma prasības izpildījusi vien neliela daļa kapitālsabiedrību, savukārt pārējiem tagad draud iznīcība.

No vienas puses varētu domāt, ka reģistru "iztīrīšana" no saimniecisko darbību neveicošiem uzņēmumiem varētu būt apsveicama, jo citādi "uz papīra" izskatās, ka kompāniju ir daudz, bet aktīvas savukārt ir maz. Cilvēki nevēlas tērēt laiku un naudu veicot likvidāciju, tāpēc ļauj to paveikt automātiski.

Taču skumjas pārdomas raisa tas, ka lielākoties tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši piecu gadu vecumu. Šis būtu laiks, ka biznesam jāsāk pelnīt un īpašniekiem jājūtas samērā droši, lai turpinātu saimniecisko darbību nevis "jāpadodas" un, diemžēl, jāpārtrauc būt par uzņēmēju.

Kamēr turēsimies pie tā, ka statistiski Latvijas ekonomika izskatās labi un salīdzināsim ar citu valstu galveno rādītāju pieaugumiem (kuri jau ilgstoši ir daudz augstāki nekā pie mums), nevis koncentrēsimies uz reālu un strauju attīstību, attīstot eksportu un piesaistot investīcijas, ne valsts kopumā, ne katrs atsevišķi neaugsim.

Kamēr turpināsies uzņēmumu likvidācija nevis dibināšana, arī situācija neuzlabosies. Diemžēl pēdējās tendences, tostarp politiķu tuvredzība budžeta veidošanā, nedod nekādu pozitīvus vēstījumus un paredzams, ka kompānijas turpinās optimizēties, aizplūst un pārreģistrēties uz tām valstīm, kur nodokļu politika ir saprotamāka un iepriekš paredzamāka. Pesimistiski, bet reāli šoreiz.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form